Intervija ar Anriju Mišku! Latvijas jaunieša ceļš no Rūjienas līdz Eiropas grandam Madrides "Real"
Latvietis Anrijs Miška bija trešais spēlētājs, kurš no BK "Valmiera" pārgāja uz augsta līmeņa Spānijas basketbola kluba sistēmu. Gadu Miška nospēlēja Madrides "Real" sistēmā, taču pēc pārmaiņām jaunatnes komandas treneru korpusā un spēlētāju sastāvā, kas ietekmēja Miškas turpmākās gaitas, viņš vienojies par karjeras turpināšanu ar Spānijas klubu "Fuenlabrada".
Pastāsti, kādas bija sajūtas, uzzinot, ka tevi ievēroja tik prestižs klubs kā Madrides "Real"?
Sajūtas bija lieliskas un pašam bija ļoti liels prieks, bet tajā pašā laikā bija arī uztraukums, jo tā bija cita valsts, cita valoda un ļoti prestižs klubs. Vēl bija uztraukums par to, kā iejutīšos jaunajā komandā.
Cik ilgu laiku tev prasīja pierast pie citas valsts, jauniem apstākļiem un iejusties jaunajā komandā?
Pierast pie jaunajiem apstākļiem nebija viegli. Tā kārtīgi iejutos tikai pēc pirmā pusgada. Komandā iejusties nebija grūti, jo pašā sākumā iedraudzējos ar pārējiem jaunajiem puišiem, kuri pārsvarā bija no Serbijas vai Horvātijas. Komandas biedri mani labi pieņēma, kā arī bija ļoti draudzīgi un atsaucīgi, nekad neatteica palīdzību.
Spānijas klubs tev nodrošināja iespēju mācīties Starptautiskā skolā! Pastāsti, vai ir grūti apvienot mācības ar basketbola treniņiem? Un kā tev sokas ar spāņu valodas apgūšanu?
Mācību ziņā Madrides "Real" tiešām visu lieliski saplānoja, priekš mācībām viss bija nodrošināts. Mācījos Starptautiskā skolā. Tādiem "pirmgadniekiem" kā man bija parastas mācību stundas un pēc tam sekoja Spāņu valodas stundas pie privātskolotāja. Pēc stundām ar autobusu mūs aizveda uz treniņu. Šogad, kad pārnācu uz "Fuenlabradu", izvēlējos mācīties tālmācībā, lai veltītu vairāk laika treniņiem. Spāņu valodu esmu jau labi iemācījies, pateicoties privātstundām ar skolotāju. Arī ikdienā runāju tikai spāniski.
Kāds bija iemesls tavai pārejai no Madrides "Real" uz "Fuenlabrada" vienību?
Iemesls bija mūsu komandas zaudējums Spānijas čempionāta ceturtdaļfinālā, kaut arī bijām galvenie favorīti. Sekas bija treneru atlaišana un sadarbības pārtraukšana ar daudziem spēlētājiem, tajā skaitā arī mani. Parakstīju līgumu tieši ar "Fuenlabradu" tāpēc, ka šeit ir iespēja attīstīties no gada uz gadu, un tam ir ļoti labs piemērs – Rolands Šmits. Starp citu, esam draugi ar Rolandu. Satieku viņu katru dienu, jo treniņi ir parasti pirms vai pēc pirmās komandas, tad sanāk arī parunāties. Dažreiz aizejam kopā kaut kur kopīgi papusdienot.
Kāda ir atšķirība starp Latvijas un Spānijas basketbola sistēmām?
Galvenā atšķirība ir tā, ka šeit ir daudz vairāk iespēju tikt augstāk nekā Latvijā, jo tomēr šeit ir labākā valsts līga Eiropā un daudz vairāk uzmanības no skautiem un aģentiem. Šeit tevi audzina būt par profesionāli jau no paša sākuma, tāpēc arī lietām pievēršas ar lielu nopietnību. Protams liela atšķirība ir pašā basketbolā, šeit tas ir daudz ātrāks un fiziskāks nekā Latvijā, šeit ir daudz vairāk viens uz viens spēles, ātru metienu, agresīvāka aizsardzība un grozam uzbrūk pie pirmās iespējas.
Ar kādām sajūtām atceries savu basketbolista karjeru Valmierā? Vai ilgojies pēc Valmieras?
Atmiņas no karjeras Valmierā tiešām ir ļoti labas. Protams, par to milzīgs paldies ir jāsaka Valmieras klubam, tā vadībai un treneriem, kas ar mani strādāja treniņos, nodrošināja ļoti labus apstākļus un vienmēr palīdzēja, kas man ļāva labi justies. Dažreiz ilgojos pēc Valmieras, un visvairāk jau tas ir dēļ tā, ka atceros savus draugus un komandas biedrus, ar kuriem man bija labas attiecības.
Kādiem basketbola turnīriem tu seko līdzi? Vai seko līdzi arī mūsu latviešiem Bertānam un Porziņģim?
Galvenokārt sekoju līdzi trīs turnīriem- NBA, Eirolīgai un ACB līgai. Protams, dažreiz paskatos dažas LBL spēles. Sekoju līdzi arī mūsējiem – Dāvim Bertānam un Kristapam Porziņģim. Katru reizi, kad vien ir iespēja, skatos viņu spēles tiešraidēs.
Kas ir tavi elki basketbolā?
Man nav neviens izteikts elks basketbolā, bet pēdējos gados ļoti daudz sekoju līdzi Dirkam Novickim un Pau Gazolam, jo spēlēju līdzīgu spēles stilu. Viņi abi ir izcili spēlētāji, kuri sasnieguši ļoti daudz. Pēdējā laikā ļoti daudz sekoju un cenšos ko iemācīties arī no Kristapa Porziņğa.
Kādu tu redzi savu basketbolista karjeru pēc pieciem gadiem? Pēc kā tu tiecies?
Pēc pieciem gadiem ceru būt nostiprinājies kādā labā Eiropas līmeņa klubā, un, protams, katra spēlētāja sapnis kādu dienu ir spēlēt NBA. Uz to ir jātiecas, katru dienu smagi strādājot un pilnveidojot sevi.
Foto
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!


