Politiski kašķi, neparasti notikumi un pat sensācijas: FIBA Pasaules kausa basketbolā raibā vēsture

Pirmajā turnīrā FIBA nolēma ierobežot dalībnieku komandu skaitu līdz desmit: trīs labākās komandas no iepriekšējām olimpiskajām spēlēm, divas labākās komandas no Āzijas, Eiropas un Dienvidamerikas, kā arī rīkotājvalsts, kas kvalificējās automātiski. It kā loģiski, bet tomēr viss nenotika tik vienkārši.

Pēc sākotnējiem noteikumiem ASV, Francija un Brazīlija, kas šādā secībā tika ieguva medaļas divus gadus iepriekš olimpiskajās spēlēs Londonā, kopā ar Argentīnu, Čīli un Peru kvalificējās. Urugvaja, kas arī bija kvalificējusies, uzvarot Dienvidamerikas čempionātā, tomēr atteicās šķērsot Laplatas upi politisku iemeslu dēļ, precīzāk, lai protestētu pret Argentīnas valdības atteikumu piešķirt vīzas tās preses pārstāvjiem.

Tā kā neviena Āzijas komanda nevēlējās doties garajā un dārgajā ceļojumā uz Latīņameriku, sacensības tika atvērtas Argentīnas kaimiņvalstīm un vēl divām Eiropas komandām – Spānijai un Dienvidslāvijai.

Šo čempionātu iezīmēja divi neaizmirstami incidenti: pirmais no tiem bija Ēģiptes uzvara pār Franciju (31-28) tiesnešu kļūdas dēļ. Ekspresīvie ēģiptieši atteicās no spēles atkārtošanas un draudēja izstāties no sacensībām, līdz Francija atteicās no savas apelācijas. Otrais pieminēšanas vērtais  gadījums bija Dienvidslāvijas atteikšanās stāties pretī diktatora Franko vadītās Spānijai valstsvienībai, kā rezultātā Dienvidslāvijas izlase tika diskvalificēta uz deviņiem mēnešiem. Tobrīd diskvalifikāciju saņēma arī tādi slaveni komandas dalībnieki kā Nebojss Popovičs, nākamais Dienvidslāvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs, un Borislavs Stankovičs, ilggadējais FIBA ģenerālsekretārs, kas mūžībā devās 2020. gadā.

Pirmajās šāda veida sacīkstēs pasaules kausu virs galvām cēla Argentīnas izlase, finālā pārspējot  ASV, bet bronzu izcīnīja Čīles izlase.

Skāde ar jumtu un turnīrs Rio

Arī 2. Pasaules kausa izcīņa basketbolā vīriešiem pavadīja dažādi starpgadījumi. Sākotnēji bija plānots, ka 2. FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā notiks Sanpaulu, lai atzīmētu šīs pilsētas dibināšanas 400. gadadienu, taču galu galā to rīkoja Riodežaneiro, jo slikto laikapstākļu dēļ tika sabojāts Sanpaulu sporta pils jumts.

Arī šoreiz Austrumu bloka valstis atteicās piedalīties pēc tam, kad Brazīlijas iestādes atteicās izsniegt iebraukšanas vīzas padomju valstīm. Turklāt, tā kā Ēģipte bija izstājusies no čempionāta Izraēlas klātbūtnes dēļ, turnīrā Brazīlijā piedalījās tikai divpadsmit komandas (septiņas no Amerikas, trīs no Āzijas un divas no Eiropas).

Jāpaskaidro, ka ASV sākotnēji uz šo turnīru lūkojās visai vīzdegunīgi, un štatus vairākas reizes pēc kārtas pārstāvēja korporatīvās komandas. 2. Pasaules kausā no ASV startēja "Caterpillar" (Amerikāņu būvniecības, kalnrūpniecības un citu inženiertehnisko iekārtu ražotājs)  komanda ar vairākiem augumā ļoti raženiem spēlētājiem. Un šī komanda izrādījās spēcīgākā, sniedzot paraugstundu mājiniecei Brazīlijai, kas palika otrie. Bronzu šajā turnīrā izcīnīja Filipīnas.

