"Latvijas Lepnums" Juris Stīpnieks: Lielākais gandarījums – sporta skolas audzēkņi izauguši par labiem cilvēkiem

Svarīgi! Piesaki savu "’Latvijas Lepnumu 2022’’ jau tagad, klikšķinot šeit, bet pirms šī gada balvu pasniegšanas atskatāmies uz līdzšinējiem "’Latvijas Lepnumu’’ stāstiem un lūkojam, kā šiem līdzcilvēkiem sokas šobrīd.

Tiesa, veselība ne vienmēr Jurim ļāvusi skriet citiem līdzi. "’Mācījos lauku skoliņā tepat, Cēsu rajonā. Man bija ļoti slikta veselība – konstatēja locītavu reimatismu, un līdz 7. klasei dakteris aizliedza man piedalīties sporta stundās. Sēdēju maliņā, bet vakaros, protams, neviens mani nebremzēja, tāpēc viss gāja vaļā,’’ sarunā ar "tv3.lv" skolas laiku atminas Juris.

Ar ārsta palīdzību viņš atguvis veselību, un Cēsu 1. vidusskolā, uzsākot mācības 9. klasē, daudz nedomājot, pievērsies slēpošanai. "’Sniegs man bija tuvs, jo dzīvoju Piebalgas pusē un sniegs tur ir vienmēr. Cēsu pilsētas sporta skolā sāku slēpot, trenēties, līdz parādījās biatlona nodaļa. Tā arī tā ikdiena pagāja: no rīta – stundas, bet pēcpusdienā – treniņi,’’ stāsta Juris.

Skolotājs atzīst, ka slimība viņu ļoti ietekmējusi, kā arī iedevusi tādu sīvumu, kas mudinājis iet, skriet, lekt un darīt. "’Kustības mani izārstēja,’’ pārliecināts ir Juris.

Taujāts, kā no vienkāršas slēpošanas nonācis pie biatlona, Juris teic – sporta skolā abi gājuši roku rokā. "’Kad vajadzēja, tad slēpojām. Kad vajadzēja, tad iedeva šautenes, un šāvām,’’ viņš stāsta. Un 9. klasē Juris jau startēja rajona skolnieku biatlona izlasē.

Taču vislielāko paldies savā biatlonista karjerā Juris saka trenerim Jānim Zupam, kurš pats ir izbijis biatlonists, viens no biatlona celmlaužiem Latvijā, kā arī tolaik vadīja sporta biedrību "’Vārpa’’. Zupa Juri pamanījis un uzņēmis savā grupā.

"’Viņam bija sava grupiņa Priekuļu Lauksaimniecības tehnikumā (tagad – Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums) – puiši arī zināmi, piemēram, sporta meistari brāļi Blūmi, bijušais Biatlona federācijas prezidents Jānis Bērziņš un citi,’’ atminas Juris un piebilst, ka ar treneri Zupu šad tad satiekas vēl šobrīd.

Savējiem labāk just līdzi no attāluma

Šī gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā startēja arī Jura bijusī audzēkne – biatloniste Baiba Bendika. Juris sakās – sekojis un jutis līdzi visiem Latvijas pārstāvju startiem, tostarp arī Baibai.

Startos Baibai gājis visādi. Viņa pati sociālajā tīklā "’Instagram’’ kritizējusi savu sniegumu un atzinusi, ka sasniegtie rezultāti līdz 14. februārim (saruna ar Juri notika 17. februārī – red.) nav tie, kādus gaidījuši ne tikai citi, bet arī viņa pati, līdz ar to ir rūgtums. Taujāts, kā vērtē bijušās audzēknes startus, Juris teic – rezultātus nav analizējis, bet tas, ko Baiba teikusi pati, ir pareizi, un tam piekrīt.

"’Viņa pati labāk zina, kad un kas ir bijis. Domāju, ka viņa darīja visu, kas ir viņas spēkos un vēl vairāk. Es tikai tagad uzraucos par viņas veselību – pēc Covid-19 izslimošanas viņai bija kāds problēmas, bet, ja ārsti neko nesaka, tad laikam viss ir labi. Viņa tagad brauks 30 kilometru garo gabalu, un, zinot viņas cīnīšanos līdz galam, man ir zināms uztraukums par to. Kaut ar veselību viss būtu labi. Tas, ka viņa izdarīs visu, ko var, ir skaidrs. Arī rezultāts būs labs,’’ satraukumu pauda Juris.

