No kuras dziesmas bikli mulsa pat bravūrīgie un skandalozie Līvi? Kura dziesma jau 1970. gados viltīgi ievija pamatīgu intimitātes devu? Kurā brīdī latvju zelteni pārdēvēja par "maziņo", kurai pavisam tieši pateikt es tevi gribu un kad sākās tā saucamā mīlas tēmas degradēšanās? Kura varētu būt viena no romantiskākajām latviešu dziesmām? Īsu ieskatu latviešu estrādes mūzikas evolūcijā skatieties intervijā ar muzikoloģi Daigu Mazvērsīti.
Pagājušā gadsimta 30. gados Alfrēds Vinters latviešu mūzikas vieglajā žanrā aizsāka jaunu ēru – mīlas dziesmas. Sākotnēji vienkāršās melodijas kautri apcerēja latviešu zeltenes daiļumu. Arī vēlākos gados attiecību un mīlas tēma mūzikā vēl bija aizplīvurota aiz bieza audekla, aiz kura vīrietis un sieviete noslēpumaini mēģināja apjaust vilkmi vienam pret otru.
Okupācijas gados pa vidu Lielo Tēviju slavinošām dziesmām, bija arī pa kādai melodijai, kas veltīta mīļotajai, kuru tolaik dziesmās uzrunāja ar vārdu "draugs".
Taču, tuvojoties Atmodai, un laikā, kad brīvības jēdziens kļuva par arvien lielāku "iekšējo moto" – arī mūzikā palēnām krita "dzelzs priekškars" un mūziķi atļāvās arvien vairāk.
FOTO: Foto: ekrānšāviņš
Daiga Mazvērsīte, muzikoloģe:
Varētu teikt, ka pēdējā laikā jau būtībā ir tā mīlas tēmas absolūta degradance, jo pateikt var jebko, es tevi mīlu, tu mani nē utt. un nekāda atskaites punkta jau vairs nav.
