Gaišā piemiņā: zīmīgākie 2020. gada aizgājēji

28. martā 80 gadu vecumā mūžībā devās ilggadējais Latvijas Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis.

Pēc Rīgas 2. vidusskolas pabeigšanas, 1957. gadā Mihails Kublinskis sāka strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī par mēbeļnieku rekvizitoru, pēcāk viņam uzticēja epizodiskas lomas un dalību masu skatos, līdz viņš saņēma Klaida lomu Teodora Dreizera "Amerikāņu traģēdijā", norādīts interneta vietnē "100.teatris.lv".

Paralēli darbam teātrī Kublinskis iestājās Valsts Konservatorijas režijas nodaļā. Kopš 1964. gada viņš bija Nacionālā teātra režisors.

Pie Kublinska nozīmīgākajām izrādēm pieder traģēdijas un drāmas, ieskaitot Viljama Šekspīra "Romeo un Džuljeta", Henrika Ibsena "Heda Gablere" un "Spoki", Artura Millera "Skats no tilta", Maksa Friša "Santakrusa", Judžina O’ Nīla "Garās dienas ceļš uz nakti", Jāņa Jaunsudrabiņa "Aija" un daudzas citas.

31. martā 81 gada vecumā no sirds slimības komplikācijām mūžībā devās viens no slavenākajiem soulmūzikas dziedātājiem un dziesmu autoriem Bils Viterss.

Bila Vitera ziedu laiku bija 1970. gados, kad tapa virkne pazīstamu hitu, tostarp "Lean on Me", "Lovely Day", "Ain’t No Sunshine", kas viņam atnesa "Grammy" balvu 1972. gadā, savukārt dziesma "Just The Two of Us", kas ierakstīta kopā ar saksofonistu Groveru Vašingtornu jaunāko, mūziķim nodrošināja otro "Grammy" apbalvojumu 1981. gadā.

Lai arī 1985. gadā viņš izdeva savu pēdējo studijas albumu, viņa dziesmas joprojām atstājušas būtisku ietekmi R&B un hiphopa mūzikā.

2015. gadā Viterss tika uzņemts Rokenrola slavas zālē.

21. aprīlī mūžībā devās vācu elektroniskās mūzikas pionieru – grupas "Kraftwerk" – mūziķis Florians Šneiders. Kā savā paziņojumā vēstīja grupas otrs dibinātājs Ralfs Hiters, Šneiders "miris no vēža tikai dažas dienas pēc savas 73. dzimšanas dienas".

Nav pārspīlēti apgalvot, ka "Kraftwerk" elektroniskajā mūzikā ir gandrīz tikpat nozīmīgi, kā "Beatles" popmūzikā kopumā. 60. gadu nogalē izveidotais kvartets, kura galvenais radošais spēks ir Diseldorfas konservatorijas absolventi Ralfs Hiters un Florians Šneiders, bija tik ļoti progresīvi savam laikmetam, ka ietekmējuši ārkārtīgi plašu mūsdienu muzikālo žanru amplitūdu no Detroitas tehno līdz hiphopam, un no EDM līdz datorizētam sintpopam.

Šneiders no grupas aizgāja 2008. gadā.

6. maijā 29 gadu vecumā mūžībā devās daudzsološais ģitārists, producents un elektroniskās mūzikas mākslinieks Matīss Runtulis, kurš mūzikā darbojās arī ar skatuves vārdu Mr. Myster.

Mr. Myster muzikālo karjeru sācis kā ģitārists un iemēģinājis roku dažādos mūzikas žanros – sācis ar rokmūziku, turpinājis ar džezu un visbeidzot nonācis līdz elektronikai. Kompozīcijās vēl joprojām dzirdami dzīvie instrumenti un skaņas, kuras mūziķis pats raksta, samplē un apstrādā.

Pēdējos gados viņš kopā ar dziesminieku Imantu Daksi bija apvienojuši spēkus elektropopa apvienībā "The Bubble Gum expLOTION".

26. jūlijā 104 gadu vecumā mūžībā devusies aktrise Olīvija de Hevilenda, viena no pēdējām Holivudas zelta laikmeta leģendām.

