Uz pašnāvības sliekšņa bija divas reizes. Pazīstamā horegrāfe Līga Vološčuka atklāj, kas viņu atturēja spert pēdējo soli

Diemžēl 'pašnāvību' ziņā Latvija kartejo reizi ir topa aukšgalā un neviens ne bū ne bē... Jeb šo mentalās veselības problēmu vienkārsi paslauka zem tepiķa.
Jo realitātē valstī nevienam neinteresē kā tu jūties pēc kādas smagas lietas dzīvē kas ietekmē tavu mentālo veselību un ko pat vēlies darīt....

Pats arī esmu bijis viena soļa attalumā no pašnavības.

Esmu vērsies arī pašvaldībā pēc palīdzības, bet visas programmas kas palīdz ir tikai nepilngadīgajiem.
Ja esi pieaugušais(tolaik man bija 23) tad izskan frāze 'ko tu āksties!' kas tu nevari atrisināt savas problēmas? un ja ir tādas tieksmes tad banalā baidīšana laikam vēl no psrs- varbūt jāsūta tevi uz tvaika ielu! u.t.t.

Reālu palīdzību no valsts vai pašvaldību puses NEVIENS nesniedz, tiesi otrādi par tevi paņirgājas, padara tevi par nespējīgu.... kas vēl vairāk atgrūž un liek izdarīt šo pēdejo soli!

Paldies Dievam(burtiski) es atradu ceļu atpakaļ un nepaspēru šo pēdējo soli būdams uz 9st ēkas jumta malas.

Tagad nesen nosvinēju 30gadu jubileju un viss ir labi, esmu dzīvi sakārtojis arī ar psihologa palīdzību, protams jāfinansē 100% no savas kabatas, kas nebija viegls(un lēts) ceļš, bet es esmu šeit!