"Nāburgu būšana" StarFM. 10. raidījums: Francija, ciemos Bruno Delānds
Francija – valsts, kuru paši franči reizēm dēvē par heksagonu jeb sešstūri, jo pēc kontūras tā atgādina šo ģeometrisko figūru. Jāsaka, ka diezgan palielu zemes daļu aizņem šis sešstūris, jo Francija ir lielākā Eiropas Savienības valsts un aizņem gandrīz piekto daļu visas savienības teritorijas. Bet Francijas plašumi kopā ar savām aizjūras teritorijām ar to nebūt nebeidzas, piemēram, Franču Polinēziju un Futanu. Francija ir vienīgā valsts pasaulē, kura sadalīta 12 laika zonās.
Bet, lai arī cik rādītu pulkstenis, franči vienmēr atradīs laiku kādai vīna glāzei. Ik gadu Francijā tiek saražoti 50 līdz 60 miljoni hektolitri vīna. Kā zināms, tradicionāli vīns tiek dzerts ar kādu gardu uzkodu, piemēram, sieru.
Pavisam Francijā varot atrast vairāk nekā 1200 siera veidu, kas kopā ik gadu veido gandrīz miljardu tonnu siera. Bet, ja garšas kārpiņām tuvāki ir gliemeži, tad, protams, Francija ir īstā vieta, kur tos nobaudīt. Ik gadu Francijā tiekot notiesāti ap 30 tūkstošiem kilogramiem gliemežu.
Ēdienam Francijā ir ļoti īpašs statuss – 2010. gadā franču tradicionālā virtuve pievienota pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstam. Tā bija pirmā reize, kad kultūras mantojuma sarakstā iekļauta gastronomija. Un kā toreiz atzina UNESCO eksperti, franču virtuve ir "sociālā tradīcija, ar kuru tiek svinēti svarīgākie brīži indivīdu un grupu dzīvē".
Protams, tūristi uz Franciju dodas baudīt ne tikai garšas piedzīvojumus, bet arī kultūru, dabu un mākslu – Parīzē esošais Luvras muzejs jeb Lielā Luvra ir visapmeklētākais muzejs pasaulē – to ik gadu apmeklē 9 miljoni tūristu, un tā ir tikai neliela daļa visa tūristu skaita Francijā. Vairāk nekā 80 miljoni smaidīgu cilvēku no visas pasaules ar fotoaparātiem kaklā dodas Francijas virzienā, un tas ir vairāk nekā pašu franču pasaulē.
76,8 miljoni cilvēku uz zemes sevi sauc par frančiem, bet Latviju par savām mājām sauc 642 franči. Ik pa brīdim viņiem pievienojas vēl viens, kurš arī mūsu šodienas viesis – Bruno Delānds. Pirmo reizi Bruno Latvijā ieradies jau 1992. gadā, kad vēl studējis Marseļas Universitātē, pēc tam strādājis ar Baltijas valstu jautājumiem UNESCO Parīzē. Tā kā Bruno sieva ir no Rīgas, viņš šeit pavadījis diezgan daudz laika un 1998. gada jūnijā, kad te bijusi oficiāla UNESCO ģenerālsekretāra Frederiko Majora vizīte, Bruno atbraucis kopā ar viņu un te arī palicis.
Bruno bijis arī tas, kurš izveidoja Latvijas zinātnieku ekspedīciju Karnakas tempļa izpētei Ēģiptē, palīdzot arī mūsu speciālistiem gūt milzīgu starptautisku atzinību. Par Bruno varam teikt, ka viņš ir pasaules pilsonis, kurš šobrīd galvenokārt dzīvo Briselē, viņa sirds pieder Sīrijai, bet savos braucienos regulāri ieplāno arī apciemot Latviju.
