"Helper Latvia" dibinātāji: 60% gadījumu pazudušos cilvēkus ar suņu palīdzību atrodam
Kopš 2020. gada, kad dibināta bezpeļņas organizācija "Helper Latvia", tā ir piedalījusies 40 operācijās, kurās ir atrasti vairāk nekā 20 cilvēki, kas ir apmēram 60% no visiem meklēšanas gadījumiem, intervijā "tv3.lv" pastāstīja "Latvijas Lepnums 23" balvas nominācijā "Glābēji" saņēmēji Laila un Guntis Skrodeļi, kuri jau vairāk nekā desmit gadus nodarbojas ar pazudušo cilvēku meklēšanu.
Laila stāsta, ka cilvēki, kas vēršas pēc palīdzības, ir ļoti dažādi – bieži vien, kad cilvēks ir izmisis un ziņojis par pazudušu tuvinieku, bet vēl nekur nav saņēmis atbalstu vai palīdzību, viņš nesaprot, kā rīkoties.
"Diemžēl mēs bieži vien šo informāciju saņemam novēloti. Pie mums vēršas tad, kad vairs neredz cerību. Labākais ir dienu, divas iepriekš uzrakstīt, tad ir lielākas iespējas. Jo ātrāk, jo labāk. Jo vēlāk, tālāk aizgājis," papildina Guntis. Laila turpina, ka nereti pietiek vien pietiek ar elementāriem piemēriem, ko darīt, ko paskatīties. Savākt pieejamo informāciju un tikai tad braukt uz konkrēto vietu strādāt.
Guntis stāsta, ka pazudušus cilvēkus ir ļoti grūti atrast, parasti nav zināms, kur, kad un kāpēc. Pie vainas var būt laika apstākļi vai novēlots laiks, kad cilvēku sāk meklēt. Biedrības rekords ir bijis veiksmīgi atrast dzīvu cilvēku pēc četrām diennaktīm.
Uz jautājumu, kādi kādi ir tie iemesli, kāpēc cilvēki pazūd, Guntis neslēpj – pārsvarā tās ir veselības problēmas. Pazūd seniori, ar demenci sirgstošie un jaunieši pašnāvnieki.
Suņu, kurus biedrība pulcē, šķirnes ir visdažādākās. Katrai šķirnei ir savs konkrētais indivīds, kurš kādam no meklēšanas darbiem ir vairāk vai mazāk piemērots. "Mums ir arī bežšķirnes suņi, šis [rāda attēlu], strādā vienkārši lieliski," saka Guntis. Uz jautājumu, vai šim darbam suņus der apmācīt tikai no maza vecuma, Laila atbild noraidoši, – pazudušu cilvēku meklēšanai var apmācīt arī pieaugušus suņus, ja vērojama tendence, ka sunim tas padodas – tas aktīvi izmanto savu degunu un meklē. Šādos gadījumos var aktīvi izmantot suņa talantus.
Vaicāti, kā var iesaistīties organizācijā, abi neslēp, šis solis ir nopietni jāpārdomā un ir jābūt gatavam. "Varbūt arī šķiet, ka tas ir vienkārši, lai gan tas ir ilgstošs darbs. Reāli suns var sākt strādāt pēc diviem gadiem. Strādā, darbojies, darbojies, mācies, trenē, tad viņu atkal apmāca un tikai tad viņš var sākt atkal strādāt. Lielākoties cilvēki uzreiz grib redzēt rezultātus, saņemt apbalvojumu, kausu. Bet mūsu gadījumā nav medaļas un kausu. Bieži vien ir negulētas stundas, daudz un dažādi izdevumi un gandarījums pašam sirdī, ka esi paveicis labu darbu," neslēpj Guntis.
Suņus visu laiku esot visu laiku jātrenē, nevar nolikt malā treniņus un pateikt, ka viss ir gatavs. Patlaban biedrībai ir 13 suņu, kas nav maz. Katrs no brīvprātīgajiem pats rūpējas par savu suni, pats to baro, pats velta nepieciešamos līdzekļus veterinārajai aprūpei. "Tas nav ne lēts prieks, ne hobijs. Guntis. Suņiem arī ir katram sava specialitāte, katrs no tiem dara ko citu. Katram sunim ir savas prasmes, – ko viņš prot, ko darot viņš labāk jūtas un viņa labākās īpašības tiek izmantotas," neslēpj Guntis un Laila.
Viņi stāsta, ka ir tādas metodes piekritēji, kas izmanto suņu dabiskās īpašības. Tāpat kā citi dzīvnieki meklē, tāpat meklē suņi, tikai tiem palīdz, iedodot konkrētu priekšmetu un pēc tās smaržas viņi meklē konkrēto cilvēku." Tā ir mūsu metodes un mēs meklējam gan pilsētā, gan ārpus tās," saka Guntis, bet Laila papildina, ka abi māca suņus konkrētām, praktiskām lietām, lai palīdzētu. Nākotnē šo praksi abi ir apņēmības pilni turpināt, komandas biedri vairs neatļaus šai nodarbei mest mieru.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
