Maksims Busels pateicīgs par iespēju atgriezties deju šovā: Viņa man ļauj justies kā vīrietim, es viņai – kā sievietei
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Maksims Busels un viņa deju partnere Liza Manija ir atgriezušies šovā "Dejo ar zvaigzni" un jau šajā Halovīniem veltītajā raidījumā pārsteigs ar multiplikācijas filmas "Līgava līķis" tēliem un skaistu dejojumu. Sarunā ar portālu tv3.lv Maksims par aktiera karjeru, dejām, mīļoto sievieti un laimes sajūtu.
Kādas sajūtas pārņēma, uzzinot, ka tev un Lizai ir iespēja atgriezties šovā "Dejo ar zvaigzni"?
Bijām līdz asarām priecīgi, grūti savaldīt emocijas, redzot atbalstu. Redzējām, cik ļoti par mums sabalsots, tas deva un dod motivāciju.
Izbalsošanas mirklī nebija sajūta, ka jūsu "pēdējā deja vēl nav nodejota"?
Mums bija šoks un ne tikai mums. Visi dalībnieki saprata, ka mums bija jāturpina dejot, nebijām pāris, kurš to nespēja. Producenti teica, ka šova versija neparedz iespēju atgriezties. Turpinājām dzīvot un piedāvājums sacensties par atgriešanos bija kā "sniegs uz galvas". Kad mūs izbalsoja, es vairāk pārdzīvoju par Lizu, nekā par sevi. Viņa kā dejotāja guvusi lielus panākumus, bet tad partneris paziņoja, ka aiziet no dejām, citu viņai neizdevās atrast un tā beidzās aktīvā karjera. Šovs viņai bija kā gaiss, viņa atdzīvojās un izbalsošana lika atkal dzīvei apstāties. Mēs esam draugi arī pēc izbalsošanas turpinājām sazināties, kopā vakariņot, iet uz teātri. Uzskatu, ja cilvēkus saista tikai koleģiālas attiecības mākslas sfērā nav iespējams kvalitatīvi izpausties.
Tev kā radošajai personībai nav grūti ļauties Lizas vadībai mēģinājumu telpā, tāpat arī uz skatuves, dejā tomēr vīrietis dara visu, lai izdaiļotu sievieti…
Ar mani ir viegli, ja saņemu adekvātu komunikāciju. Lizai bija privilēģija izvēlēties zvaigzni un viņa izvēlējās mani. Man kā radošai personībai nav grūti ļauties viņai, jo katram jādara savs darbs – Liza ir dejotāja, es aktieris. Mēs viens otru papildinām. Es no aktieriskās puses domāju par emocijām, viņa no dejas puses palīdz gatavot soļus. Dejā parasti vadību uzņemas vīrietis – ļauju Lizai man to iemācīt. Viņa man ļauj justies kā vīrietim, es viņai kā sievietei.
Kā norit mēģinājumu process? Vai ar atvēlēto laiku ir gana, lai ar katru reizi kļūtu labāki un labāki?
Ar mēģinājumiem ir ļoti grūti. Man ir daudz darba teātrī, mēģinājumi jaunajai izrādei, vēl citas izrādes, piedevām filmēšanās seriālā, vēl mazie projekti, kuros jau sen piekritu piedalīties. Mēģinām no agra rīta vai naktī. Pieredze rāda, ka vislabāk ir sākt rītu ar deju, jo tad vairāk spēka un smadzenes strādā labāk, ja smadzenes nogurušas deja neizdosies. Liekas, ar katru nedēļu būs vieglāk, bet slodze tikai palielinās, drīz paliks vieglāk, jo novembra izskaņā beigšu filmēties seriālā "Apsūdzēti mīlestībā", kur spēlēju vienu no galvenajām lomām. Latviski mācos tekstus, tas ir mazliet grūtāk, jo mana pirmā valoda ir krievu.
Tavs mērķis dalībai šovā? Papildus popularitāte, naudas balva, pašapliecināšanās?
Esmu karjerists un darbaholiķis, bez darba nevaru. Ja būtu iespējams dzīvot bez miega un atpūtas, tas būtu par mani. Piekritu dalībai, jo pasaules līmeņa šovs. Lieliska iespēja attīstīties, kad attīstos ir interesanti dzīvot, kad interesanti dzīvot, tad ieinteresēju arī pārējos ar sevi un saņemu radošus piedāvājumus.
