"Savas asaras raudāju vēl šodien…" Diona emocionālā intervijā pēc "Koru karu" pamešanas

"Daudzi koristi beksteidžā raudāja. Es personīgi savas asaras raudāju vēl šodien. Man tā ir ļoti liela sāpe, jo tā bija milzīga atbildība ne tikai par sevi, bet arī par visiem pārējiem – sešpadsmit koristiem un vēl trim cilvēkiem no komandas – horeogrāfu, kormeistaru un aranžētāju," izbalsošanu, kas arī pašam korim bijis šoks, komentē Diona.

Kas nogāja greizi?

"Tas bija negaidīti, mēs visi bijām šokā," neslēpj Diona. "Mēs bijām visjaunākais koris (gadu ziņā). Tas bija tas, ar ko mēs izcēlāmies. Ar savu enerģiju "rāvām Kinostudijai jumtu nost". Katrs ar savu personību, bet visi tik labi salikās vienā "puzlē".

Visi tik labi atvērās  otrajai tiešraidei, visi dzīvoja līdzi tam stāstam, koristi ieklausījās manī, horeogrāfē, kormeistarā. Kas nogāja greizi? Es nezinu.

Nepareizas dziesmas izvēle, ko daudzi min? Arī žūrija to minēja, bet, manuprāt, ļoti nepamatoti, ņemot vērā to, ka lielākajai daļai koru vadītāju ir jau pāri 30. Man šķiet, pat visiem, izņemot mani. Vai pat 40 vai 50 gadi.

Es vienmēr saku – gadi ir tikai skaitlis, bet šajā reizē varbūt tie gadi nospēlēja lielu lomu dziesmas izvēlē. Visiem pārējiem koru vadītājiem ir liela pieredze un viens vai pat vairāki lieli hiti, ko zina visa Latvija.

Savukārt man manos 23 gados ir līdz šim tikai 2 albumi un vairākas sadarbības dziesmas. Tā viena lielā hita līdz šim man nav bijis," spriež Diona, kura no savām dziesmām izvēlējusies to, kura piestāvētu korim un ļautu uz skatuves sarīkot mazu ballīti.

"Žūrijas komentāri daudzviet bija nepamatoti."

Lai kas arī nepatika žūrijai, Diona uzsver – viņas koristiem viss izdevies.

"Manējie izdarīja visu, ko varēja un to, ko vajadzēja izdarīt. Žēl, ka tas neuzrunāja arī žūriju, spriežot pēc atzīmēm," uzsver Diona, atklājot, ka nav viegli arī numuru, kas ikdienā tiek mēģināts Rēzeknes skolā, pēkšņi pārcelt uz lielo skatuvi Rīgas Kinostudijā. Rēzekniešiem tas izdevies, tāpat kā izstāstīt dziesmas stāstu. Un šobrīd sajūtas tādas pašas, kā dziesmā: "Nekad nebūs tā, kā bija tad…"

"Ir ļoti bēdīgi, ka mēs tur vairs nebūsim. Kaut kā šķiet, ka par maz laika mums tur bija dots, un tas ir ļoti sāpīgi. Zini, kā parasti saka – jaunieši ir mūsu nākotne, jauniešiem vajag dot iespējas. Un tajā pašā laikā saka, ka jauniešiem vajag pieredzi.

Bet kur tad mēs šo pieredzi varam dabūt, ja mēs kā jauniešu koris izkrītam jau otrajā tiešraidē?" Jautā Diona. "Žūrijas komentāri daudzviet bija nepamatoti."

Diona uzsver, ka tas nav viņas subjektīvais viedoklis – tā izteikušies arī citi ar mūzikas un mākslas industriju saistīti ļaudis.

Gatavojusies jau 5. tiešraidei

Pēc izbalsošanas Rēzeknes koris kādu laiku vēl uzkavējies Kinostudijā, vēlējuši veiksmes citiem koriem, ar kuriem sadraudzējušies pa šo laiku. Aizkulisēs Rēzeknes koris dalījis istabiņu ar Preiļu kori, un novadnieki viņus pēc izbalsošanas ļoti centušies uzmundrināt.