PSRS politiski motivētais "kritiens"

Trešajā FIBA Pasaules kausa izcīņā pirmo reizi piedalījās arī PSRS izlase. Turnīrs notika speciāli šim nolūkam pārveidotajā Čīles Santjago futbola laukumā.

Bija vairāki pārsteigumi, piemēram, PSRS izlasi pārspēja Kanāda, un Padomju savienība kvalificējās tikai ar punktu vidējo rādītāju aiz Brazīlijas, un pat Argentīnas, kā arī stiprās Ēģiptes zaudējumi pret Ķīnas komandu, kas tādējādi ieguva vietu finālgrupā.

Nacionālistiskās Ķīnas kvalificēšanās bija milzīgs strīdus ābols, kas izkropļoja sacensības, jo, lai gan Padomju Savienība šajā finālturnīrā uzvarēja visās spēlēs, tā atteicās stāties pretī Ķīnas izlasei. ŠĀds lēmums PSRS "nometa" uz priekšpēdējo vietu, bet pēdējo vietu ieguva Bulgārija par to, ka vēlējās atdarināt Padomju Savienību, teikts "FIBA" mājaslapā.

Šis spēcīgās PSRS izlases "kritiens" ļoti nāca par labu Brazīlijai, kas, neraugoties uz to, ka PSRS bija viņus uzvarējusi (71-76), ieguva zelta medaļu, pārspējot otrās šķiras amerikāņu korporatīvo komandu ar 81-67. Trešā palika Čīles izlase.

Basketbolisti – valsts varoņi

Sākotnēji 1963. gada turnīru bija plānots rīkot Manilā, kur sacīkstes notiek šogad, bet Filipīnām šo godu atņemta, jo to valdība atteicās izsniegt vīzas spēlētājiem un amatpersonām no sociālistiskajām valstīm, un šī 4. FIBA Pasaules kausa basketbolā organizēšana atkal tika uzticēta brazīliešiem. Pirms tam gan FIBA izslēdza Filipīnas no sacensībām un uzlika to federācijai 2000 ASV dolāru sodu.

Brazīlijai trešo reizi desmit gadu laikā bija jāuzņem pasaules labākie basketbolisti. No trīspadsmit iesaistītajām valstīm astoņas pārstāvēja Amerikas un četras Eiropu.

Pēc priekšsacīkšu spēlēm karnevāla gaisotnē Riodežaneiro, arī finālturnīrā Brazīlija saglabāja titulu, pārspējot PSRS un Dienvidslāviju.

Amaury Antonio Pasos
1954 Vice World Champion (Rio de Janeiro, Brazil)
1959 Gold Medal World Champion (Santiago, Chile)- MVP
1960 Olympic Bronze Medal (Rome, Italy)
1963 Gold Medal World Champion (Rio de Janeiro, Brazil)- MVP
1967 Bronze Medal World Champion (Montevideo) pic.twitter.com/OxTMt6Uz9f

— Amaury Pasos (@pasos_amaury) February 26, 2020

Divi šī pasaules čempionāta zvaigžņu spēlētāji Amaurijs Pasoss (Amaury Pasos) un Valmirs Markess (Wlamir Marques) Brazīlijā kļuva tikpat slaveni kā futbolisti Pelē un Garinča.

ASV, kuras Pasaules kausā atkal pārstāvēja sliktāka komanda, nācās atzīt zaudējumu pret Brazīliju, Dienvidslāviju un PSRS.

Salstoši basketbolisti Urugvajā

Arī 1967. gadā Pasaules kausa izcīņa notika Dienvidamerikas valstī – Urugvajā.

