"Pasargājiet bērnus no šīs brīnumskolotājas!" Mūzikas stundas Preiļos daudziem ir pamatīgs bieds

"Mūsu bērni negrib iet uz skolu mūzikas stundas dēļ! Skolotāja no mūsu bērniem vēlas izveidot brīnumbērnus mūzikā! Jau no 2. klases skolēniem jādzied dziesmas no galvas. Ne ar vārdiem, bet ar nošu nosaukumiem! Viņas prasībām var atbilst tikai bērns, kas apmeklē mūzikas skolu.

Pārmērīgo prasību dēļ mūsu bērniem jau no mazotnes veidojas nepilnvērtības komplekss. Mājasdarbu tik daudz, ka bērnam mājās bez maz jāmācās tikai mūziku! Lūdzam pasargāt mūsu bērnus no šīs "brīnumskolotājas"!" Tā "Bez Tabu" redakcijai vēstulē stāsta Preiļu 1. pamatskolas otrklasnieka mamma, kura, kā pati stāsta, tādējādi pauž neviena vien skolēna vecāku viedokli.

Komentējot mazāko skolēnu vecāku pārmetumus, mūzikas skolotāja Ilze Rožinska teic, ka "daudzus gadus šajā skolā [Preiļu 1. pamatskolā] tas [mūzikas nodarbības] palaists pašplūsmā. Diemžēl vecāki uzskata, ka mūzika ir tas priekšmets, ko nevajadzētu mācīt. Bērnam ir jābūt uzmanīgam, un tas ir jādara."

Vai pārāk prasīga?

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka, beidzot 3. klasi, skolēniem jāprot dziedāt no galvas 16 dziesmas ar vārdiem. Savukārt vecāku vēstulē pausts, ka jau otrajā klasē skolotāja liek dziesmas dziedāt no galvas ar nošu nosaukumiem. Mūzikas skolotāja Ilze Rožinska to komentē šādi:

"Tas nenozīmē, ka tagad man būtu, kā saka, jāatceļ visi šie darbi, kas paredzēti un ka tie nebūtu jādara. Ja viņi [skolēni] nevēlas, viņi to var nedarīt, bet man ir jānovērtē viņu darbs."

Vecāku vēstulē "Bez Tabu" redakcijai skolotājai tiek pārmesta arī pārlieku barga mazāko – sākumskolas – skolēnu vērtēšana. Valsts izglītības satura centra pamatizglītības mācību priekšmeta programmas paraugā "Mūzika 1.-9. klasei" pausts, ka viens no mācību priekšmeta uzdevumiem ir "veicināt skolēnu pozitīvu attieksmi pret mūzikas nodarbībām, panākt, lai tās izraisītu interesi, sniegtu skolēniem personisko gandarījumu, emocionālu un estētisku pārdzīvojumu."

Taujāta, vai vērtēšana patiesi ir barga un vai tādējādi skolotājs rada mazākajos skolēnos pozitīvu attieksmi, skolotāja I. Rožinska stāsta:

"Ja bērns neko nav izdarījis, tiešām jāvelk svītriņa. Ir pa kādai svītriņai, bet tās nav vairumā. Mēs ar dažiem bērniem aizpagājušogad nācām un divas nedēļas vasarā strādājām, mācījāmies. Ja agrāk, pirms 30 gadiem, kad sāku strādāt skolā, lielākoties visi bērni bija dziedoši, tagad klasē viens vai divi ir dziedoši, pārējie rūc."

Neapmierinātie arī citā skolā

Skolotāja Ilze Rožinska mūziku māca arī Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā. Tur pirmie sastaptie skolēni sakās, ka arī nav sajūsmā par pedagoga mācību metodēm:

"Viņa ļoti daudz uzdod. Ļoti daudz! Kad vajag mūzikā mācīties katru dienu lielu tekstu, tas nav jautri!

Mēs nemācāmies slikti citos priekšmetos, bet brīžiem sajūta, ka galvenais priekšmets ir mūzika. Viņa grib, lai visi iet korī un labi dzied. It kā mūzika attīsta, bet ne tādā veidā.

