Spēlēt azartspēles – vieniem tas asociējas ar luksus dzīvesveidu, citiem tā šķiet nevainīga izklaide, bet daudzās ģimenēs azartspēles ir nelaime un posts. TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā" atklāti par būšanu azartspēļu gūstā stāsta mūziķis Matīss Pavītols.
To grūti dabūt malā un kas nav saslimis ar to tas arī nesapratīs. Paldies, kad alimenti ir un līdz ar to netieku.
Protams
17.02.2023 12:53
Arī makm nav šizofrēnija nesapratīs. Tomēr iemeslus var saprast. Tā ir neiedomājama iedomība, ka man jau paveiksies neskatoties uz matemātiku un loģisko saprātu. Es jau esmu īpašs un man jau paveiksies. Tur ar tas viss aug. Azartspēļu atkarīgajiem viss balstās uz iedomību, ka viņš ir īpašais. Un arī personības iezīmēs to var manīt. Milzīgi egoisti.
Profit?
15.02.2023 19:30
Interesanti kā patiesībā, katrā cilvēka prātā veidotājs atkarība? Nav būtiski no kā, galvenais ka tā nav fiziska ( nikotīns piemeram). Jo esmu ari diezgan daudz spēlējis, bet tāda kā atkariba, vai izjutis atkarību nav bijis , kopumā laikam būtu jāsaka, ka esmu plusā arī visu kazino spēlēšanu.. Šķiet ir daži principi jāievēro un jānostāda līnijas, kuras nevajag pārkāpt un ja zaudē, tad nespēlē.. Nu kaut kā tā. Katram jau tie "veiksmes" noslēpumi ir savi laikam.. Bet kā atkarību uzskatīt spēļu automātus ir man nesaprotama.. Es viņus uzskatu par peļņas avotu avotu ar lielu risku, tam.menesi atvēlot konkrētu summu, kā loterijai apmēram.. Bet iet un pakāst visu naudu, nu blin, man šķiet tomēr, ka tā ir psihoemocionāla izlaidība. Tas būtu tāpat kā lietot to pašu alkoholu un kļūt par alkoholiķi, jo nu jā tev tik ļoti patīk tas efekts un pēc ballītes tu nevari sev pateikt, ka pietiek, līdz nākošajiem svētkiem, nu tad sanāk, ka esi emocionāli vājš un nespēj apstāties un tomēr gribi atkal un atkal to kaifu..
Bet kazino tomēr ir nauda.. Un ja tu zaudē milzīgas naudas summas, laiku, draugus, ģimeni , dēļ sava emocionālā vājuma, tad sanāk, ka esi atkarīgs vai tomēr emocionāli vājš cilveks? Ja vājš cilvēks, tad droši vien tā ir tikai un vienīgi tava izvēle, nevis kāda citas personas / uzņēmuma ietekmes..
Īsumā, ko gribēju teikt, es spēlēju, lai nopelnītu, bet nekad neesmu jutis sevi atkarību.. Reizēm kad ir mega veiksme, tad gan aiziet lielākas likmes un loģiski sanka šad tad zaudēt, bet tas laikam ir tas risks.. Ja es investeju biznesā, nomaksāju ikmēneša rēķinus utt,tad šķiet, ka neesmu atkarīgs? Vai arī šī ir mans emocionālais vājums, tikai gaišajā pusē?
Artis
15.02.2023 16:46
Tā ir vienkārši izlaidiba....vajag normàli stradat...nevis tèlot "baigo mūziķi,màkslinieku."..un lai būtu mūziķis...vajag ari atbislošu izglitibu,nevis "zīmēties,kāda ēnā"...
Lohs
14.02.2023 22:19
Sekas pēc vecāku spēlēšanas man ir dusmas un naids uz citiem, kuru vecāki to nedarīja. Dažreiz, kad ir grūti, iedomājos scēnas kā viņu mājas deg, jo diemžēl man dzīve ir izpostīta un mūžš baigi paīsināts. Jā, zinu, ka ir jābūt pateicīgam par 27 vai 50 gadiem, kas ir doti, bet labāk jau būtu nebūt sagrautam un nodzīvot visus 80 ar bērniem, nekā pavadīt dzīvi atdodot svešu parādu.
Gogi
14.02.2023 21:38
Tas, kam var pilnībā piekrist, ka azartspēļu atkarību nevar aizstāt ar citu atkarību. Tev vienkāsmrši ir jāpieņem lēmums, nespēlēšu un viss. Es pats to izdarīju pēc 23 gadu pavadīšanas azartspēļu zālēs.
Zurabs
15.02.2023 12:49
Nu i na. huj tās azartspēles!! Arī gadus 20 tur pavadīju! Cik laika tika zaudēts, naudas.... Tā ir elle!!
Ziņot par komentāru