"Latvijas lepnums" Viesturs, kurš izglāba Daugavā slīkstošo, vēlas dot vēstījumu – nefilmējiet, bet palīdziet

Viesturs šogad 1. maijā no drošas nāves paglāba kādu pieredzējušu Dārziņu apkaimes makšķernieku. Viņš tālumā sadzirdēja palīgā saucienus, devās Daugavas ūdeņos ar savu laivu un sasniedza slīkstošo makšķernieku, kuram stindzinošie Daugavas ūdeņi strauji atņēma spēkus. Viesturam izdevās Igoru nogādāt krastā, kur jau bija ieradusies Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde.

Par šādu rīcību 18. novembrī pasākumā "Latvijas lepnums" Viesturs sumināts, saņemot balvu "Sargeņģelis".

Iztaujāts, kāda bijusi sajūta, īstenojot glābšanu, Viesturs atzīst, ka bijis pārsteigts, cik mierīgi juties, pieņemot lēmumu steigties slīkstošajam palīgā. "Tie algoritmi ir gājuši cauri šajā ģeopolitiskajā situācijā. Es bieži esmu gājis cauri kaut kādām krīzes situācijām – kas notiks, kā notiks. Tajā brīdī bija tāds salīdzinošs miers," sacīja Viesturs, kurš ir guvis iemaņas pirmajā palīdzībā, glābšanā uz ūdens.

Toties vēlāk, kad izglābtais jau nogādāts slimnīcā, Viesturu pārņēmuši drebuļi. "Tad sāka laist vaļā tās emocijas," viņš atzina intervijā "900 sekundēm".  "Tad gan vajag kaut kādu brīdi vienam, izelpot, saprast vispār visu, kas notika, kāpēc notika. Kādi bija tie cēloņi, kāpēc es tur biju, un tas iet cauri galvai diendienā," viņš atzina.

Viesturs Morozs

"Latvijas lepnuma" laureāts kategorijā "Sargeņģelis"

"Šis apbalvojums ir smags, kā jūs jūtat. Bet ne tikai fiziski, viņš tikai ataino to smagumu. Bet kā tas ir mentāli un psiholoģiski. Protams, ka man sākotnēji, kad piezvanīja un pateica, ka jūs esat ieguvis "Latvijas lepnumu", es sākotnēji domāju, kāpēc. Kāpēc mani, kāpēc izvēlējās? Pārrunājot ar ģimeni, ar sievu pēc tam, viņi man palīdzēja saprast. Kāpēc tieši es. Varbūt, ja tajā brīdī būtu cits, tad tas cilvēks nebūtu izglābts. Tad tu pamazām sāc ar to domu sadzīvot."

Viesturam sevišķi saviļņojošs bijis brīdis satikt izglābto Igoru. Vīrietis nelaimes gadījumā zaudēja savu draugu, kurš noslīka. "Es satiku šo cilvēku un viņa ģimeni, un dēlu. Tad es tikai sapratu, ka kaut ko labu es esmu izdarījis tomēr," savas emocijas neslēpa Viesturs, kurš ārkārtīgi pārdzīvojis, ka Daugavā tajā brīdī noslīka cilvēks, kas arī radījis psiholoģisko smagumu.

Viesturaprāt, šobrīd Latvijā dominē negatīvās emocijas. Tomēr viņam ir vēstījums, ko vēlas pateikt, saņemot "Latvijas lepnuma" balvu. "Tas vēstījums bija tāds, tieši jauniešiem. Sniedzam palīdzīgu roku. Dažbrīd tas var šķist mazumiņš, bet citam tas ir ļoti daudz," aicina Viesturs.

Viņš arī novērojis, ka šobrīd bieži vien, kad cilvēki nonāk nelaimē, pirmais, ko līdzcilvēki dara – izvelk telefonu un video ievieto "storijos". "Arī tur bija glābšanas situācija," maija saspringtos notikumus atsauc atmiņā Viesturs. "Cilvēki nevis zvanīja, bet stāvēja krastā un filmēja. Tikai mans un vēl viena cilvēka zvans bija. Filmēja, lai varētu ielikt savā sociālajā vidē, nevis sniedz palīdzīgu roku," atminas Viesturs. Viņš vēlas aicināt jauniešu, lai "mēs vispirms palīdzam" arī, ja tas liekas sīkums.