Jāpiemin, ka pirms šī piektā FIBA Pasaules kausa izcīņas gadu iepriekš Čīlē notika "ārkārtas" Pasaules kausa izcīņa par godu FIBA 35. gadadienai. Tajā uzvarēja Dienvidslāvija, apsteidzot ASV un PSRS.

Kas attiecas uz "īsto" pasaules čempionātu, tas tika izspēlēts Montevideo sporta hallē, kur tika uzstādīti elektriskie sildītāji, lai sasildītu rezerves spēlētājus, kuri salstot sēdēja uz soliņiem, jo tā gada maijā ziema bija atnākusi strauji un Urugvajā bija īpaši auksts.

ASV, kas joprojām nebija nokomplektējusi pienācīgu valsts izlasi, atkāpās uz ceturto vietu, taču tikai pēc vienīgā zaudējuma PSRS (58-59). Savukārt Padomju Savienība, uzvarot Dienvidslāviju un Brazīliju,  pirmo reizi ieguva pasaules kausu. Viņi ieguva pirmo trofeju ar basketbola pamatlicēja Džeimsa Naismita vārdu, raksta "fiba.basketball".

Pirmais turnīrs Eiropā

1970. gadā FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā beidzot pārcēlās arī uz Eiropu, kur tās organizēšana tika uzticēta Dienvidslāvijai.

Ar sešām komandām Amerikām tajā joprojām bija visvairāk pārstāvju (Brazīlija, ASV, Urugvaja, Kuba, Panama un Kanāda), bet Eiropu pārstāvēja četras komandas (Dienvidslāvija, PSRS, Itālija un Čehoslovākija), kamēr Āzija, Okeānija un Āfrika katra spēja nosūtīt tikai pa vienai komandai.

Finālsacensības notika Tivoli hallē Ļubļanā. Arī šoreiz ASV ar savu "otrās vijoles" universitāšu komandu nespēja uzņemties vadošo lomu. Savukārt Padomju Savienībai nācās samierināties ar bronzu, neraugoties uz uzvaru pār Dienvidslāviju (87-72), kuru mājās bija uzmundrinājuši 20 tūkstoši fanātisku līdzjutēju.

Tā nu savās mājās, izmantojot panākumus pār Brazīliju (80-55), kas ieguva sudrabu, Itāliju (66-63) un ASV (70-63), Dienvidslāvija beidzot izcīnīja titulu.

Padomju Savienības uzvara

Turnīrā 1974. gadā Puertoriko piedalījās četrpadsmit komandas. Dienvidslāvija, kas pirms četriem gadiem Ļubļanā izcīnīja čempionu titulu, un Puertoriko, kā rīkotājvalsts, automātiski kvalificējās finālturnīram.

Arī šoreiz ASV pārstāvēja universitāšu izlase, kas, neraugoties uz lieliskā Džona Lūkasa (John Lucas)  un Toma Bosvela (Tom Boswell) klātbūtni, nebija no labākajām, un turnīra laikā ASV piekāpās principiālajā mačā Padomju Savienībai (94-105).

Noslēgumā amerikāņiem nācās samierināties ar bronzu, sudraba medaļu ieguva Dienvidslāvijas izlase. Uzvara vēlreiz – PSRS izlasei.

Par šī turnīra vērtīgākajiem spēlētājiem, ko iekļaut "Visu zvaigžņu" izlasē, kļuva krievi Aleksandrs Saļņikovs un Aleksandrs Belovs, dienvidslāvs Vinko Jeļovačs (Vinko Jelovac), Amerikā dzimušais spānis Veins Brabenders (Wayne Brabender) un kubietis Alehandro Urjess Gibots (Alehandro Urjess Gibots).

