Pērn Latvijā izveidots Mākslīgā intelekta centrs. Ko tas nozīmē sabiedrībai, uzņēmējiem un valstij?

Pēc Puces teiktā, centrs nav laboratorija, kas pati izstrādā tehnoloģiskus risinājumus. Tā galvenais uzdevums ir savest kopā dažādu jomu pārstāvjus – uzņēmējus, zinātniekus, valsts institūcijas un sabiedrību –, lai Latvija kopumā būtu gatava mākslīgā intelekta radītajām pārmaiņām.

"Mākslīgais intelekts agrāk vai vēlāk skars mūs visus," uzsver Puce. Tāpēc būtiski ir ne tikai attīstīt risinājumus, bet arī veidot izpratni un kopīgu redzējumu par drošu un atbildīgu tehnoloģiju izmantošanu.

Viens no centra praktiskajiem instrumentiem ir tā dēvētā regulatīvā smilškaste. Vienkāršoti – tā ir droša testēšanas vide uzņēmumiem, kuri izstrādā augsta riska mākslīgā intelekta produktus.

Eiropas Savienībā tehnoloģiju vide ir stingri regulēta. Tas nozīmē, ka pirms jaunu risinājumu nonākšanas tirgū ir jāpārliecinās par to drošību un atbilstību noteikumiem. Smilškaste ļauj uzņēmējiem sadarbībā ar ekspertiem testēt produktus, izvērtēt riskus un sagatavoties drošai ieviešanai.

Kā piemēru Puce min medicīnas nozari, kur tiek apstrādāti sensitīvi pacientu dati. Sabiedrībai ir jābūt pārliecinātai, ka šādi risinājumi ir droši un uzticami.

Iespējas un riski

Mākslīgais intelekts var palīdzēt prognozēt, analizēt datus, uzlabot procesus, pat asistēt diagnostikā. Tomēr līdz ar iespējām nāk arī riski – īpaši, ja attīstība ir ļoti strauja.

Tāpēc galvenais izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp inovāciju tempu un sabiedrības drošību. Puce uzsver, ka aizliegumi nav risinājums – daudz svarīgāk ir pakāpeniski un saprātīgi ieviest tehnoloģijas, izvērtējot to reālo pievienoto vērtību.

Vēlēšanu gadā īpaši aktuāls kļūst jautājums par dziļviltojumiem jeb "deepfake" saturu. Mākslīgo intelektu var izmantot ļaunprātīgi, taču tie paši rīki var palīdzēt arī šādus viltojumus atpazīt.

Puce norāda, ka institūcijās darbs pie šiem jautājumiem jau notiek, taču svarīgi ir stiprināt sadarbību starp ekspertiem, lai krīzes situācijās spētu reaģēt ātri un koordinēti.

Baltijas kontekstā – līdzvērtīgi, ar ambīcijām

Baltijas valstis šobrīd atrodas līdzīgā attīstības stadijā – arī citur ir nesen izveidoti līdzīgi centri vai iniciatīvas. Tomēr Latvija ir starp pirmajām, kas aktīvi ievieš regulatīvās smilškastes pieeju.

Tāpat jau šobrīd tiek apzinātas Latvijas stiprās puses, piemēram, valodu tehnoloģijas. Tādi uzņēmumi kā "Tilde" un LMT strādā pie moderniem risinājumiem, kas var palīdzēt Latvijai pozicionēties arī starptautiski.

Puce ir pārliecināta – sabiedrībai kopumā jāapgūst prasmes strādāt ar mākslīgo intelektu, un skolai šeit ir būtiska loma. Tomēr tas nenozīmē atsevišķu priekšmetu. Drīzāk – tehnoloģiju integrēšanu mācību procesā kā palīglīdzekli. "Mākslīgais intelekts ir kā nazis – ar to var darīt labas lietas, bet var arī kaitēt," saka Puce. Tāpēc svarīgākais ir iemācīties to lietot atbildīgi.

Lai gan atsevišķi uzņēmumi Latvijā jau aktīvi testē un ievieš mākslīgā intelekta risinājumus, kopējais līmenis joprojām liecina par lielu attīstības potenciālu. Bieži pietrūkst gan izpratnes, gan digitālās gatavības.

Mākslīgo intelektu nevar skatīt atrauti no digitalizācijas kopumā – ja uzņēmuma procesi nav digitalizēti, tehnoloģiju ieviešana kļūst sarežģītāka.