Dainis Porgants gribētu strādāt bākā par uzraugu. Viens pats, klusumā un mierā

Dainis Porgants stāsta, ka darbs rada sajūtu, ka viņš ir kā vāvere ritenī, visu laiku ir kādi projekti, iesāktie darbi un viņam nav iespējas pateikt, ka dodas atvaļinājumā.

"Vasarā koncertēju, ierunāju filmas, esmu priecīgs, ka ir iespējas realizēties. Gadu laikā esmu pieradis, ka vasaras paiet tā, ka zinu, ka ārā ir silts, tad tūlīt auksts paliek, tad kaut kādi "gling glang", "zvaniņš skan", tad "blīkš blākš" Jaunais gads ir klāt. Tā dzīve paiet," sarunā ar portālu Skaties.lv stāsta Dainis.

Dziedātājs piebilst, ka trakākais, kad paliec vecāks, dzīve sāk iet uz priekšu ātrāk un ātrāk, skrien uz beigām. Jaunībā šāds skrējiens liekas lielisks. Gribas ātrāk pieaugt, bet pēc tam varēja tas rats iet uz priekšu palēninājumā.

"Par to vasaru vēl runājot, traks karstums bija! Nezināju ko elpot, kur gulēt un beigās gulēju gultā – peļķe, viss pludoja. Tā pagāja mana vasara," smejas Dainis.

Ja Dainis būtu viens, no viņa neviens cilvēks nebūtu atkarīgs, viņš gribētu strādāt bākā par uzraugu. Viens pats, klusumā un mierā.

"Uzkāptu augšā un nospodrinātu bākas logus, ieslēgtu vai izslēgtu uguni. Vēl varētu Engures ezerā uzcelt niedru mājiņu un būt putnu vērotājs. Kad visu laiku esi publikas priekšā, gribas atpūsties, noslēpties no visiem. Kādu laiku tā būtu labi padzīvot," prāto Dainis.

Pietrūkst klusums, miers un iespēja pabūt ar sevi, savām domām.

Saņemot jautājumu par jokošanu, Dainis aizdomājas un atbild, ka, iespējams, nebeidzamā jokošana ir saistīta ar visu negatīvo dzīvē, jo gribas visur meklēt pozitīvismu. Jāsaprot, ka viss ir pārejošs, nevajag konfliktēt. Jāspēj par visu pasmieties, tā ir vieglāk dzīvot.

"Bieži vien cilvēki konfliktus meklē pat mazākajās sadzīves lietās. Tu neizslēdzi gludekli, nē, es izslēdzu gludekli, nē, neizslēdzi, tā var sākties patoloģiski strīdi un kam to vajag? Labāk ir pasmieties, vai ne?" jautā Dainis.