Dienvidslāvu "ātrvilciens" sabradā pilnīgi visus

1978. gada turnīrā varēja redzēt vienu izteiktu līderkomandu. Izmantojot savas trijotnes Drazena Dalipagiča (Dražen Dalipagić), Dragana Kicanoviča (Dragan Kicanovic) un Krešimira Čosiča  (Krešimira Ćosića) spožumu un komandu, kas vairāk uzbruka, nevis aizsargājās, Dienvidslāvija aizvadīja čempionātu Filipīnās, nepiedzīvojot nevienu zaudējumu un vienmēr ar pārliecinošu rezultātu (117-101 pret Filipīnām, 108-76 pret Itāliju, 100-93 pret ASV, 105-92 pret PSRS un 105-101 pret Austrāliju). Vienīgā spēle, kurā viņi nespēja pārsniegt 100 punktu robežu, bija pret Brazīliju (91-87), teikts FIBA mājaslapā.

ASV, kas uz Filipīnu salām bija ieradusies ar vāju izlasi, pārstāvot "Athletes in Action", tika atstāta pilnīgā ēnā, piedzīvojot vairākus zaudējumus pēc kārtas.

Sudrabs šajā turnīrā tika PSRS, bet bronza – Brazīlijai.

ASV beidzot izturas nopietni un izcīna sudrabu

Lai gan Kolumbija vēl nekad nebija piedalījusies FIBA Pasaules kausa izcīņā basketbolā, tai tika uzticēta šī 1982. gada sacensību organizēšana ar priekšrocību tieši kvalificēties finālturnīra grupai, kurā diemžēl tā nespēja izrādīt nopietnu pretestību PSRS, ASV, Dienvidslāvijas un pat Spānijas, Austrālijas un Kanādas lielajiem spēlētājiem.

Beidzot apzinājušās nelabvēlīgās iespējas, ASV uz Kolumbiju nosūtīja komandu, kas bija daudz reprezentatīvāka nekā tās priekšgājējas un kuras sastāvā bija tādi labi spēlētāji kā Glenns "Doks" Riverss, Antuāns Kārs un Džims Tomass, kurš bija uz profesionālās karjeras sākuma sliekšņa.

Amerikāņu pirmais pārsteigums notika priekšsacīkstēs pret spāņiem ar izcilo Huanu Antonio Sanepifanio, kam štatu komanda zaudēja (99-109), pēc tam viņi saņēmās un vairs tikai vienreiz pieļāva zaudējumu un finālā ar vienu punktu (94-95) piekāpās Padomju Savienībai ar tās "kontroles torni" Vladimiru Tkačenko (2,20 m). Tādējādi padomju sportisti atriebās tiem pašiem amerikāņiem, kuri viņus bija pārspējuši dažas dienas iepriekš apakšgrupā, teikts "FIBA" mājaslapā sagatavotajā informācijā par turnīru.

Dienvidslāviem atkal izdevās kāpt uz goda pjedestāla, taču šoreiz nācās samierināties ar bronzas medaļu, par kuru viņi bija smagi cīnījušies pret Spāniju (119-117).

Grandiozais spāņu turnīrs, kurā "nospridzināja" amerikāņi

1986. gadā Spānijā notikušajā FIBA Pasaules kausa izcīņā basketbolā vēl nekad nebija bijis tik daudz dalībnieku ne tikai komandu skaita ziņā, bet arī izvirzīto izlases dalībnieku kvalitātes ziņā.

Uz starta stājās divdesmit četras komandas, tostarp, pirmo reizi arī Grieķija, Nīderlande, Vācijas Federatīvā Republika, Angola, Jaunzēlande un Malaizija.

Ņemot vērā dalībnieku daudzumu, FIBA nolēma, ka neviena komanda nekvalificēsies automātiski. Tāpēc divdesmit četras valstis tika sadalītas četrās grupās pa sešām, spēlējot vienlaicīgi grupās Saragosā, Elferrolā, Malagā un Tenerifē.

Trīs labākās šo priekšsacīkšu grupu komandas tika sadalītas divās pusfināla grupās, no kurām viena tika izspēlēta Ovjedo, bet otra – Barselonā. Finālsacensības notika Madridē, teikts FIBA mājaslapā.

