Veiksmīgajam jāpalīdz tam, kuram tik viegli neklājas, uzskata uzņēmējs Andris Ramoliņš. Ilgus gadus viņš ziedo skolēniem, un savā stāstā viņš dalās TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā".
"Patiesībā ir tā, ka man ir tikai viens fokuss. Nezinu, kāpēc tas tā izveidojies, bet diezgan precīzi varu noformulēt, ka pati neaizsargātākā sabiedrības daļa ir bērni," stāsta uzņēmuma SIA "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš. "Mēs jau apmēram 20 gadus ziedojam tikai bērniem."
Daudzus gadus "mēs ģērbām skolas", tagad iekārto bērnu laukumus, īsteno dažādas bērniem nepieciešamas lietas. "Pārsvarā tas ir laukos, kur esmu audzis un dzīvojis. Pēdējos gados vairāk koncentrējamies uz Tukuma novadu, Kuldīgas novadu. Tāds pats motīvs mums ir, arī ziedojot ukraiņiem. Mēs ziedojam karavīriem, lai mūsu bērniem nav jāredz karš, jāpiedzīvo kara šausmas," stāsta Ramoliņš.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem – 2012. gadā – uzņēmējs kļuva par "Latvijas lepnuma" balvas saņēmēju. Jau tolaik viņš uzskatīja, ka bērni ir jāatbalsta. To, cik šo gadu laikā viņš ir ziedojis, uzņēmējs nav īsti aprēķinājis, bet "skaitlis būs nepieklājīgi liels". "Teikšu godīgi, tas nebūs miljons, bet krietni vairāk. Bet summa jau nav pašmērķis. Man ir, es dodu."
Tas, kas Andri varbūt mazliet biedē ir, ka pēc šī raidījuma "visi nāks un prasīs", bet viņš norāda, ka citiem "dod pēc savām sajūtām", jo katram sava mēraukla.
"Braucot uz studiju, es pavilku brīdi atpakaļ un domāju, kas bija tas, kāpēc es to sāku darīt. Man atmiņā atausa 1991. vai 1992. gads, kad bija sabrukusi Padomju savienība un mēs sākām kļūt brīvi. Iespējams, tas pat bija tajā "brukuma" momentā, kad mēs visi bijām vienādi nabagi.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Es nācu no daudzbērnu ģimenes, un daudzbērnu ģimenēm toreiz Tukumu mūzikas skolā dalīja "humpalas". Dabūju pilnīgi bezjēdzīgu mantu – spilgtu perlamutra zaļu slēpošanas kombinezonu. Aizbraucu mājās, uzvilku to kombinezonu. Staigāju pa āru, kaut nebija ziema. Man šķita – bļāviens, tas ir kaut kas tik kruts! Pirmkārt, Padomju savienībā mēs tādas krāsas nebijām redzējuši. Kombinezons bija lietots.
Vienīgais, ko es atceros, kas man nepatika, kad mēs rakājāmies pa tām mantām, tās bija lietotas lietas. Tas varbūt bija iemesls, kādēļ es bērniem nedodu lietotas lietas. Tā varbūt ir mana trauma," stāsta uzņēmējs.
Andris atzīst, ka saņēmis no bērniem pateicības vēstules, kas īpaši aizkustina. "Onkul, man pirmo reizi dzīvē ir jaunas drēbes," viņš citē kādu bērnu.
"Es īstenībā nekad neesmu domājis, ka kāds man kaut ko pēc tam atdos. Vieglāk dot ir tad, ja tu negaidi neko pretī," viņš saka.
Uzņēmējs atklāj arī kādu "blakni". Viņš mēdz saņemt arī vēstuli, kur raksta: "Kāpēc Mārtiņam ir, bet manam Jānītim nav?"
"Es aicinātu priecāties par to, ka tavam kaimiņam iedeva, tur sanāca un mēs kaut ko izdarījām, piemēram, uzbūvējām bērnu laukumiņu. Priecāties par to, ka katrs mazais klucītis veido pilsētu."
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Pilnais raidījums:
Projektu " Zilonis studijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Zilonis studijā" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2024
Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!
