Vai sērošanas laiks nebija par īsu? Eksperta komentārs par Andra attiecībām divus mēnešus pēc Sandras nāves
Īstu viedokļu vētru sacēlusi vēsts par to, ka apvienības "Duets Sandra" Andris Brīnums nepilnus divus mēnešus pēc sievas nāves uzsācis jaunas attiecības. Kamēr vieni sveic jauno pāri, otri ir sašutuši par to, ka jaunā mīlestība nākot par ātru. Skaties.lv noskaidroja, ko par šo situāciju domā psihoterapeite Aina Poiša.
"Mēs nekad neesam tiesīgi lemt par cita dzīvi un attiecībām, jo mēs nezinām šo attiecību vēsturi. Runājot par pēdējām atvadām no dzīvesdrauga, pastāv vairāki varianti.
Ja cilvēku aizsauca neārstējama slimība (tā tas bija arī Sandras gadījumā – plašāk te – red.), ja cilvēks pirms nāves ilgi slimoja, pārim bija iespēja jau atvadīties šajā slimošanas laikā.
Nereti pats aizgājējs šajā atvadu procesā mēdz novēlēt palicējam pēc viņa nāves nevis iegrimt sērās, bet turpināt dzīvot. Un šāda vienošanās ir kas daudz dziļāks par kaut kādu tradicionāli noliktu sērošanas laiku," Skaties.lv atklāj eksperte.
Viņa uzsver, ka emocionālās atvadas ir daudz nozīmīgas par šīm fiziskajām atvadām – bērēm un sērošanas laiku pēc tām. Gadījumos, kad cilvēku mūžībā aizsauc neārstējama slimība, tuviniekiem ir laks emocionāli atvadīties. Un tas nozīmē daudz vairāk par staigāšanu melnās drēbēs gada garumā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Aina Poiša
"Nereti pat pats aizgājējs uzsver, ka nevēlas, lai mīļotais gadu sērotu. Grib, lai pēc viņa paliek gaišums, otrs cilvēks atkal sāk dzīvi, nevis grimst skumjās. Piemēram, čigānu bēres ir dzīves svinēšana trīs dienu garumā. Mums, latviešiem, vairāk raksturīga sērošana.
Man ir gadījies būt bērēs, kurās pēc paša aizgājēja vēlmes cilvēki nevis raud un sēro, bet gan ar prieku atceras kopīgos brīžus. Atvadās ar gaišu sajūtu, kas ir pozitīvāk, nekā pārdzīvot.
Jo tas dzīves gals jau agrāk vai vēlāk pienāk visiem. Bet jāatceras, ka bez tās dāmas melnā jau ir arī otra dāma – dzīve," tā Aina.
Viņa uzsver, ka Andra gadījums nekādā gadījumā nav pelnījis nosodījumu. "Ir jāpārstāj kritizēt citu cilvēku rīcību, jo mēs neviens nezinām, kā tas bija – kādas bija viņu attiecības, kā bija būt līdzās grūtajā slimības laikā un atvadīties emocionāli.
Vajag iestāties par dzīvi nevis dzīvot mūžīgās sērās. Ne visi to var, un tie, kas paši nevar, bet redz, ka citi atļaujas, parasti arī kritizē," novērojusi eksperte.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Eksperte piebilst, ka Andra mešanās jaunajās attiecībās nekādā ziņā neliecina par to, ka mīlestība pret Sandru nav bijusi patiesa – gluži otrādi.
"Mīlestība jau nebeidzas ar cilvēka nāvi. Un cieņu pret mirušo var izrādīt dažādi – ne tikai gadu staigājot melnās drēbēs. Uzliktais sērošanas laiks patīk tiem, kuri bēg no jūtām, taču emocionālās atvadas ir daudz dziļākas kā ārējais sērošanas laiks," uzver Aina.
Foto: Andris pirmo reizi kāpj uz skatuves pēc Sandras nāves