ASV šoreiz startēja ar komandu, kurai netrūka ne stila, ne iespēju ar tādiem jauniem spēlētājiem kā Deivids Robinsons, vien 160 centimetrus garais Tairons Bogess, kas basketbola vēsturē iegājis kā īsākais NBA spēlējušais basketbolists,  un  Deriks Makejs, pārsteidzoši zaudēja tikai spēlē pret Argentīnu (70:74), kas savukārt galīgajā kopvērtējumā atkrita uz divpadsmito vietu. Citādi ar uzvarām pār Dienvidslāviju (69-60), Brazīliju (96-80) un PSRS (87-85) pēc finālspēles, kas no sākuma līdz beigām varēja izvērsties jebkurā virzienā, amerikāņi atgādināja pasaulei, ka ar viņiem vienmēr ir jārēķinās, pat ja, ņemot vērā turnīru kopumā, iespaidīgākās personības nebija viņu komandā.

Vismaz statistikā: labākais punktu guvējs šajā turnīrā bija grieķu basketbola "buldozers" Nikoss Galis, labākais atlēkušo bumbu ieguvējs bija brazīlietis Gersons Viktalino, labākais piespēļu izpildītājs bija argentīnietis Migels Kortijo, bet labākais bloķētājs – Dienvidslāvijas pārstāvis Stojans Vrankovičs.

Sudrabu tādējādi izcīnīja PSRS izlase, bet bronzu – Dienvidslāvijas komanda.

Atgriešanās Dienvidamerikā

FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā 11. reizi atgriezās pie savām saknēm Argentīnā, kur pirms 40 gadiem Buenosairesā tika aizvadītas pirmās sacensības.

Arī šoreiz šķita, ka Amerikas Savienotās Valstis ir aizmirsušas Seulas olimpisko spēļu mācību. Viņi uz Argentīnu atkal nosūtīja komandu, kas nebūt nebija spēcīgākā, pat ja tajā bija tādi spēlētāji kā Alonzo Mornings, Kenijs Andersons un Billijs Ovens, kas vēlāk tika draftēti NBA profesionālajā līgā, teikts FIBA mājaslapā.

No otras puses, piemēram, Dienvidslāvija bija sapulcinājusi visus savus elites spēlētājus.  Tas atmaksājās un nodrošināja tai kārtējo ceļu uz zeltu. Finālā dienvidslāvu izlase, kas pusfinālā dominēja pār amerikāņiem (99-91), uzvarēja padomju komandu ar septiņpadsmit punktu starpību.

Visa turnīra laikā nekonsekventajai PSRS izlasei, kas "vairs nevarēja rēķināties ar tādu Baltijas valstu spēlētāju kā Arvīda Saboņa, Rima Kurtinaiša vai Valdemāra Homičusa līdzdalību, bieži pietrūka iedvesmas uzbrukumā", raksta FIBA eksperti, atzīmējot, ka krievu "vecā gvarde" šo robu līdz galam nespēja aizpildīt.

Un, lai gan Brazīlijai nācās samierināties ar piekto vietu, tās augsti kvalificētais punktu guvējs Oskars Šmits (Oscar Schmidt) vismaz atkal bija pacīnījies un parādījis sevi no labākā skatu punkta, gūstot vidēji 35,5 punktus vienā spēlē.

1990. gada FIBA Pasaules kausu izcīnīja dienvidslāvi, otro vietu ieņēma irstošās PSRS izlase, bet trešie palika amerikāņi, kas uzvarēja Puertoriko.

Milzu stadions un pilnīgi jaunas valstis

1994. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā iegājis vēsturē kā ļoti īpašs gan norises vietas, gan politisko notikumu dēļ.

