No neliela jaunuzņēmuma līdz uzņēmumam ar miljardu vērtību – "Suno" kļuvis par vienu no skaļākajiem vārdiem mākslīgā intelekta radītajā mūzikā. Un arī par vienu no pretrunīgāk vērtētājiem.
Tā vadītājs Maiks, sēžot savā studijā, neņem rokās ne ģitāru, ne sēžas pie klavierēm. Tā vietā viņš ievada dažus teikumus datorā. Pēc brīža mākslīgais intelekts izveido pilnvērtīgu afrobīta dziesmu – ar vārdiem, vokālu un instrumentālo pavadījumu. Kopš platformas izveides 2022. gadā to izmantojuši jau miljoniem cilvēku, turklāt lielākā daļa iepriekš paši mūziku nav radījuši.
Straujā izaugsme, protams, sev nesusi līdzi arī tiesvedības – lielās ierakstu kompānijas apgalvo, ka "Suno" bez atļaujas izmantojis aizsargātus ierakstus mākslīgā intelekta apmācībai.
Arī mūziķu viedokļi dalās – vieni mākslīgo intelektu redz kā noderīgu radošu rīku, kas pavēra ceļu jaunām iespējām. Citi sauc par eksistenciālu apdraudējumu.
"Mākslīgā intelekta mūzikas industrija ir pilnībā balstīta uz mūziķu intelektuālā īpašuma visā pasaulē — bez caurspīdīguma, bez piekrišanas un bez samaksas. Es saprotu, ka viņi sargā savu intelektuālo īpašumu, bet mūsējais ir izmantots, lai mūs aizstātu."
Lai arī jautājumu vēl ir daudz par radošo industriju un mākslīgā intelekta sadraudzību, jebkurā gadījumā, jau šobrīd, ar mākslīgā intelekta palīdzību radīti izpildītāji sāk nonākt "Billboard" topos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