Tu esi nodarbināts teātrī, papildus filmējies nu vēl dejas, tomēr esi atradis atslēgu, kā dzīvot bez miega?
Kad sākās karš Ukrainā, atteicos no darba Maskavā, kur man veidojās laba karjeras attīstība. Bija bail, ka nebūšu nevienam vajadzīgs, bet tā nenotika. Ir daudz darba, tā kā esmu darbaholiķis, tad mana dvēsele gavilē. Man svarīgi attīstīties un attīstos, piedaloties jaunos, interesantos projektos. Ja man ir brīvas vairāk nekā trīs dienas, es aizlidoju kaut kur, jo tas ir vienīgais veids, kā patiesi atpūtīšos un nemetīšos darbos pie pirmā zvana. Patīk apmeklēt kino, atpūsties SPA, tas lieliski noder pāris brīvām stundām.
Ar to ir gana, lai emocionāli atjaunotos un atgūtu interesi par radošumu?
Vienalga kāda slodze ir jāatceras par labu miegu un stabilu ēšanu. Palīdz arī mīļie cilvēki, kuri man tic, saka, ka es varu, dalās ar savu enerģiju. Palīdz arī Latvijas daba, mūsu mazajā Latvijā ir liela daba, jūra, mežs, ezers, vienkārši baudīt klusumu un elpot. Ja vēl līdzās mīļotais cilvēks, var vienkārši klusēt un netērēt lieki enerģiju, jo jūs saprotat viens otru no pusvārda. Ilgākos ceļojumos atpūsties vēlams ilgāk par divām nedēļām, jo pirmā nedēļa paiet atbildot uz e-pastiem, darbojoties ar "Instagram" reklāmām, atbildot uz zvaniem, pēdējā atvaļinājumā sapratu, ka tikai otrajā nedēļā sāku atslābināties un bija jādodas atpakaļ uz mājām.
Tu pieminēji savu meiteni, tātad esi attiecībās?
Jā, man ir meitene, un sen jau esam kopā. Mūsu mīlas stāsts sākās pirms 12 gadiem, bet ir bijušas pauzes attiecībās. Svarīgākais, ka saprotam viens otru un novērtējam otra laiku, enerģiju un privāto zonu. Apzināmies, kad otram daudz darba un nepieciešama telpa. Esam iemācījušies baudīt dzīvi, tad, kad ir brīvie mirkļi. To saprot arī ģimene un draugi, esmu pateicīgs par to.
Radošajiem cilvēkiem bieži vien ir problēmas ar monogāmiju, cik tev būtiska ir intimitātes saglabāšana ar vienu partneri un brīvības sajūta?
Ikvienam ir būtiska brīvības sajūta. Ja viens otru mīl un uzticas, tad nebūs problēmas ar brīvības ierobežošanu. Ja nav uzticības, tad sekos ierobežojumi. Manā profesijā galvenais ir saprast, kur beidzas izrāde vai filmēšanās un kur ir reālā dzīve. Nereti trīs mēnešus ir mēģinājumi, filmēšanas, kur man ir jātēlo, ka esmu iemīlējies un es patiesi iemīlos. Bet iemīlēties un mīlestība ir dažādas lietas. Mana meitene zina par to, ka iemīlos kolēģos darba laikā, mēs to pārrunājam un gūstam emocijas. Mīlu daudz savus skatuves partnerus, vienmēr apsveicu jubilejās, esmu pateicīgs par emocijām, kuras starp mums bijušas konkrētajā darbā, mirklī. Mīlu arī kolēģus vīriešus, jo cilvēks mīl cilvēku, mīlu mūsu draudzību, protu pateikties ikvienam, kurš kaut mazliet man atvēris savu dvēseli.
Ko tev nozīmē laime? Pastāsti par kādu mirkli, kad juti, ka esi patiesi laimīgs!
