Daienas Kītones meita piemin aktrisi viņas 80. dzimšanas dienā
Gandrīz trīs mēnešus pēc Holivudas aktrises Daienas Kītones nāves viņas meita Dekstera piemin mammu viņas 80. dzimšanas dienā.
Amerikāņu aktrise, režisore, producente un rakstniece Daiena Kītone 11. oktobrī devās mūžībā. Godinot aktrisi 80. dzimšanas dienā, 5. janvārī viņas meita Dekstere, kuru māksliniece adoptēja 50 gadu vecumā, sociālajā medijā "Instagram" dalījās ar senāku fotogrāfiju no laika, ko abas pavadīja kopā, kā arī atrādīja tetovējumu, kas tapis viņas piemiņai.
Deksteres tetovējums veidots kā uzraksts "La Di Da" ar mazu sirsniņu, kas ir atsauce uz aktrises slaveno frāzi Vudija Alena režisētajā romantiskajā komēdija "Enija Hola" (Annie Hall, 1977). Savukārt dēls Djūks mammas piemiņu uz ķermeņa iemūžinājis vārdos "Weird Old World".
"Man tevis ļoti pietrūkst, mamm. Paldies…" rakstīja Dekstere.
Gadu gaitā Dekstere, kura lielākoties dzīvo ārpus sabiedrības uzmanības loka, savā "Instagram" profilā bieži dalījās ar mirkļiem no dzīves kopā ar Kītonu – sākot no kopīgiem ceļojumiem līdz pat savām kāzu dienas fotogrāfijām.
2014. gadā Mātes dienā viņa rakstīja: "Esmu bezgala pateicīga, ka mani adoptēja tik spēcīga, skaista un talantīga sieviete. Vārdos nevaru izteikt, cik ļoti pateicos par visu, ko esi manā labā darījusi. Es tevi mīlu!"
Lai gan Kītone nekad neprecējās, viņai bija divi bērni – meita Dekstere un dēls Dūks (26), kurus viņa adoptēja attiecīgi 1996. un 2001. gadā.
"Nedomāju, ka kādreiz būšu gatava kļūt par māti," viņa savulaik sacīja "Ladies’ Home Journal". "Mātes instinkts nebija tas, kam es nevarēju pretoties. Drīzāk tas bija domas process, ko biju pārdomājusi jau ļoti ilgi. Tāpēc es vienkārši ielēcu šajā dzīvē."
Pēc Kītones došanās mūžībā avoti žurnālam "People" stāstīja, ka "Oskara" laureāte pēdējās dzīves dienas aizritēja mīļoto cilvēku ielokā.
"Viņai pēkšņi ļoti pasliktinājās veselība, kas bija sāpīgi visiem, kas viņu mīlēja," sacīja kāda draudzene. "Tas bija tik negaidīti, īpaši, ja tas notiek ar cilvēku ar tik lielu spēku un garu."
Dodoties mūžībā, Daiena Kītone aiz sevis atstājusi atmiņas par lomām kinofilmās un uz teātra skatuves, kas aktrisei atnesa ne tikai skatītāju mīlestību, bet arī prestižus apbalvojumus.
Daiena Kītone lieliski iejutās gan komēdijās, gan drāmās, viņa vienlīdz labi spēlēja kā uz teātra skatuves, tā arī kino un televīzijā. 60 gadu ilgās karjeras laikā viņa saņēmusi dažādas balvas, tostarp Amerikas Kinoakadēmijas balvu, Britu Kinoakadēmijas (BAFTA) balvu un divas "Zelta globusa" balvas, kā arī bijusi nominēta divām "Emmy" balvām, četrām Ekrāna aktieru ģildes balvām un "Tony" balvai.
Starp Kītones pirmajām lomām ir darbs filmā "Krusttēvs" (The Godfather, 1972) un "Krusttēvs II" (The Godfather Part II, 1974), kur viņa spēlēja Keju Adamsu, Maikla Korleones sievu.
Pirmo "Oskaru" kā labākā aktrise Kītone ieguva par titullomu Vudija Allena romantiskajā komēdijā "Annie Hall" (1977). Filma kopumā ieguva četrus "Oskarus". Atkārtoti Kītone "Oskaram" tika nominēta par lomām filmās "Reds" (1981) un "Marvin’s room" (1996), kā arī tēlojumu romantiskajā komēdijā "Labāk vēlāk nekā par vēlu" (Something’s Gotta Give, 2003), kur viņa spēlēja kopā ar Džeku Nikolsonu.
Par lomu filmā "Enija Hola" viņa saņēma arī BAFTA balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā un "Zelta globusu" kategorijā "Labākā aktrise muzikālā vai komēdijā".
Savu otro "Zelta globusu" kategorijā "Labākā aktrise muzikālā vai komēdijā" Kītone saņēma par lomu filmā "Labāk vēlāk nekā par vēlu". Viņa tika nominēta "Zelta globusam" arī par lomām krimināldrāmā "Looking for Mr. Goodbar" (1977), vēsturiskajā eposā "Reds" (1981), ģimenes drāmā "Shoot the Moon" (1982), drāmā "Mrs. Soffel" (1984), komēdijā "Baby Boom" (1987) un detektīvkomēdijā "Manhattan Murder Mystery" (1993).
TNT televīzijas filma "Amelia Earhart: The Final Flight" (1994) Kītonei atnesa "Primetime Emmy" balvu kā labākā aktrise limitētā vai antoloģijas seriālā vai filmā, "Zelta globusu" kā labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā, kā arī Ekrāna aktieru ģildes balvu tajā pašā kategorijā.
Par darbu Brodvejas teātrī viņa tika nominēta "Tony" balvai kā labākā aktrise otrā plāna lomā lugā Vudija Allena komēdijā "Play It Again, Sam" (1969).
Kītonei ražīgi bija arī dzīves pēdējie gadi. 2024. gadā pirmizrādi piedzīvoja komēdija "Vasaras nometne" (Summer Camp), kas stāsta par trim bērnības labākajām draudzenēm Noru, Džinniju un Mēriju, kuras katru vasaru pavadīja kopā nometnē, un pēc gadiem, kad rodas iespēja atkal sanākt kopā uz vasaras nometnes atkalapvienošanos, viņas visas to izmanto.
2023. gadā uz ekrāniem iznāca komēdija "Varbūt "Jā" (Maybe I Do). Mišelas un Alena attiecības nonākušas krustcelēs, un viņi nolemj beidzot sapazīstināt savus vecākus. Vakariņu laikā noskaidrojas, ka vecāki jau ir pazīstami, iespējams, pat pārāk labi.
Skatītāji aktrisi iemīļoja arī filmā "Hemsteda" (Hampstead, 2017), kas ir uz patiesiem notikumiem balstīta britu romantiskā komēdija. Apmetusies uz dzīvi Hempstedā, atraitne Emīlija no Amerikas nejauši iesaistās romantiskās
Skaties šo un citus šovus un seriālus Go3 televīzijā!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
