Pētera Rumpja vārds skaļi izskan negaidītā ampluā

21. jūnijā Rumpis triumfēja Lietuvas sacensībās, bet 28. jūnijā ieguva 3. vietu Baltijas Čempionātā Biķerniekos Street jeb ielas motociklu klasē.

Kā sarunā ar "tv3.lv" atklāj Pēteris, motosports viņu allaž saistījis, un tieši fitnesa un bodibildinga dēļ, kuros Pēteris nemitīgi audzis, motospors allaž atlikts maliņā. Pirms četriem gadiem treneris beidzot nokārtojis A kategorijas vadītāja apliecību, nopircis pirmo moci un sācis īstenot arī šo sapni.

"Man ir divas lielās kaisles dzīvē – viena ir fitness, otra – motocikli. Kaut kā braukāt pa ielu ļoti patika, un pirms diviem gadiem izdomāju, ka jāiebrauc trasē," atceras sportists. Tā laika paziņa, kurš nu jau kļuvis par draugu, Mārtiņš Seržants iepazistinājis viņu ar braukšanu trasē, un maisam gals bijis vaļā pavisam! Pēteris sācis trenēties sacensībām, uzrādot labus rezultātus un ātru progresu.

Rumpja vārds Latvijai pamatā ar to arī saistās – labi trenētu un muskuļotu ķermeni.

"Fitness ļoti sader kopā ar motosportu, tāpēc, ka tajā ir ļoti vajadzīga fiziskā izturība – trasē braukt ir  arī fiziski grūti. Agrāk man likās – kas tas ir ar to moci vizināties pa apli!

Patiesībā tā ir milzīga slodze augstos pulsos. Ja nebūtu fitnesa, pieļauju, ka nebrauktu tik ātri," skaidro Pēteris, gan piebilstot, ka muskuļu masa tomēr nedaudz traucē.

Pievēršanās motosportam Pēterim likusi mainīt arī viņa sporta rutīnu, vairāk pievēršoties izturības trenēšanai, kardioslodzei, eksplozīvajai slodzei, mobilitātei un stiepšanās un izometriskajiem vingrojumiem.

"Šeit ir pavisam savādāka treniņu metodika, ļoti svarīga dziļā muskulatūra, biežāk aizeju pie fizioterapeita," stāsta Pēteris.

Viņš ar gandarījumu stāsta, cik laipni un bez aizspriedumiem no sērijas "ko nu tas muskuļu kalns te meklē" uzņemts pašmāju motosportistu saimē. "Visatvērtākie cilvēki! Laipni, visi nāk un pamāca. Nekur neesmu saticis tik jaukus, uzņēmīgus cilvēkus, kā motosportā," tā Pēteris, īpašu pateicību izsakot savam mentoram Mārtiņam, kurš palīdz, kā ar sportiskiem padomiem, tā nomierinot un palīdzot sakārtot domas.

"Kā es saku arī fitnesā – bez trenera nav nekā," sirsnīgu paldies Mentoram saka Pēteris.

Jautāts, ar kādām sajūtām gājis uz sacensībām un vai nav baidījies tajās izgāzties, Pēteris vaļsirdīgi klāsta – viņam nekad nav bijusi doma, ka viņš brauks sacensībās.

"Es gāju bez jekbādām ekspektācijām, vienkārši darot to, kas man patīk. Es to darīju priekam, kardio un fiziskajam, lai vispār saprastu, kā mocis guldās, jo ielas braukšana ir viena, bet, ja izproti moci trasē, vēl vairāk saproti, kā braukt uz ielas," tā Pēteris, tajā pat laikā neslēpjot – ja reiz viņš ko dara, tad tiecas to darīt visaugstākajā līmenī.

Pāris nedēļas pirms sacensībām Lietuva viņš izbraucis "pirmo mazo gonku", kur palicis trešais un guvis mācību, ka "katra sekunde kaut ko maksā".

Kas vieglāk – treniņš sporta zālē vai sacensības mototrasē?

"Nekas nav viegls. Bet stresa līmeņa un adrenalīna dēļ mototrase noteikti ir grūtāka. Jo tev jāstrādā ne vien fiziski, bet arī mentāli. Tu vari nepacelt hanteli sporta zālē, un viss kārtībā – atpūtīsies, atjaunosies un pacelsi nākamajā piegājienā.

Motosportā kļūdām nav vietas. Mēs zinām, kādi var būt kritieni, kādas var būt sekas kļūdām, tāpēc "jābrauc ar galvu", nepontojot," uzsver Pēteris.

Tos, kuri satraucas par to, ka Rumpis nu pametīs fitnesu, lai brauktu mototrasē, viņš var nomierināt: "Noteikti nē, jo fitness ir mana kaisle un vienmēr paliks, šis man ir hobija sporta veids."

Viņš spriež, ka paliks par amatieri mototrasē un turpinās baudīt motosporta sezonu, un aicina tajā pievienoties arī citus, kas lolojuši šo sapni – motosportā visi tiek laipni uzņemti.