18 gadu vecumā kopā ar draudzeni devāmies uz Parīzi, apmeklējām Disnejlendu. Vakarā notika multiplikācijas varoņu parāde, viss bija tik skaisti, ka beigās sāku no laimes raudāt. Cilvēki apkārt domāja, ka man ir slikti. Nevarēju apstāties. Tā bija pirmā reize dzīvē, kad apzināti raudāju no laimes. Jau no bērnības vēlējos paviesoties Disnejlendā un man tas izdevās. Kļūstot vecākam, sarežģītāk ko tādu izjust. Saku paldies profesijai, kas ļauj "prast lidot".
Teātris vai kino?
Priekšroku dodu tiem darbiem, kur strādā profesionāļu komanda. Kur katrs dara savu darbu un ir kvalitatīvs projekts. Neesmu students, lai piekristu ikvienam darbam. Varu atļauties piekrist vai nepiekrist lomām. Mani aizrauj talants un lieliskas idejas.
Kas svarīgāk otrā plāna loma, kas tev aktieriski ir izaicinājums, iespēja par sevi uzzināt ko jaunu, vai pirmā plāna loma, bez lieliem noslēpumiem?
Pieredze rāda, ka man sarežģītāk ir nospēlēt otrā plāna lomas. Galvenā loma dod daudz laika, lai attīstītu tēla līniju, otrā plāna lomai tas ir jāspēj uzreiz, kā nekā uz skatuves iziesi 2-3 reizes un arī kino nebūsi visu laiku ekrānos. Šajā mazajā laika posmā jāpanāk, ka tevi atceras. No manis vienmēr ir respekts tiem otrā plāna lomu atveidotājiem, kuri panāk to, ka pēc izrādēm viņu tēlojumus atceras spilgtāk par galveno lomu tēliem.
Tu filmējies, spēlē teātrī, dziedi, raksti dziesmas un nu arī dejo. Nebaidies, ka darot visu pa mazliet nesekos lieli panākumi, jo sadalies?
Es ticu izņēmumiem, katrs cilvēks ir īpašs, un mana pieredze rāda, ka kino, teātri un mūzika ir viens, tā ir māksla, radošums. Man visu šo lietu kopums palīdz pilnveidot visas šīs jomas.
Kas ir Maksims vēl bez aktiermākslas?
Man patīk, ka mani uztver kā cilvēku. Daži nesaprot, ka aktieris ir profesija. Jā, arī Maksims aktieris ir cilvēks, bet tas izraisa daudzos nepareizas emocijas. Kad esmu kur ārzemēs un man jautā kas es esmu, nereti meloju, sakot, ka studēju filoloģiju, vai strādāju žurnālistikā. Ja saku, ka aktieris sākas visi – nospēlē kaut ko, tu tagad esi patiess, vai tēlo, jūtos kā zooloģiskā dārza eksponāts. Maksimam cilvēkam patīk rakstīt mūziku, kādreiz likās, ka būšu komponists. Nereti taisu mājas koncertus, mana mūzika nav popmūzika tendēta uz masām. Maksims tic karmai un enerģijas apmaiņai. Ja jūtu, ka varu izdarīt labu, es iesaistos. Ik mēnesi man no kartes automātiskais maksājums ir SOS ciematam bērniem. Kad brīvāks mirklis patīk dažādas labdarības akcijas, braucu dzirdāt uz slimnīcām, bērnu namiem. Latvija ir forša ar to, ka mēs neesam liela zeme, ikvienam ir iespēja izdarīt mazumiņu, palīdzēt citiem. Jā, skan ļoti pareizi, bet es tā patiesi domāju. Ticu, ka tas ko dod, pie tevis atgriezīsies.
Ko tu vēlētos pateikt saviem un Lizas atbalstītājiem!
Pateicos mūsu atbalstītājiem, jo bez jūsu atbalsta, ticības, jaukajiem ierakstiem sociālajos tīkos, un balsošanas mēs nebūtu atgriezušies šovā. Būsim pateicīgi ja turpināsiet atbalstīt, mēs vienmēr rūpējamies, domājam par to, kā padarīt interesantu katru priekšnesumu. Paldies ikvienam, kurš tic, ka mums izdosies!
Skaties gada gaidītāko un krāšņāko šovu "Dejo ar zvaigzni" svētdienu vakaros plkst. 20:30 kanālā TV3.
Aktieris Maksims Busels un dejotāja Liza Manija šovā Dejo ar zvaigzni
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
