Bēdīgi slavenais posms uz A7 šosejas – "Zebra" pēta, ko tur uzlabot, lai šoferiem nerastos konflikti

A7 šoseja, kas virzās no Rīgas divās joslās, otrajā joslā pēkšņi pārtop par vietu, kur apgriezties. Šāda neloģiska vieta, pavisam iespējams, ir vienīgā visā Latvijā. Saprotams, ka vadītājam, kurš brauc pa šo joslu un tā beidzas, ir jāpārkārtojas.

Tie šoferi, kas šo ceļu mēro bieži, jau zina, ka jābrauc pa pirmo joslu, un tos, kuri pārvietojas pa otro, uzskata par tiem "sliktajiem", kuri nekaunīgi mēģina apdzīt. Un šajā brīdī rodas konfliktsituācijas, kaut arī bez tām varētu iztikt, ievērojot  rāvējslēdzēja principu.

Līdzīga vieta ir nobrauktuve turpat netālu no Dienvidu tilta – arī tur divas joslas saiet vienā, taču tas ir tieši pirms apļveida krustojuma un vieta, kur mainīt joslu ir saprotama. Tomēr arī tur daudzi šoferi uzskata, ka visiem ir jāstāv vienā joslā un otra nez kāpēc jāatstāj brīva. Šāda stūrgalvīga rāvējslēdzēja principa ignorēšana noved tikai pie tā, ka tie vienā joslā stāvošie izveido garu sastrēgumu uz Dienvidu tilta. Būtu sabraukuši abās joslās, sastrēgums būtu divas reizes īsāks.

Katram autovadītājam ir atšķirīga ētika par to, kura ir tā īstā vieta, kur sakļauties braukšanai vienā joslā. Zīmīgi – ja kādā no šādām vietām pēkšņi būs uzradies šķērslis, vadītāji intuitīvi saprot, ka neviens nav vainīgs un cits citu palaiž pēc rāvējslēdzēja principa, tomēr uz A7 autoceļa, kas ved ārpus Rīgas, rodas pretēja sajūta.

Šajā situācijā būtu iespējami vairāki risinājumi. Pirmais – sakārtot neregulējamo gājēju pāreju, kas šķērso vairāku joslu ceļu aptuveni 50 metrus no vietas, kur to būtu iespējams šķērsot ceļu, kuram katrā virzienā būtu tikai viena josla. Tas būtu daudzreiz drošāk. Otrais – likvidēt apgriešanās joslu. Tad josla vienkārši beigsies, un visiem būs skaidrs, kur ievērot precīzu rāvējslēdzēja principu, un arī konfliktu būs mazāk.