Vai ikvienam ir nepieciešams psihoterapeits? Piemēri par vilšanos un uzvarām psihoterapeita kabinetā

Esmu ļoti negatīvi pārsteigta par vadītājas Agneses Drunkas vadīšanas stilu, tā viņas tendence uzdot jautājumus un neļaut cilvēkiem pateikt sakāmo līdz galam un skaļā, agresīvā balsī runātāju pārbļaut sarunas laikā. Bieži ir iesākts interesants stāstījums, bet viņa neļauj pabeigt. Bieži jājūtas neērti uzaicināto cilvēku vietā. Viņas vadīšanas stils ir tik ļoti skaļš, agresīvs, uzbrūkošš. Ir ļoti grūti skatīties, neapzināti rodas spriedze klausoties viņas haosā!

Psihoterapeiti ir sveši kretīni, kuri rakājas tavā dvēselē ar savām netīrām rokām un standarta dzīves skatījumu. Grib iegriest, nu gleznosi dancosi, dziedāsi, rakstīsi, citas lietas, bet viņi maitas aizmirst, ka kayram cilvēkam ir sava sirdslieta, ko ar viņu padomiem neaizstāsiet.
Viņi pēc tam iesmej par jūsu sāpēm .Ticiet, tā ir !

Psihoterapeits ir modes lieta, bet - ok, varbūt kādam vajag ar ko aprunāties. Tikai vienmēr domāju- kādu gan uzticību var viest psihoterapeits, kas nespēj sakārtot pats savu dzīvi, kam ir gūzma problēmu? Nav noslēpums, ka par tiem grib kļūt cilvēki, kuriem ir kaut kādas neatrisinātas problēmas. Tā man ir daudzu gadu pieredze darbā ar jauniešiem...