Pirmkārt, tas tika aizvadīts Toronto monumentālajā "Skydome" stadionā, kurā parasti tiek spēlēts beisbols un kuram ir līdz pat 70 000 skatītāju ietilpība. Taču, tā kā tas bija pielāgots šim notikumam, fināla vakarā tajā pulcējās 32 616 skatītāju, kas ir pasaules čempionāta rekords.

Atšķirības radīja arī ASV komandas klātbūtne, kas ar savām NBA superzvaigznēm Alonzo Morningu, Dominiku Vilkinsu, Dens Mārlijs, Redžiju Milleru, Marku Preisu un pat Šakilu O’Nīlu bija pelnījusi tai ātri piešķirto nosaukumu "Sapņu komanda II" , kas sekojot maģiskā Maikla Džordana "Sapņu komanda I", kura divus gadus iepriekš Barselonas olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu.

Visbeidzot, skatītājiem tas bija īpašs arī ar akrobātiem un karsējmeitenēm no ASV pilsētām Šarlotas un Fīniksas, kas atdzīvināja spēles pārtraukumus. Atmosfēra arēnā atgādināja NBA lielākos pasākumus, kuru personāls arī palīdzēja FIBA organizēt šo 12. pasaules čempionātu.

Pārmaiņu vējš bija iepūtis arī dalībnieku komandās, jo pēdējo gadu laikā politiskie notikumi bija pilnīgi izmainījuši pasaules karti.  Tā, piemēram, sabrukusī PSRS bija atbrīvojusi vietu Krievijai, un ANO embargo pakļautā Dienvidslāvija netika ielaista Toronto, bet Balkānu valsts Horvātija pirmo reizi pasaules čempionātā piedalījās zem sava karoga.

Horvātiem turklāt veicās pat ļoti labi un beigās izcīnīt pat bronzu.

"Sapņu komanda II" triumfēja, sakaujot Krievijas izlasi.

Amerikāņiem NBA lokdauta dēļ skāde čempionātam

1998. gadā ASV labākie spēlētāji atteicās piedalīties šajā čempionātā NBA lokauta dēļ, tāpēc "Sapņu komanda", kas bija devusies uz Toronto, neaizbrauca uz Atēnām. Tas bija smags trieciens sacensību, kas beidzot bija pacēlušās augstā līmenī, panākumiem. Uz pirmo spēli, kurā amerikāņi tomēr uzvarēja brazīliešus (83:59), sporta pilī, kas varēja uzņemt līdz 18 tūkstošiem skatītāju, ieradās tikai daži tūkstoši. Un, ja Akropoles pakājē patiešām bija kāda NBA zvaigzne, tad tikai tāpēc, ka izcilais Hakīms Oladžuvons bija ieradies Grieķijā, lai atbalstītu savu dzimto Nigērijas komandu.

Tomēr Oladžuvona klātbūtne nepalīdzēja afrikāņiem, kuri palika pēdējā vietā klasifikācijā, turklāt viņiem tika atņemts viens no spēlētājiem – Juliusam Nvosu, kurš tika atstādināts pēc dopinga kontroles.

Interesanti, ka šajā reizē FIBA bija pieņēmusi arī lēmumu noteikt sankcijas par marihuānas lietošanu visās sacensībās.

Tā kā ASV nebija nosūtījusi savus labākos spēlētājus, uz medaļām vēl nekad nebija bijis tik daudz kandidātu, jo īpaši kopš Dienvidslāvijas atgriešanās sacensībās. Tomēr no šī brīža viņu komandu veidos tikai Serbijas un Melnkalnes spēlētāji. Mači bija aizraujoši, jo nebija viena izteikta līdera.

Pirmo vietu izcīnīja jau minētā Dienvidslāvijas izlase, otro – Krievija un trešo ne bez grūtībām – ASV.