Olīvijas de Hevilendas aktrises karjera ilga vairāk nekā 50 gadu, un šajā laikā viņa paspēja nofilmēties gandrīz 50 filmās.

Viena no viņas zināmākajām lomām bija 1939. gada drāmā "Vējiem līdzi", par ko aktrise tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Oskars".

18. augustā 64 gadu vecumā mūžībā tika aizsaukts amerikāņu rokgrupas "Red Hot Chili Peppers" pirmā sastāva ģitārists un dziesmu autors Džeks Šermans.

Džeks Šermans grupai pievienojās 1983. gadā, stājoties ģitārista un apvienības dibinātāja Hilela Slovaka vietā. Šermens piedalījās grupas debijas albuma ierakstā, kā arī devās pirmajās koncertturnejās. Slovaks grupā atgriezās 1985. gadā.

Tomēr Šermans turpināja sniegt ieguldījumu arī grupas turpmākajos albumos "The Abbey Road" EP un "Mother "s Milk".

31. oktobrī 90 gadu vecumā aizsaulē devās skotu kinoaktieris sers Šons Konerijs.

Pirmais slepenā aģenta Džeimsa Bonda lomas atveidotājs, kas tiek uzskatīts par vienu no pazīstamākajiem savas paaudzes kinoaktieriem, dzīves laikā godalgots ar Amerikas Kinoakadēmijas balvu par lomu filmā "Neaizskaramie" ("The Untouchables") 1988.gadā, trim "Zelta Globusiem", Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmijas (BAFTA) balvu un Eiropas Kino balvu par mūža ieguldījumu.

3. novembrī kļuva zināms, ka 65 gadu vecumā no teātra pasaules uz mūžu atvadījās viens no visu laiku izcilākajiem leļļu teātra aktieriem Pēteris Šogolovs.

Aktiera karjeru mākslinieks sācis ar Kārlēna lomu Rūdolfa Blaumaņa noveles "Nāves ēnā" ekranizācijā. Savukārt no 1977. gada viņš sācis strādāt Latvijas Leļļu teātrī. Šogolovs divas reizes nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Labākais otrā plāna aktieris", proti, 2002. un 2005. gadā, bet 2000. gadā viņš saņēma labākā aktiera balvu V Starptautiskajā bērnu un jauniešu teātra festivālā "Baananikala" Tallinā.

Līdzās darbam Latvijas Leļļu teātrī Pēteris Šogolovs pazīstams kā viens no izcilākajiem balss meistariem un filmu ierunātājiem. Aktieris ierunājis neskaitāmus radioteātra raidījumus un vakara pasaciņas.

7. novembrī mūžībā devās latviešu aktieris Leons Krivāns.

1962. gadā Leons Krivāns beidza Dailes teātra III studiju un iekļāvās plašajā teātra ansamblī, atveidojot visdažādākos raksturus. Pamazām atklājās viņa spēja veidot spilgtus raksturus, režisori akceptēja viņa izcilo humora izjūtu.

No 1961. gada Krivāns filmējies Rīgas kinostudijā galvenokārt epizodiskās lomās. Atzinību viņš ieguvis ar komiskajām lomām filmās "Kapteiņa Enriko pulkstenis" un "Dāvana vientuļai sievietei".

Epizodiskās lomās aktieri varēja redzēt arī tādās filmās kā "Kārkli pelēkie zied", "Purva bridējs", "Mērnieku laiki", "Vella kalpi Vella dzirnavās" un "Aizmirstās lietas".

TV skatīji viņu atcerēsies arī kā Mieriņu TV3 seriālā "UgunsGrēks".

20. decembrī 51 gada vecumā aizsaule devās rokgrupas "Linga" dibinātājs un līderis, kā arī daudzu dziesmu autors Gvido Linga.

Linga pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados dziedāja grupās "Ārprāc" un "Zig Zag", bet 1988. gadā nodibināja grupu "Linga". Grupa ātri kļuva par vienu no populārākajām Latvijas rokgrupām ar tādiem hitiem kā "Nāc dejot", "Šeit šeit", "Krodziņš" un "Signe melo".

Linga bijis arī Latvijas Radio 2 dīdžejs.