Noziegumi un asinis – arī tāda ir Latvija. Viņi sargā mūs, mūsu bērnus un drošību. Režisors Armands Tripāns dokumentālo raidījumu ciklā "Sargi" iepazīstina ar Valsts policijas ikdienu – viņu darba neredzamo pusi. Sestais raidījums ir par zādzību apkarošanas nodaļu, kas ik dienu karo ar kabatzagļiem jeb īpaši veikliem garnadžiem, kuru pastrādātajam noziegumam nereti pat sabiedriskā vietā nav aculiecinieku.
Bieži vien kabatzādzību upuri par pazudušo mantu attopas vien galamērķi vai pat vēlāk, un atliek vien minēt – "kur manta pazudusi?" – tik veikli šie zagļi ir. Bet, kamēr upuri min, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienība šīs personas un noziedzības veidu "saož" pa gabalu.
Neskatoties uz pieķerto un jau sodīto zagļu skaitu, šī noziedzīgā rūpala īstenotāji apgūto kabatzādzību prasmi atmet nelabprāt un atrod arvien jaunus veidus, kā realizēties. Šī ir cīņa, kas norisinās visā pasaulē, īpaši – aktīvā tūrisma sezonas laikā un plaši apmeklētās publiskās vietās, tāpēc policijas "sargi" arī ir tur – lai novērstu un aizturētu šīs personas.
"Jūs neredzēsit mūsu sejas, jo mums jāstrādā šajā pilsētā tā, lai mūs nevarētu atpazīt sliktie. Nav runa par to, ka mums no kaut kā būtu jābaidās. Mums nav jābaidās, bet mūs nedrīkst atpazīt un attiecīgi nekavējoties pārtraukt noziegumu," skaidro kriminālpolicijas operatīvais darbinieks Ēriks.
Runājot par kabatzagļiem, viņa kolēģis Dmitrijs norāda – viņu ir daudz un neviens nevēlas nokļūt cietumā, tāpēc arī kabatzagli noķert nav viegli. Tajā pašā laikā, operatīvais darbinieks akcentē, nav nenotveramu zagļu. Ja kāds it kā ir nenotverams, policisti gluži vienkārši par viņu vēl nezina. Taču arī notveršana šos cilvēkus neattur no citu mantas iekārošanas pēc soda izciešanas, jo viņi zina – atbildība par šo noziegumu nav barga.
"Tā ir cīņa mūža garumā – gan mūsu, gan viņu. Te nav ne uzvarētāju, ne zaudētāju. Mēs nevaram viņus uzvarēt. Vienreiz aizturam, bet nekas nebeidzas. Labākajā gadījumā viņš atsēž vienu gadu, pēc tam atbrīvojas un visu turpina, bet nedaudz pieredzējušāks," atzīst Ēriks.
Kāpēc kabatzādzības izdodas realizēt? Lielākā daļa cilvēku ir ļoti neuzmanīgi, jo nav ar zādzībām saskārušies. Vienreiz sastopas un staigā piesardzīgāk. Taču zagļi izmanto šo neuzmanību. Viņi staigā apkārt, skatās, kurš iet laimīgs, iemīlējies, dodas savā ceļā un neparko ļaunu nedomā. Šādas izdevības kabatzagļu izmanto.
Ir dažāda profila zagļi, skaidro kriminālpolicijas operatīvais darbinieks. "Ir kabatzagļi, kas ikdienā strādā un pelna iztiku uz kabatzādzībām un citu zādzību izdarīšanas rēķina. Un ir tādi, kas ierauga iespēju, piemēram, tirgū vai veikalā, un paņem to maku. Tos saucam par slapjajiem, jo viņi parasti ir narkomāni, duraciņi. Tas radās no filmas "Viens pats mājās", kur arī bija māju zagļi, kas sevi sauca par slapjajiem bandītiem, kuri gāja zagt, kad bija iespēja, bet kuriem arī īsti nekas nesanāca. Kā duraki."
Projektu "Sargi" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Sargi" saturu atbild producents Armands Tripāns. Skaties raidījumu ciklu "Sargi" no 5. novembra svētdienās pulksten 18.50 kanālā TV3.
Kad iestājas tumsa, noziedība iznāk gaismā. Realitāte uz ielām un ģimenēs. Septiņās sērijās dokumentēta policijas darbinieku ikdiena – viņu neredzamā puse. Slepkavas, pedofili, zagļi, kibernoziedzinieki un narkotiku tirgoņi – tā ir policistu ikdiena. Projektu “Sargi 2” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Sargi 2” saturu atbild SIA “Video Factory”.
