Kinovakarā izrādīs filmas ar Jāņa Petera dzeju

Kinovakarā Reiz jau samaksājām skatītāji varēs noskatīties filmas Strēlnieku zvaigznājs, Skumjš stāsts par Keriju un Disko ēna.

Latvija šogad svin dzejnieka Jāņa Petera 75 gadu jubileju gan ar dzejas, gan dziesmu vakariem, taču viena viņa talanta šķautne, kas saistīta ar kinomākslu, vēl paliek neatklāta, akcentē K. Matīsa. Rīgas Kino Studijas un Latvijas TV filmu skatē varēs izbaudīt cauri laikiem konsekventi noturīgo Jāņa Petera sociālo stāju un dzejnieka talantu.

1970. gadu beigās un 1980. gadu sākumā Latvijas televīzijas izveidotajā apvienībā Telefilma Rīga tapa spilgti muzikālo filmu piemēri – Skumjš stāsts par Keriju (scen. autore Ligita Viduleja, rež. Ansis Bērziņš, 1978) un Disko ēna (rež. un scen. autore Ligita Viduleja, 1980), kurās Raimonda Paula mūzikā skan Jāņa Petera dzeja. Muzikālo filmu žanrs ļāva netiešā veidā izpaust tā laika nesamierniecisko garu. Estētiskais – kadrs, kustība, mūzika, dzeja, montāža – pārvērtās ētiskajā.

"Pateicība Jānim Peteram, kurš tolaik piekrita papildināt savus ironiski smalkos dzejas pantus filmā Disko ēna ar paša runātu aizkadra tekstu. Tas gan neglāba filmu – 1980. gadā Atmoda vēl bija tālu, televīzijas priekšniecība – apmulsusi un baidījās rādīt "rietumu ideoloģiju un estētiku padomju cilvēkam". Filmu Disko ēna "nolika plauktā"," stāsta K. Matīsa.

Ar dokumentālistiem dzejniekam sākās sadarbība jau 1972. gadā, kopā ar scenāristu Hercu Franku radot tekstu Ivara Selecka filmai Apcirkņi. Zīmīgi, ka Jānim Peteram vairākkārt "kritis" uzdevums glābt kādu filmu – arī Jura Podnieka Strēlnieku zvaigznāju 1982. gadā. Veidota kā režisora paaudzes, trīsdesmitgadnieka, personīgs skatījums uz strēlnieku kustību un caur intervijām ar vēl dzīvajiem strēlniekiem, filma tajā laikā un tādā formā netika saprasta un akceptēta, tādēļ tai tapa aizkadra teksts, kurā dzejnieks caur savu attieksmi un Čaka dzeju piešķīra filmā redzamajiem notikumiem un veco vīru stāstījumam neapšaubāmu vispārcilvēcisku vērtību, skaidro K. Matīsa.