Pārsteigumu turnīrs

2002. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā ieies vēsturē kā pirmā basketbola dzimtenē ASV, Indianapolisā, un viena no visaizraujošākajām FIBA sacensībām vēsturē. Pirms sacensību sākuma lielākā daļa ekspertu bija vienisprātis, ka vairāk nekā puse no sacensībās startējošajām komandām varētu iekļūt pusfinālā, un no malas tika izteikts viedoklis, ka ASV nevar rēķināties ar zelta medaļām. Tomēr ASV joprojām bija neapstrīdama favorīte uz titulu, un galu galā viņi taču nevarēja zaudēt savā laukumā.

Bet basketbols ir spēle, kur viss var notikt. Un notika, jo ASV izlase zaudēja Argentīnai un ceturtdaļfinālā arī Dienvidslāvijai. Pēc zaudējuma ar 81 pret 78 kļuva skaidrs, ka ASV pirmo reizi ,kopš NBA spēlētāju izmantošanas, savās mājās necīnīsies par medaļu.

Spēlē par zelta medaļu Dienvidslāvija spēja atkārtot 1998. gada triumfu, pagarinājumā uzvarot Argentīnu (84:77). Savukārt Vācija spēlē pret Jaunzēlandi (117:94) nodrošināja bronzas medaļu un savu pirmo medaļu FIBA pasaules čempionātos.

Par čempionāta vērtīgāko spēlētāju tika atzīts leģendārais vācietis Dirks Novickis (Dirk Nowitzki), teikts FIBA mājaslapā.

Skatītāju rekordi turnīram Japānā

2006. gadā labākās valstu izlases devās uz turnīru Japānā. Pasākums uzstādīja jaunu skatītāju rekordu FIBA pasaules čempionātos, jo tika pārdoti vairāk nekā 75 % no pieejamajām biļetēm. Spēles fantastiskās arēnās Saitamā, Hamamatsū, Sendaiā, Hirosimā un Saporo vēroja 225 tūkstoši cilvēku. Pasākumam bija reģistrējušies 3000 plašsaziņas līdzekļu pārstāvju, kas garantēja rekordlielu atspoguļojumu drukātajos plašsaziņas līdzekļos, televīzijā un tīmekļa vietnēs.

Kā vēsta pieejamie dati, arī dažus gadus vecā vietne "Fiba.com" sasniedza vairāk nekā 150 reižu lielāku datplūsmu nekā 2004. gada Atēnu olimpisko spēļu basketbola turnīru laikā – vairāk nekā deviņi miljoni vienreizēju apmeklētāju. Spēles tika pārraidītas vairāk nekā 150 valstīs, un daudzās valstīs televīzijas reitingi sasniedza rekordus. Pirmo reizi televīzijas pārraidēs tika iekļautas visas Āfrikas valstis, bet interneta uzplaukuma dēļ līdzjutēji varēja skatīties spēles arī vietnē "fiba.com", izmantojot platjoslas straumēšanu.

Turnīram tuvojoties aizraujošai kulminācijai, līdzjutēji varēja vērot divus elpu aizraujošus pusfinālus. Finālā spēlēja divi Eiropas grandi – Spānija, kas pusfinālā pārpildītā arēnā uzvarēja olimpiskos čempionus Argentīnas izlasi, un Grieķija, kas bija sakāva ASV ar Karmelo Entoniju sastāvā. Spānijai izdevās iegūt savu pirmo čempiones titulu.

Lietuvas neticamais panākums

2010. gada čempionāts bijis visu laiku veiksmīgākais turnīrs mūsu kaimiņiem Lietuvai, kas izcīnīja bronzas medaļas. Lai gan vienīgais zaudējums tika piedzīvots pusfinālā pret Amerikas Savienotajām Valstīm, Baltijas valsts otrajā dienā pakutināja nervus saviem līdzjutējiem un gandrīz piekāpās Kanādai, beigās gan uzvarot ar 70 pret 68. Kanādieši piedzīvoja smagu turnīru, zaudējot visās piecās spēlēs.

