"Ja noskrējiens viltots, tad motors var izjukt," raidījums "Zebra" analizē odometru notīšanas problēmu
Odometra jeb nobraukuma rādītāja notīšana auto pircējam var sagādāt virkni problēmu, kā, piemēram, var izrādīties, – ka auto nepieciešams kapitālais motora remonts. Raidījumā "Zebra" aptaujāti virkne ekspertu, kuri snieguši savu vērtējumu un redzējumu par to, cik izplatīta ir odometru notīšanas problemātika Latvijā, kā arī devuši padomus, – kā pircējs var sevi pasargāt.
"Odometru rādījumi automašīnās – nupat atkal šī tēma ir "pacēlusies". Kāds kaut ko iniciē, ka varbūt vajadzīgi stingrāki sodi. Kā tā var darīt?," pašreizējo diskusiju par odometru notīšanu un par to paredzētajiem sodiem komentē raidījuma "Zebra" vadītājs Pauls Timrots. "Ja mēs tā padomājam, cik ļoti ir svarīgs tas odometra rādījums, pērkot mašīnu. Vai cilvēks pērk tikai gadu un nobraukumu, vai skatās uz mašīnu kopumā?" viņš vaicā.
Auto asociācijas prezidents un 14. Saeimas deputāts no "Apvienotā saraksta" Andris Kulbergs uzskata, ka odometru notīšana Latvijā ir nopietna problēma, tā ir nopietna problēma. Nekad nav rēķināts, ko tas nozīmē finansiāli, un vidēji gadā tiek importēts aptuveni 18 tūkstoši automašīnu ar attītiem spidometriem. Praktiski tie varētu būt 24 miljoni eiro gadā, kas tiek nokrāpti iedzīvotājiem, sacīja Kulbergs. Automašīna kļūst par 22 % mazvērtīgāka. Vidēji uz katru automašīnu cena samazinās par 1250 eiro.
"BRC" direktors Matīss Mežaks norādīja, ka galvenokārt nobraukuma tīšanas koriģēšanas problēma attiecas uz 10 un 20 gadu vecām automašīnām. Mūsdienu modernajām automašīnām nobraukuma apjoms ir noskaidrojams tiešsaistē.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis akcentēja, ka jaunajiem automobiļiem tiešsaistē var uzzināt auto patieso noskrējienu. "Nobraukums glabājas ne tikai automobilī, bet arī lielākās datu bāzēs, kur auto ražotāji dara visu iespējamo, lai savāktu patieso informāciju par savu ražojumu," sacīja Irbītis.
Moto frīstailists Mārtiņš Aleksandrovičs sacīja, ka bieži mašīnas ar 200 tūkstošu nobraukumu ir sliktākā stāvoklī, nekā mašīnas ar lielāku nobraukumu. "Būsim reāli. Nevar būt 20 gadu vecs automobilis ar 150 līdz 170 tūkstošu noskrējienu. Reāli cilvēks nobrauc 20 tūkstošus gadā," viņš dod padomu, kā izvērtēt patieso automobiļa nobraukumu pirms pirkšanas.
Timrots norāda, ka odometra rādījumu var skatīt ne tikai panelī, bet mašīnas "smadzenēs" jeb datorā. Tāpat arī datu bāzēs, kā, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājaslapā.
Sliktākais nopērkot auto ar attītu odometru, ir tas, ka nav informācijas, kad automašīnai būtu jānodrošina tehniskā apskate. "Tu nezini, kas notiek ar tehniskajām apkopēm. Siksnas ir jāmaina. Vai vēl kaut kādiem mezgliem jātaisa apkopes, līdz ar to, ja par tiem noskrējieniem ir samelots, tas ir viltots, tad ir ļoti liels risks, ka tas motors var izjukt vienā jaukā brīdī," teic Irbītis.
Eksperti tāpat novērojuši, ka Latvijā ir aizvien mazāk tādu auto, kuriem odometrs tiek mainīts, lai šķietami automašīnai būtu mazāks nobraukums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
