Daba pret ekonomiku. Vai Latvijā cērtam pārāk daudz mežu?

Vai Latvijas mežs ir resurss vai kopīgs mantojums? Un vai sabiedrībai ir iespēja ietekmēt šo politiku? Par to šonedēļ diskusija TV3 raidījumā "Spēles noteikumi".

Pirmie mēģinājumi samazināt cērtamo koku caurmēru parādījās jau 2019. gadā. Toreiz ideja sabiedrībā izraisīja lielu pretestību, un lēmumu nepieņēma.

2022. gadā enerģētikas krīze un Krievijas un Baltkrievijas koksnes importa aizliegums situāciju mainīja, un valdība deva atļauju cirst tievākus kokus. Motivācija bija pārvarēt kurināmā deficītu, bet realitātē liela daļa šķeldas aizgāja eksportā, līdz ar to vietējā tirgūs šķeldas un malkas cenas palielinot trīs līdz piecas reizes. Daži uzņēmumi lauza līgumus ar pašvaldībām un pārdeva šķeldu dārgāk citur.

Tas nozarei nodrošināja virs miljarda lielu peļņu, bet Latvijā brīžiem trūka siltumapgādes resursu.

Vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā. Un tā 2024. gada sprieda, ka – Ministru kabineta lēmums neatbilst Satversmei, jo nav pietiekami izvērtēta ietekme un nav īstenota sabiedrības interešu aizsardzība.

Kāpēc nozare tik aktīvi prasa ciršanas paplašināšanu? Uzņēmēji norāda, ka tikai aptuveni 14 % mežu šobrīd ir sasnieguši ciršanas vecumu. Pārējais ir jaunaudzes, izcirtumi un aizsargājamās teritorijas. Liela daļa privāto mežu pieder skandināvu fondiem un IKEA struktūrām, kas strādā pēc sava investīciju cikla. Vietējie īpašnieki gaida labākas cenas.

Liela daļa mežu pieder uzņēmumam "Latvijas valsts meži", kokrūpnieki atkarīgi no tā izsolēm. Un šo mežu ciršanu var ietekmēt ar politisku lēmumu.

Šogad Zemkopības ministrija atkal pacēla ideju par cērtamo koku apjoma palielināšanu- šoreiz kā grozījumus Mežu likumā, kas ļautu cirst jaunākus kokus. Grozījumi bija iekļauti budžeta pavadošo likumu pakete, lai tos izskatītu ātrāk. Bet tie saņēma tik daudz iebilžu, ka to izskatīšana apturēta.

"Par" argumentos izskan – tievāku vai jaunāku koku ciršana nodrošinās resursus vietējiem uzņēmumiem, uzlabos konkurētspēju un investīcijas, piemēram, jaunu rūpnīcu projektiem. Savukārt "pret" – pārmērīga ciršana iznīcina mežu, apdraud bioloģisko daudzveidību, neatbilst sabiedrības interesēm un ignorē Satversmes tiesas spriedumu.

Paula Timrota komanda: Latvijas ornitologu biedrības valdes loceklis, ornitologs un rakstnieks Viesturs Ķerus un Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.

Savukārt Ģirta Timrota komandā debatē: Zemkopības ministrijas Meža departamenta vadītājs Āris Jansons Latvijas kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.