Šobrīd zināms, ka Baiba 30 kilometru slēpojumā finišu sasniedza 31. vietā.

Juris par jušanu līdzi arī saka – kamēr pats trenēja, protams, viņam bija jābūt klāt katrā startā, bet olimpiādi labāk skatās no attāluma. "’Uz olimpiādi, tieši šādu, es nebrauktu – labāk skatos no attāluma, jo tāpat emocijas pietiek, varbūt pat vēl vairāk, nekā esot tur klātienē.’’

Kā pašam ar būšanu aktīvam? Juris stāsta, ka attiecībā pret slēpošanu šogad bijis visai slinks – tikai trīsreiz kāpis uz slēpēm. Pastaigās gan dodas gandrīz katru dienu.

Saņemot balvu, beidzot lepojies ar sevi

2020. gada nogalē Juris par savu ieguldījumu saņēma "’Latvijas Lepnuma’’ apbalvojumu nominācijā "’Skolotājs’’. Viņš atzīstas – līdz tam pratis lepoties tikai ar saviem audzēkņiem, bet, saņemot balvu, beidzot lepojies arī ar sevi pašu.

"’Bez šaubām pārsteigums bija liels. Galvenais, ka tas bija negaidīti. Nekur nebija nekādas ziņas, bet vienkārši uzreiz bija telefona zvans. Uztraukums katrā ziņā bija, bet patīkams. Atbildība, protams, liela, bet tad tā padomāju un… Es visu laiku esmu lepojies ar saviem audzēkņiem, bet pēc šīs balvas saņemšanas es no sirds varu teikt, ka tai brīdī lapojos arī ar sevi.’’

"’Latvijas Lepnuma’’ statuete nu Jura mājās ieņēmusi goda vietu – tā nolikta sekcijā aiz stikla, visiem redzamā vietā.

Pēc godināšanas ceremonijas Jura sveicēju pulks bijis liels – gan zvanījuši, gan sūtījuši ziņas, tostarp arī daudzi Jāņmuižas skolas audzēkņi. "’Nostrādāju tur 20 gadus, mēs bijām trīs skolotāji, bet man izgāja cauri simtiem bērnu. Tie skolas gadi bija ļoti vērtīgi,’’ stāsta Juris.

Viņš teic, ka vēl pirms "’Latvijas Lepnuma’’ saņemšanas, kad Cēsu pilsētas sporta skolā beidza trenera gaitas, daudzi negribēja, lai Juris iet prom. Vēl šobrīd bijušo audzēkņu vecāki zvana un konsultējas, bet klātienē Juris vien tāpat arvien satiekas ar kādreizējiem audzēkņiem un cīņu biedriem.

Ne tikai Jura audzēkņi par viņu, bet arī pats Juris par saviem audzēkņiem saka tikai labu. Domājot par visiem, kas izskoloti, vislielāko gandarījumu Jurim sagādā tas, ka audzēkņi izauguši par vienkārši labiem cilvēkiem. Un sirdi silda tas, ka satiekoties izdzird tos sakām – "’Skolotāj!’’

"’Kad satiekamies tagad, it īpaši masku laikā, apmaināmies ar "sveiki", un tad saka: "’Vai, skolotāj, es tikai pēc acīm jūs pazinu!’’. Tas ir galvenais. Es tiešām esmu laimīgs.’’

Nobeigumā lūgts kaut ko novēlēt Juris vispirms nosmej un saka: "’Jums jau forši, jums viegli – jautājumi jau ir uzrakstīti.’’ Bet tad turpina, kā pats saka, ar vienkāršu novēlējumu: "’Mums visiem latviešiem vajag darīt katram savu darbiņu, kas vislabāk padodas un patīk. Taču ne tikai to, ko no tevis prasa, bet arī kaut ko drusciņ, drusciņ vairāk no sevis vēl pielikt klāt no tā, ko neprasa. Un jebkurā profesijā.’’