"X Faktora" pretendente Evelīna Aiva Krama: Izvēle bija turpināt dzīvot bez atbildības sajūtas vai nolaisties no augstumiem

Sarunā ar portālu Skaties.lv Evelīna paziņo, ka personības jēdziens dod atbildi uz jautājumu, kāpēc viņa dara to, ko dara. Pirms pāris gadiem viņai bijušas citas prioritātes, kuras viņu galvenokārt degradējušas.

"Bija grūti apzināties un atzīt, ka tikai un vienīgi pati spēju vai nu attīstīt sevi kā personību, vai samierināties ar to, kas jau esmu. Izvēle bija manā priekšā – turpināt dzīvot bez atbildības sajūtas, netiekties pēc mērķiem, domāt, ka tāpat jau esmu pietiekami laba, vai tomēr "nolaisties no augstumiem" un sākt veidot savu personību no pašiem pamatu pamatiem," tā Evelīna.

Šova pretendente saka paldies Dievam, ka piezemējusies, un, tikai pateicoties tam, šobrīd sevi var raksturot kā radošu, mērķtiecīgu un produktīvu personu.

Evelīnas Aivas Kramas uzstāšanās X Faktorā un žūrijas komentāri

Evelīnai grūti noticēt, ka to saka viņa, bet šobrīd viņas dzīvē nav daudz brīvā laika – no rītiem studijas, pēc mācībām darbs, tam seko "kardio" treniņi, vokālās nodarbības un ģitāras spēle.

Dziedātāja strādā par viesmīli restorānā. Viņa neslēpj, ir vajadzīgi stipri nervi, bet tas nav pats galvenais! Atnāk cilvēki, kuri ir viegli aizkaitināmi, sirsnīgi, pacietīgi, citiem, viss vienalga.

Svarīgākais ir darīt, savu darbu, smaidot, un patiesi klausoties, ko cilvēks vēlas. Evelīnai būtiski, lai cilvēki aizejot no restorāna, gribētu vēl atgriezties.

"Daudzi draugi mēdz par mani teikt, ka esmu ekstrēmiste, pašai dažu brīdi arī nākas to atzīt. Man patīk adrenalīns. Patīk tā sajūta, kad izjūtu bailes, bet saprotu, ka starp bailēm un veiksmi ir barjera, kuru vajag pārlauzt, lai dotos tālāk," tā Evelīna.

Nesen dziedātājai bija iespēja uzcelties gaisā ar pacēlēju, no kura vajadzēja nolēkt uz mīksta, piepūsta pūšļa. Izskatījās garlaicīgi, bet uzbraukusi augšā, viņa sapratusi, ka ir bail un viņa to nespēj izdarīt.

"Iekšēji sapratu, ka vajag pārlauzt baiļu sajūtu un lēkt. Es nolēcu! Un ziniet, pēc tam lēcu vēl kādas trīs vai četras reizes, jo man tas ļoti patika, tajā mirklī sapratu, cik tomēr daudz patīkamu sajūtu esmu zaudējusi sakot, nē, man bail," atklāj Evelīna.

Šovu "X Faktors" dziedātāja raksturo, kā savu lielo iespēju, kura viņai daudz nozīmē. Tiek gūta pieredze, jo līdz šim viņa nebija piedalījusies tāda veida konkursos. Dziedātāja apzinās, ka daudz jāmācās un jāattīstās.

Muzicēšana viņai ir mīļa jau kopš bērnības, vienmēr jauniete sapņojusi dziedāt, tā, lai viņā klausās ne tikai mamma vai tikai tuvākie draugi.

"Mūzika man ir viss, tas ir ceļš, pa kuru vēlos iet un tas ir tas, ar ko gribu nodarboties visu dzīvi. Iešu līdz galam un vēl mazliet, jo ticu sev. Ir patīkami apzināties, ka neviens nespēj man aizliegt dziedāt, vai likt to pārstāt darīt. Mūzika dara mani laimīgu, pilnīgu un tā padara mani par to, kas es esmu," mīlestību uz mūziku skaidro Evelīna.

Arī pati mūziķe raksta dziesmas, galvenokārt par mīlestību, par dzīves pieredzi, pasaules redzējumu. Bieži vien dziesmas top emociju iespaidā, kad ir skumji, vai tieši pretēji – kad kāds ir iepriecinājis.

Tā kā Evelīna ir emocionāla, pirms došanās uz skatuvi vienmēr ir uztraukums, bet viņa uzskata, ka tas ir labi, jo parāda, ka cilvēkam nav vienalga.

Pagaidām viņa nav atklājusi nevienu rituālu, kas spētu palīdzēt pret uztraukumu.

"Esmu novērojusi, ja nepieļauju domu, par to, ka nevaru, kāds cits var labāk, tāpat kādam nepatiks, tad uztraukums mazinās. Parasti domāju, ka skatuve ir tā, par kuru es sapņoju. Saku sev, ka šī ir mana iespēja," smaida Evelīna.

Mīlestība ir dziedātājas privātās dzīves sastāvdaļa, tā ir un vienmēr būs tikai starp viņu un otru cilvēku. Par spīti tam, viņa var teikt, ka mūzika ir vienīgais kam viņa nododas pilnībā.

Runājot par otrās pusītes meklējumiem, šova pretendente paziņo, ka galvenais ir atrast sevi un tad meklēt savu īpašo cilvēku. Kā nekā ikvienam līdzās vajadzīgs cilvēks, nevajadzētu aiziet galējībās.

"Īstais, manuprāt, ir tas, kurš iepazinis otra cilvēka talantus un stiprās puses. Kurš spēj dot padomus, atbalsta un tic tev, bet tajā pašā laikā tiecās pēc saviem mērķiem un piepilda savus sapņus," ideālo otro pusīti raksturo Evelīna.

Kopš septiņpadsmit gadu vecuma dzīvoju atsevišķi no vecākiem. Vecāki jaunieti iemācījuši būt patstāvīgai, stiprai un viņa ir ļoti pateicīga par to.

"Sākumā biju šokā, kad saņēmu pirmo rēķinu par komunālajiem maksājumiem. Tikai tad sapratu un sāku novērtēt lietas, kuras šķiet pašsaprotamas," atmiņās gremdējas Evelīna.