"Ja kāds domā, ka filmēties seriālā ir mūžīgi svētki, tad rūgti maldās" Egils Melbārdis atklāti par TV un teātra aizkulisēm
Viņš ir vienīgais no pašmāju aktieriem, kurš pēdējā gada laikā filmējies trīs pašmāju seriālos – "UgunsGrēks", "Svešā seja" un "Ēnu spēles". Portāls Skaties.lv uz sarunu aicināja kanāla TV3 superseriāla, iespējams, skaļāko jaunpienācēju, Nacionālā teātra aktieri Egilu Melbārdi.
Interesantākais šajā visā, vismaz man tā šķiet, ir tas, ka tie jau patiesībā ir divi cilvēki. Un kas notiek ar cilvēku, kad viņa ārieni izlabo uz labo pusi. Es ceru, ka ar radošo komandu iesim šo ceļu – ka tie ir divi cilvēki, un to, kā ārējais izskats spēj mainīt.
Man gribas domāt, ka tas ir kaut kas jauns un iepriekš vēl neredzēts. Tas ir tas, kas mani interesē aktieru profesijā – lai tas būtu kaut kas cits, bet, protams, izaicinājums ir reiz četri, jo nav pirmā reize seriālos. (Smejas.) Tas ir pamatīgs izaicinājums atrast un izveidot kaut ko pilnīgi citu. Turklāt jāpiemin seriāla specifika, kad nav iespējams no A līdz Z izlasīt visu, uz ko tas ved, un ar ko tas beigsies.
Nav kā grāmatā.
Jā, nav kā grāmatā, lugā vai filmā, kur scenāriju var pilnībā izlasīt. Ikdienas seriāla specifika ir tieši tāda, ka esi neparedzams arī pats sevi, kas sagaida nākotnē.
"Ēnu spēlēs" tu arī biji ļoti savdabīgs tēls. Pat gribētos teikt, ka pašmāju TV kanālos iepriekš neredzēts tēls. Kā bija spēlēt psihopātu?
Patiesībā man pašam ārkārtīgi patīk kriminālais žanrs, un es ļoti daudz skatos ārzemju krimiķus – "Kriminālie prāti", "Šerloks"… Sauciet, ko gribiet, man šķiet, visus esmu redzējis, bet mums latviešu temperamentam, manuprāt, pietrūkst tāda reāla asuma. Kad veidojām to tēlu, jau tad teicu, ka ceru, ka tas būs kaut pussolis tālāk dīvainajā pasaulītē. Man ir prieks, ko esmu dzirdējis atsauksmes, ka vismaz jaunieši ir uzķērušies uz šī tēla.
Pēdējā gada laikā esi kļuvis par vienīgo, kurš filmējies trīs Latvijas lielākajos seriālos. Vai jūties, ka pašmāju seriālu smagsvars?
(Domā.) Vai tas tiešām tā ir!?
Jā, Dārta Daneviča "UgunsGrēkā" filmējās pirms ilgāka laika.
(Smejas.) Es teiktu, ka pats sevi tā nedēvēju, es esmu aktieris. Un, ja kāds mani dēvē par TV seriālu smagsvaru, tas ir interesanti. Tas ir kaut kas… jauns. Bet, ja nopietni, man ir milzīgs prieks, ka ir iespēja, ko tādu darīt.
Nemaz. (Intervija norisinājās "Svešās sejas" grimētāvā. No blakus krēsla Mārtiņš Egliens: "Tas nav tas, ko tu teātrī teici.") (Visi smejas.)
Patiesībā ir tā, ka viss notiek tā, kā tam ir jānotiek, un, ja kāds domā, ka filmēšanās seriālā ir tādi mūžīgie svētki, tad rūgti maldās. Patiesībā tie 11 gadi "UgunsGrēkā" bija saspringts un smags periods, un es varu tikai apbrīnot radošo komandu, kuri turas kopā un uzņemas to darīt tālāk. Grūti iedomāties, kas ir vēl sarežģītāks, kā domāt ikdienas seriālu. Piemēram, filmām ir budžets, laika limits un plašākas iespējas sadalīt laiku vienmērīgāk. Bet šeit, lai katru nedēļu uzfilmētu TV seriāla apjomu, tas ir ārkārtīgi daudz. Kur nu vēl to visu sarakstīt un savākt aktierus no visiem Latvijas teātriem. Tā ir anormāla slodze. Un neviens no aktieriem nestrādā tikai seriālā, visiem pamatdarba vietas tomēr ir teātri.
Vari salīdzināt, kur Tev patīk labāk – teātrī vai uz skatuves?
Tās ir divas ļoti dažādas un specifiskas lietas. Es vispār varētu izdalīt trīs lietas – mazās zāles izrādes, iestudējumi lielajā teātra zālē un seriāli, filmas jeb kamera. Tās ir trīs stipri dažādas un atšķirīgas pozīcijas.
