Lielā Talka Latvijā: kustības aizsācēja vēlas redzēt stingrāku sodu sistēmu mēslotājiem
Sestdien, 22. aprīlī, Latvija talkoja. Baltie maisi ceļu malās un darba roku pilni meži, pļavas, upmalas – tā ir labi pazīstama aina nu jau 16. gadu no vietas. Diemžēl joprojām atrodas tie, kuri mēslo, bet tas kustības aizsācējus neattur iet un pacelt nomestās drazas. Jo, viņu vārdiem, "nav laika gaidīt – gribam dzīvot tīrā vidē jau šodien", vēsta TV3 Ziņas.
Oficiālo startu Lielajai talkai tās organizatori šorīt deva Mangaļsalā, Rīgā. Darba drēbēs un cimdiem rokās tur bija sapulcējušies arī 22 valstu vēstniecību pārstāvji – ārvalstu diplomāti pirmo reizi nāca palīgā Latvijas uzkopšanā. Pozitīvā sāncensībā viņi sadalījās komandās un bija gatavi ķerties pie darba.
Augstie viesi tika pielikti pie visai nepatīkama darba – bunkuru tīrīšanas, kas pilni plastmasas, papīru, pat vecu riepu. Bet noskaņojums mundrs, un sacensību gars darīja savu.
"Ejiet, ejiet, jums ir mana atļauja. Mana komanda jau ir iekšā. – Man patīk, kā iesūtījāt tur savu komandu. Lieliskas vadības spējas!" skanēja, talkai norisinoties.
"Kad maiss ir pilns vai pa pusei pilns, atnesiet tos šeit, otra komanda atnesīs tur, un tad redzēsim, kurai komandai vairāk maisu. Tā uzvarēs," aicināja organizatori.
Talkas kustības aizsācēja priecājas, ka vairs ne pavasaris nav iedomājams bez šīs kopā sanākšanas un, lai arī joprojām atrodas tie, kuri cūko, Latvija ar katru gadu kļūst tīrāka.
"Es talkojot nekad nedomāju – ko, kurš, kāpēc izmetis. Es to daru dabai, un daba pateiks "paldies". [TV3 Ziņas:] Varbūt sodu mehānisms nestrādā, ja vēl ir iespējams atbraukt uz mežu un izgāzt atkritumus? Tur es piekrītu – kontroles mehānismi ir ļoti slikti, sen varēja to sakārtot, ķert un sodīt, bet jāstrādā no abiem galiem. No brīvprātīgās vēlmes reizi gadā sakopt un cauru gadu uzturēt un ķert, arī sodīt, ja nepieciešams."
Lielajai Talkai šogad bija pieteikts vairāk nekā 1000š vietu, kartē uzskatāmi ar sarkano iezīmējot – kur nepieciešams vākt atkritumus, bet ar zaļo – kur jau stādīt kokus vai citādi iekopt kādu Latvijas stūrīti.
Prieks par katru vietu, kura vairs nav jāattīra no cilvēku samestām drazām, bet kur var notikt labiekārtošanas darbi. Tāda ir arī šī pļaviņa pie Piķurgas Ulbrokā, kur, jā, diemžēl vēl atradās pa kādai izmestai riepai, bet galvenais šīs dienas uzdevums bija apkarot latvāņus.
Latvāņu talka Lielās talkas ietvaros notika pirmo reizi. Šajā vietā upe tās krastiem pieskalo invazīvās sugas sēklas, kur tās lekni ieaug.
Tomēr nevainīgais izskats ir mānīgs. Bez cimdiem, gumijas zābakiem un garām piedurknēm labāk netuvoties.
Pavasarī, kad latvāņi vēl nelieli, tos izrakt ir vispiemērotākais brīdis.
"Šī invazīvā suga izrādījusies ciets rieksts, gadiem pļaujot problēma nemazinās. Nav pārāk viegls darbs, bet izdarāms. Vajag tikai asu lāpstu un vēlēšanos," pauda Ropažu novada pašvaldības vides speciāliste Nora Puķīte-Babāne.
Augs – terminators. Ne tikai sēklas saglabāja 10 gadus, bet sakne aiziet tālāk. Cerēsim, ka nepatiks vairs šeit tik ļoti augt.
Labiekārtot un uzkopt varēja arī dzīvnieku patversmē Juglā. Uz aicinājumu nākt palīgā pavasara tīrīšanas darbos brīvprātīgie atsaucās lielā skaitā. Tur šodien grāba, berza, slaucīja, mazgāja aptuveni simt talcinieku.
"To visu nevaram padarīt arī ar tiem brīvprātīgajiem, kas ir ikdienā. teritorija ir liela, un tā ir liela palīdzība. mēs mēģinām pārvērst ne tikai kā strādāšanu, bet, lai cilvēki saprot, cik vērtīga ir tā viņu strādāšana, atnākšana. Cilvēki atnākušie dara ar prieku! "
Un, kas zina, varbūt kāds no talkotājiem šodien patversmē arī noskatīja sev jaunu mīluli…
Katrā ziņā atkritumu savākšanas vietu šogad vēl bija divreiz vairāk nekā labiekārtojamo. Tāpēc cerība ir, ka nākotnē proporcijas būs mainītās lomās.
Lielajā talkā šogad kopumā tika pieteiktas un sakoptas 1139 vietas. No tām 941 bija publiskā atkritumu savākšanas talka un 445 bija labiekārtošanas talkas. Tāpat šogad pieteiktas arī aptuveni 180 individuālās talkas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