Daļa kora izlēmusi par labu "pasēdēšanai", kas dziedātājiem turpinājusies līdz rītam, bet Diona četros no rīta devusies pie miera, joprojām nespējot abstrahēties no emocijām.

"Man šobrīd tā realitāte vēl nesaslēdzas, jo tas bija tiešām negaidīti," nopūšas kora vadītāja. Bijuši padomā jau nākamie numuri līdz pat piektajai tiešraidei.

"Nākamajā tiešraidē, ja mēs būtu tikuši, būtu veseli pieci solisti no kora. Viņiem ir ļoti skaistas balsis, un ļoti žēl, ka jaunieši nevarēs nodziedāt," skumst Diona, kura tālāk šova gaitā bija gatavojusies sevi likt otrajā plānā, bet rādīt rēzekniešu balsis.

"Ļoti gribējās, lai koris to visu iznes. Galvā es biju jau vairākas tiešraides uz priekšu, tāpēc šobrīd ir tāds "reality check". Visiem grūti saprast, ka šosvētdien mēs nebrauksim uz Kinostudiju un nebūs iekšējie svētki."

Esot pat bijuši pasūtīti tērpi trešās tiešraides šovam – viss gatavs, bet…

"Ļoti es biju iekšā tajā visā, tāpēc šis bija tāds milzīgs kritiens," sarūgtinājumu neslēpj Diona.

Koris jau kaļ lielus plānus

Par spīti tam, ka šovu nācās pamest pārāk ātri, Rēzeknes oranžā kora dalībnieki turpina būt saliedēti. Pēc tiešraides visi viens otru atbalstījuši ar apskāvieniem un mierinājuma vārdiem. Nu korī esot ieslēdzies "otrais cīņas spars" – koncerti ir jau sarunāti un Rēzeknes oranžais koris nekur nepazudīs! Turklāt visi turpina komunicēt kā ģimene savā "WhatsApp" grupā – par visu ko, ne tikai "Koru kariem".

Vasarā koris plāno balli kormeistara Jāņa Mežinska īpašumā. Diona slavē pieredzējušā kormeistara spējas sadarboties ar jauniešiem. Un viss turpina notikt!

"Noteikti mums būs vēl tikšanās. Vienu nakti izgulēšos un tad atkal braucu uz Rēzekni, kur atkal tiksimies," to, ka turpinās dzīvot ciešā sasaistē ar Rēzekni, uzsver Diona.

Viņa aicina atbalstītājus sekot korim sociālajos tīklos – Rēzeknes koris nekur nepazudīs un fani var gaidīt jaunumus!

"Latgalē laiks ritēja mierīgāk."

"Es ļoti izbaudīju "aizbēgšanu" no Rīgas uz Rēzekni. Koris man iedeva jaunu dzīvību jaunu prieku. Arī apkārtējie pamanīja, ka esmu priecīgāka. Koris mani uzlādēja enerģētiski," tā Diona. "Vajadzēja vēl nedaudz, vēl pāris tiešraides, lai arī kora jaunieši saprot, kas ir šovi, kas ir šovbizness, kā ir būt uz skatuves un dzīvot tik ļoti piesātinātā grafikā."

Bet kā paliks ar Dionu un Rēzekni? Vai atgriešanās pilsētā, kur nodzīvots vairākus gadus, nav radījis vēlmi atkal saistīt savu dzīvi ar Latgali pēc trim Rīgā nodzīvotiem gadiem?

"Labs jautājums. Man bija svarīgi aizbēgt no Rīgas un joprojām gribētos aizbēgt," stāsta Diona, smejoties, ka pagaidām nezina, kā lai apvieno visus savus sapņus un mērķus vienā lokācijā. Pēc piesātinā Rīgas grafika laiks Latgalē "ritējis citādāk".