Otrajā dienā arī  Vācija šokēja Serbiju ar 82:81. Te jāatzīmē, ka otrajā pagarinājumā leģendārais Jans Hendriks Jagla kļuva par serbu "kapraci", realizējot  trīspunktu metienu no laukuma stūra tieši pirms 24 sekunžu metienu laika beigām, lai vācieši izvirzītos vadībā ar 82:77.

Aizraujoši bija arī pusfināli, kur pirmo zaudējumu piedzīvoja Lietuva spēlē pret ASV, bet mājinieces Turcijas publika uzmundrināja savu komandu, kas 83:82 uzvarēja Serbiju. FIBA mājas lapā par šo maču rakstīts šādi: "Šķita jau, ka Novica Velikovičs būs nodrošinājis Serbijai uzvaru, kad četras sekundes pirms beigām iemeta grozu un panāca 82:81. Pēc pārtraukuma Turcija atlēkušo bumbu no laukuma vidus atdeva Keremam Tunčeri, un viņš ar metienu no groza apakšas izvirzīja mājiniekus vadībā tikai vienu sekundi pirms spēles beigām. Pēc vēl viena pārtraukuma Serbija no laukuma vidus iemeta garu "alley-oop" piespēli Veļikovičam, taču uzbrucējs nespēja izdarīt metienu."

Finālā uzvaru izcīnīja ASV, bet turkiem tika sudraba medaļa.

Somu fani ieskandina Spāniju

Finālturnīrs 2014. gadā bija raibs un notikumiem bagāts. Tas notika Spānijas skaistākajās pilsētās Madridē, Barselonā, Bilbao, Granadā, Seviljā un arī Grandkanārijā.

Titulu izcīnīja ASV, aiz sevis atstājot Serbiju un Turciju.

Tomēr neparastākais un skaļākais šajā turnīrā, visticamāk, bija Somijas izlases fani, kas bija ieradušies plašā pulkā. Tiek lēsts, ka uz turnīru ieradās ap 10 tūkstošiem kaislīgu somu basketbola līdzjutēju, kas daudziem paliks atmiņā ar savu kaislīgo Somijas izlases atbalstīšanu. Lai arī komanda neizkļuva no grupas, tieši somu fanu dēļ nedēļu ilgušās sacīkstes Bilbao pārvērtās par kārtīgu ballīti.

Spānijas spēks

Spānija pagājušajā Pasaules kausa finālturnīrā uzrakstīja vēl vienu veiksmīgu lappusi savā slavenajā basketbola vēsturē, Ķīnā izcīnot uzvaru 2019. gadā.  Turnīra vērtīgākā spēlētāja izcilā Rikija Rubio vadībā Spānija finālā otrajā pagarinājumā pārspēja Austrāliju, lai titula mačā ar 95:75 pieveiktu Argentīnu.

FIBA vadošajam turnīram paplašinoties no 24 līdz 32 komandām, Spānija otro reizi izcīnīja čempionu kroni un vēlreiz to paveica Āzijā. Pirmo reizi Spānija pasaules čempionu titulu izcīnīja 2006. gadā Japānā.

2019. gadā turnīrā Ķīnā aizraujošu sniegumu parādīja arī Čehija, kuru vadīja sensacionālais Tomāšs Satoranskis un kuras spēlētāji Čehoslovākijas izlasē Pasaules kausā piedalījās vien 1982. gadā. Kā arī tās kaimiņvalsts Polija, kura pēdējo reizi turnīrā spēlēja 1967. gadā. Abas valstis sasniedza ceturtdaļfinālu.

Lūk, kopsavilkums, kā līdz šim veicies valstu izlasēm.

Šogad pirmo reizi par Pasaules kausu iespēja cīnīties ir arī Latvijas izlasei. Pirmā spēle paredzēta 25. augustā. Seko līdzi notikumiem FIBA Pasaules kausā tv3.lv šeit. Visas Latvijas izlases spēles varēs vērot tiešraidē kanālā TV3, bet grupas spēles – TV6.