Ja neej uz kori, liek zemākas atzīmes. Bieži ir tā, ka skolēni ir nesekmīgi. Pagājušogad gandrīz visa klase bija nesekmīga. Mēs piekrītam mācīties, bet ne tik ļoti, kā viņa to grib."

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts teic, ka pamatskolas skolēnu vecāku sūdzība saņemta arī IKVD, tāpēc tikšot veikta pārbaude.

"Ja tā ir, ja daudzi ir nesekmīgi, tas, droši vien, ir signāls, ka varbūt kaut kas nav kārtībā," piebilst IKVD pārstāvis J. Zīvarts, komentējot ģimnāzistu teikto.

Citu profesionāļu viedoklis

Berģu mūzikas un mākslas pamatskolā, kur mūzikas stundas ir ar padziļinātāku, profesionālāku ievirzi, direktora vietniece Ilga Ozola uzskata, ka skolotāja pārcenšanās var "nokaut" bērnā vēlmi mācīties.

"Katrs savu mācību priekšmetu uzskata par svarīgāko. Līdz ar to lielā skolotāju pārcentība "nokauj" mazā cilvēka vēlmi dziedāt, muzicēt. Katrs bērns ir atšķirīgs. Bērnam var būt grūti saprast nošu sistēmu. Ne vienmēr bērns spēj lasīt notis 2., 3. klasē. Ir pat bērni, kuri spēj saprast nošu tekstu tikai 5. klasē. Es nedomāju, ka mazākajiem bērniem par katrām varītēm būtu jāzina dziesmas no galvas pēc nošu nosaukumiem.

Ir 21. gadsimts, bērni ir mainījušies, arī skolotājiem jāmainās. Ir jārod citas pieejas. Sliktie vērtējumi nemotivē bērnus. Es neesmu nesekmīgo atzīmju piekritēja. Tās neko nedod, tās atbaida bērnu. Protams, radīsies jautājumi arī vecākiem. Skolotājam jābūt elastīgākam," viedokli pauž Berģu mūzikas un mākslas pamatskolas pārstāve I. Ozola.

Berģu mūzikas un mākslas pamatskolā skolotāji apzinās, ka visbiežāk vecāki ir tie, kuri vēlas, lai bērns mācās skolā ar ievirzi mūzikā. Tāpēc bērna "es negribu un nevaru" cenšas pārvērst pozitīvā rezultātā.

Mācību iestādes klavieru skolotāja Kristīne Ozola teic, ka mūsdienās bērni vēlas interaktīvi iesaistīties mācību procesā, nevis, piemēram, iekalt nošu tekstu no lapas. Tāpēc skolotāja K. Ozola izstrādājusi unikālu metodi: radījusi puzli, ar kuras gabaliņiem bērns var izveidot konkrētas dziesmas nošu tekstu.

"Pieejai noteikti jābūt balstītai praksē. Teorija jāapgūst praksē. Šī puzle ir kā špikeris bērnam stundas garumā. Tad viņš lēnām mācās zīmēt, saprast šīs notis. Pēc tam arī mācās dziedāt pēc notīm," teic K. Ozola.

Berģu mūzikas un mākslas pamatskolas skolotāja K. Ozola arī stāsta, ka piedāvā citām skolām ieviest viņas interaktīvo palīglīdzekli, tomēr ar nožēlu pauž, ka vispārizglītojošās skolās par to nav intereses.

Sižeta tapšanas gaitā ar "Bez Tabu" redakciju sazinās Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece, kura vēstulē slavē skolotāju Ilzi Rožinsku, viņas profesionalitāti mūzikā, tās mācīšanā citiem. Viņa sakās, ka daudzi ir apmierināti ar viņas radošo, profesionālo darbību. Tam pierādījums ir skolotājai piešķirtā balva nominācijā "Latgales gada sirds cilvēks", kurai skolotāju nominējuši skolēni.