Mēs dzīvojam laikmetā, kurā liela daļa uzņēmumu ilgtspējību un klimata pārmaiņas uztver nopietni, tādēļ daudzi pieliek papildu pūles, lai pārliecinātos, ka pārdotajiem produktiem nav kaitīgas ietekmes uz mūsu zemeslodi vai sabiedrību. Šīs papildu pūles bieži vien noved pie tā, ka produkti kļūst dārgāki, taču lielākajai daļai no mums šī ir cena, ko esam gatavi maksāt, ja mūsu iegādātie produkti ir ilgtspējīgi un videi draudzīgi.
Diemžēl daži uzņēmumi izmanto šo faktu, lai pelnītu naudu, nedarot neko planētas labā. To sauc par zaļmaldināšanu. Uzņēmumi izmanto mūsu vēlmi radīt pozitīvu ietekmi sociālajā un vides jomā, lai izveidotu etiķetes un uzlīmes, kas liek domāt, ka viņu produkti tieši to arī dara. Lai gan patiesībā bieži vien ir pretēji. Ja jums ir svarīgi atbalstīt ilgtspējīgus un sociāli atbildīgus un videi draudzīgus uzņēmumus, ir jāiemācas atšķirt uzņēmumus, kas šīs lietas uztver nopietni, no tiem, kas tikai izliekas par tādiem.
Lai noskaidrotu, kas ir zaļmaldināšana un kā no tās izvairīties, TV3 raidījums "Pēdas. Kas paliek pēc tevis?" , kas tapis ar SEB Bankas atbalstu, uz sarunu aicināja "Zero waste" organizācijas dibinātāju Lauru Treimani.
Latvijā līdz šim nav bijuši daudz gadījumu, kad tiek sodīti reāli pārkāpēji – uzņēmumi, kas maldina pircējus, bet Eiropas Savienībā tā ir izplatīta prakse, un šobrīd tiek sagatavots regulējums, lai uzlabotu situāciju.
"Jau ilgi ir tā, ka nevar teikt bio, eko bez atbilstošas sertifikācijas, taču nepārtikas precēm tas regulējums ir tāds ļoti vaļīgs," bilst Treimane.
Uzņēmumi, kas maldina pircējus par produkta videi draudzīgumu, mēs izmantot dažādas "viltības". Piemēram, izmanto zaļo krāsu dizainā, pieliek klāt kādu lapiņas simbolu. Tādēļ pircējiem jāpievērš uzmanība detaļām, lai pārliecinātos, vai ražotājs nemaldina.
"Piemēram, uz ziepju iepakojuma uzliek simbolu, ka šīs ziepes nesatur peroksīdu, lai gan ziepes nekad to nav saturējušas," saka Treimane.
Patērētājiem jābūt modriem. Kā izvairīties, lai mēs nekļūstam par zaļmaldināšanas upuriem?
Kritiskā domāšana spēlē lielu lomu, lai nekļūstam par zaļmaldināšanas upuriem. Svarīgi apzināties, ka ne viss, ko mums saka, ir taisnība, – uzsver eksperte.
Gadījumā, ja nu tomēr saskaramies ar iespējamu zaļmaldināšanu, "Zero Waste" dibinātāja iesaka sazināties ar uzņēmumu, lai noskaidrotu, ko nozīmē uz iepakojuma izvietotie simboli. Tāpat var meklēt trešās puses apstiprinājumu uzņēmuma sniegtajai informācijai.
"Ja informācijas par apgalvoto nav un uzņēmums nespēj to sniegt, tad tā visticamāk ir zaļmaldināšana," norāda Treimane.
Var vērsties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar sūdzību par to, ka uzņēmums nereklamē savu preci atbilstoši likumam, kas ir negodīgas komercprakses aizlieguma likums.
Kā atpazīt marķējumus?
Visdrošāk zaļais produkts, ko var iegādāties, ir ar atzītu eko sertifikātu. Šis sertifikāts pārtikas produktiem ir viens vienīgs – Eiropas Savienības ekomarķējums jeb "zaļā lapiņa", bet nepārtikas produktiem tie var būt dažādi.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ikviens, kurš vēlas pārbaudīt, vai marķējums uz produkta ir uzticams, to var izdarīt tam īpaši radītā aplikācijā "Ekomarķējumu gids".
Skaties raidījumu "Pēdas. Kas paliek pēc tevis?" no 1. oktobra svētdienās pulksten 17.45 kanālā TV3 un un pēc tam arī portālā "tv3.lv" un platformā "TV3Play".
Raidījumā “Pēdas. Kas paliek pēc tevis?” vides aktīviste un TV personība Kristīne Garklāva kopā ar dažādiem ekspertiem 12 sēriju garumā izzinās, kā ilgtspēja ietekmē mūsu dzīvi un pasauli kopumā. Neaizmirsīsim arī par finansiālo aspektu. Kopā ar divām ģimenēm eksperimentā skaidrosim, vai mainot paradumus, iespējams samazināt savu klimata pēdu un ietaupīt naudu. Savukārt jaunā rubrikā saruna ar iedvesmojošu personību, kura jau šobrīd dzīvo ilgtspējīgi. Ēterā no 1. oktobra svētdienās plkst. 17.45 TV3. Raidījums tapis sadarbībā ar SEB banku.