"Neloģiski izklausās, bet bija sajūta, ka ir vairāk laika, lai arī darba bija vairāk," tā Diona. "Latgalē laiks ritēja mierīgāk."

Viņa uzsver, ka Rēzekne turpinās būt viņas šī gada lokācija numur viens.

"Koru kari"  izglāba un turēja pie dzīvības

Par spīti ātrajai izbalsošanai, Dionai "Koru kari" paliks tikai un  vienīgi pozitīvā atmiņā.

"Tur ir dziļāks stāsts. "Koru kari" mani savā ziņā baigi izglāba un turēja pie dzīvības. Rudens beigās, kad man zvanīja producenti un piedāvāja piedalīties, bija laiks, kad es jutos ļoti slikti un nezināju, ko darīt tālāk. Bija izdots otrais albums, bet vajadzēja "action", vajadzēja kaut ko vairāk.

Tāpēc piekritu "Koru kariem" – lai būtu tur ar visu sirdi un dvēseli. "Koru kari" atnāca tad, kad to vajadzēja un turēja mani pie dzīvības.

Tāpēc tagad vēl jo vairāk – nedaudz ir sajūta, ka zeme ir apstājusies. Marta grafiks līdz beigām jau bija pilns ar kora mēģinājumiem un pēkšņi vienā vakarā tu saproti – ā… Tagad vairs īsti nākamajai svētdienai nekas nav jāgatavo.

Droši vien kādu laiku to nevarēšu vēl sagremot," tā Diona, kura projektā bijusi ar sirdi un dvēseli.

"Koru kari" viņai devusi apziņu, ka viņa spēj menedžēt veselu kori. Tāpat kā ceturtā vieta "X Faktorā", arī izbalsošana "Koru karos" viņai dos vēl lielāku dzinuli pierādīt sevi un savas spējas. Un, protams, iedvesmas jaunām dziesmām, ko ietekmē kora skanējums.

Uzvaru novēl Preiļiem

"Protams, lai Latgale, lai Preiļu koris iet līdz galam!" Jautāta, kam novēl uzvaru šovā, atbild Diona. "Visi savā ziņā ir pelnījuši uzvarēt, bet mēs veiksmes vēlam Preiļiem.

Es ļoti sadraudzējos arī ar Māru Upmani-Holšteini. Viņai pirms 13 gadiem bija tāpat kā man (toreiz Māras vadītais koris tika izbalsots kā pirmais). Viņa man pienāca un mierināja – viņa zina, cik tas ir sāpīgi – pamest šovu pirmajiem.

Arī Liepāja ir baigie malači – lai dod vaļā, arī DJ Ella. Gribētos iepazīt tuvāk arī pārējos, bet tas laiks mums bija tik ļoti limitēts. Izmantojām to par visiem 100 procentiem un turpināsim izmantot."

Sarunas nobeigumā Diona vēlas izteikt sirsnīgu pateicību visiem, kas skatījās un atbalstīja rēzekniešus.

"Liels paldies visiem mūsu atbalstītājiem, visiem, kas mūs iemīlēja. Mēs sasniedzām neticami daudz sekotāju sociālajos tīklos, saņēmām siltus komentārus, redzējām skaistos plakātus tiešraižu laikā.

Paldies visiem balsotājiem. Es personīgi novēlu ikkatram – nekad nepadoties. Citreiz varbūt pašai ir grūti noticēt šim moto, bet es cenšos pie tā pieturēties. Vajag sapņot lielus sapņus un materializēt tos realitātē. To arī visu novēlu mūsu līdzjutējiem.

Un saviem koristiem un komandai vēlos teikt lielu paldies par enerģiju un degsmi. Tas mani uzmundrināja un iedvesmoja!" Sarunu uz gaišas nots noslēdz Diona, kura jau atkal ir ceļa jūtīs uz Rēzekni, lai turpinātu darboties!