Autopsija atklāj satraucošas detaļas par Elvisa Preslija veselību pēdējos dzīves gados

Leģendārais dziedātājs Elviss Preslijs mūžībā devās 43 gadu vecumā 1977. gadā. Viņa veselība dzīves pēdējos desmit gados bija būtiski pasliktinājusies, un lielu lomu tajā spēlēja dažādu vielu lietošana.

Gadiem ilgā apreibināšanās ar narkotiskajām vielām Preslijam izraisīja ievērojamu svara pieaugumu. Viņš bieži izolējās savā guļamistabā, kur pārmērīgi ēda siera burgerus, tādēļ pastāvīgi bija nepieciešama medicīnas māsas klātbūtne. Turklāt viņš bija uzņēmis iespaidīgu daudzumu recepšu zāļu – septiņu mēnešu laikā pirms viņa pāragrās nāves viņam tika izrakstīts gandrīz 9 000 tablešu, flakonu un injekciju.

Elvisu bez dzīvības pazīmēm viņa Greislendas rezidences tualetē atrada toreizējā draudzene Džindžere Aldena. Mūziķis bija nokritis uz grīdas ar nolaistām pidžamas biksēm. Kā vēsta "Express US", savās atmiņās Džindžere aprakstīja redzēto: "Viņa rokas atradās uz zemes, cieši pie sāniem, plaukstas pavērstas uz augšu.

Bija skaidrs, ka no brīža, kad nokrita uz grīdas, Elviss nebija kustējies. Es maigi pagriezu viņa seju pret sevi. No deguna izplūda viegls gaisa vilnis. Viņa mēles gals bija sakļauts starp zobiem, bet seja – plankumaina. Maigi pacēlu vienu plakstiņu. Acs skatījās tieši uz priekšu un bija pilnīgi sarkana."

Autopsija tika veikta tajā pašā dienā, taču ģimene ziņojumu turēja noslēpumā 50 gadus, raisot plašas spekulācijas par to, kas patiesībā notika.

Dens Varliks, Tenesī štata galvenā tiesu medicīnas eksperta biroja galvenais izmeklētājs, kurš bija klāt autopsijā, atklāja, ka Preslija smagais aizcietējums, kas radies gadiem ilgas recepšu zāļu lietošanas un ar taukiem un holesterīnu bagāta uztura dēļ, izraisīja tā saucamo Valsalvas manevru. Vienkāršiem vārdiem runājot, mēģinājums izmantot tualeti saspieda dziedātāja vēdera aortu, apturot sirdsdarbību, vēsta "The Mirror".

Lai gan daudzi uzskatīja, ka Elviss miris no narkotiku pārdozēšanas, tiesu medicīnas eksperts Džozefs Deiviss šo teoriju noraidīja, kad lieta tika pārskatīta 1994. gadā. Viņš skaidroja: "Elvisa Preslija ķermeņa stāvoklis bija tāds, ka viņš grasījās apsēsties uz poda, kad notika lēkme. Viņš nogāzās uz paklāja, sēžamvieta bija gaisā, un viņš bija miris jau brīdī, kad nokrita uz grīdas. Ja tā būtu bijusi narkotiku pārdozēšana, [Elvis] būtu pakāpeniski iegrimis miegā. Viņš būtu uzvilcis pidžamas bikses un rāpojis līdz durvīm, lai meklētu palīdzību. No narkotikām nāve iestājas vairāku stundu laikā."

Nav neviena vesela galvenā orgāna

Elvisa Preslija neskaidrās nāves izpēti veicis arī Kalifornijas ārsts Dr. Forests Tenants. Viņa analīze atklāja, ka gandrīz katrs Elvisa ķermeņa galvenais orgāns uzrādīja pasliktināšanās pazīmes. Lai gan jaunībā viņš bija sportisks, nodarbojās ar futbolu un cīņas mākslām, jau pusaudža gados viņš sāka lietot amfetamīnus, opioīdus un sedatīvus, ko papildināja neveselīgi ēšanas paradumi.

Tomēr Dr. Tenants uzsvēra, ka tas vien nevar izskaidrot plašās veselības problēmas, kas skāra mūzikas leģendu no 1960. gadu beigām. Agrīnie simptomi ietvēra reiboņus, muguras sāpes, miega traucējumus, acu infekcijas un pastāvīgas galvassāpes.

1973. gadā ārkārtas hospitalizācijas laikā Elvis atradās puskomas stāvoklī, un ārsti konstatēja dzelti, akūtas elpošanas grūtības, sejas iekaisumu, vēdera uzpūšanos, aizcietējumus, asiņojošu kuņģa čūlu un aknu iekaisumu. Divus gadus vēlāk, 1975. gadā, citas hospitalizācijas laika tika atklāts paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis un megakolons – nopietna slimība, kuras laikā resnā zarna patoloģiski paplašinās un var izdalīt kaitīgas toksīnu vielas visā organismā.

Elvisam Preslijam bija vismaz četras gandrīz letālas pārdozēšanas epizodes, kuru laikā viņš zaudēja samaņu un bija nepieciešama reanimācija, un viņa sirds bija divreiz lielāka par normu. Neskatoties uz to, ka viņš nekad nebija smēķējis, Elvis cieta arī no emfizēmas.

Kas varēja izraisīt visas šīs slimības viņa kuņģī, aknās, plaušās, sirdī, mugurkaulā, acīs un zarnās? Dr. Forests uzskata, ka viss sākās ar smagu galvas traumu, ko Elvis guva 1967. gadā un kas izraisīja progresējošu autoimūnu iekaisuma slimību. 2013. gada medicīnas rakstā Forests pauda teoriju, ka, kad Elvis paklupa aiz televizora vada un atsitās pret vannu, trauma bija tik smaga, ka smadzeņu audi atdalījās un nonāca asinsritē.

Tur organisms šo vielu uztvēra kā svešķermeni un sāka ražot antivielas, lai to iznīcinātu, izraisot hipogammaglobulinēmiju – imūnsistēmas darbības traucējumu.

Autoimūno slimību izpratne bija ierobežota

Pirms gadu desmitiem izpratne par autoimūnām slimībām bija ierobežota, taču mūsdienās tās tiek atzītas par daudzu problēmu cēloni, kuras piedzīvoja Elvis Preslijs – hroniskas sāpes, neprognozējama uzvedība, aptaukošanās un nopietnas saslimšanas, kas skāra tādus orgānus kā sirdi un zarnas.

Garijs Rodžerss, bijušais slepkavību izmeklētājs un tiesu medicīnas eksperts, intervijā "Huffington Post" 2016. gadā, komentējot šos secinājumus, norādīja, ka, ja viņš šodien izmeklētu Preslija lietu, nāve tiktu saistīta ar sirdslēkmi, ko izraisīja sirds slimība un narkotiku lietošana, kas savukārt bija ierosināta ar autoimūnu reakciju, iespējams, sākusies pēc galvas traumas.

Viņš piebilda: "Man nāktos klasificēt Elvisa nāvi kā nelaimes gadījumu. Nevienu nevar vainot – noteikti ne Elvisu. Viņš bija smagi ievainots un slims cilvēks. Nav nekādas konkrētas nolaidības no neviena puses un noteikti nav nekādas noziedzīga nodarījuma slēpšanas vai sazvērestības."

Preslija autopsijas rezultāti paredzēti publiskošanai 2027. gadā.