Nākamos Porziņģus un Žagarus meklējot: izvairīties no agrīnas specializācijas un bērnības sporta zālē

Četru rakstu sērijā šajā nedēļā "Nākamos Porziņģus un Žagarus meklējot; kas jāzina jauno basketbolistu vecākiem " varēs iepazīties ar sešu Latvijas basketbola sabiedrībā zināmu treneru viedokli un domām par to, kādā vecumā vislabāk uzsākt treniņus basketbolā un kas jāņem vērā, tos uzsākot. Tāpat tiks sniegtas atbildes uz daudz diskutēto jautājumu par ātru specializāciju vienā sporta veidā (basketbolā), uzvaru lomu pirmajos mačos un vecuma grupās, kā arī pašu galveno – vai Latvijā var izaugt Latvijas izlases līmeņa spēlētāji un došanos talantu attīstīt ārzemēs.

Kā rāda statistika, līdz profesionālam spēlētājam nereti izaug vien retais basketbolists un iemesli šādai tendencei ir gana daudz – nepareizi izvēlēts sporta veids, pārāk lielas slodzes, emocionālā izdegšana, talanta trūkums, nepiepildītu vecāku ambīciju apmierināšana un daudzas citas. Vairākus no šiem iemesliem nevar ietekmēt, taču daļu var, tādēļ šī rakstu sērija ļaus topošajiem un esošajiem jauno basketbolistu vecākiem pieņemt pareizos lēmumus bērna sekmīgai attīstībai.

Par ekspertiem šoreiz tika izvēlēti seši basketbola sabiedrībā pazīstami treneri.

Vairākos sporta teorētiskajos materiālos minēts, ka sporta spēlēs ir viens no svarīgākajiem fiziskās audzināšanas līdzekļiem. Tām raksturīga liela emocionalitāte, spilgti izteikts sacensības raksturs, sarežģīts saturs, precīzi noteikumi. Sporta spēlēs mēdz būt nepārtraukta un negaidīta apstākļu maiņa, kas prasa no spēlētājiem momentānu rīcību atbilstoši situācijai. Šie ir iemesli, kādēļ pilnvērtīgi treniņi kādā no sporta spēlēm vēlami sasniedzot 10-12 gadu vecumu. Ir gan specifiski izņēmumi – viens no tādiem varētu būt hokejs, kur liela loma ir slidot prasmei, kas jāapgūst agrā vecumā.

Basketbolam raksturīga liela kustību daudzveidība, nepārtraukta spēles apstākļu maiņa, ātra spēlētāju pārvietošanās pa laukumu. Basketbols izkopj reakcijas ātrumu, veiklību, izturību, mazāk – spēku; to daudz izmanto citos sporta veidos par vispusīgas fiziskās sagatavošanas līdzekli. Specializēšanos ieteicams sākt 11-12 gadu vecumā, sistemātiski nodarboties vīrieši var līdz 35-38 gadu vecumam, sievietes – līdz 30 gadu vecumam.

Treneris Jonāns uzskata, ka basketbols ir tas sporta veids, kurā nav nepieciešams sākt specializētus treniņus ātrāk par 10 gadu vecumu. "Manuprāt, agra specializācija nav labākais ceļš. Viss protams ir atkarīgs no trenera – var nonākt pie speciālista, kurš trenēs vispusīgi, bet var arī nonākt pie trenera, kurš ieciklēsies uz agru rezultātu sasniegšanu. Līdz 10 gadu vecumam nevajadzētu koncentrēties uz vienu sporta veidu – kombinācijā ar kādu komandu sporta veidu der arī dejošana, vieglatlētika vai peldēšana," norāda treneris. Viņš stingri iestājas par to, lai bērns nav visu bērnību pavadījis sporta zālē.

Viņam piekrīt arī treneris Mateikovičs, kurš savos argumentos min pētījumus: "Manā skatījumā plusu [agrīnai specializācija -aut] ir maz. Ir izpētīts, ka agrīnā specializācija palīdz sporta veidos, kur jaunietis sasniedz savu spēju maksimumu ap pubertāti, kā piemēram, mākslas vingrošanā vai daiļslidošanā. Pa lielam citos sporta veidos agrīnā specializācija dod "uzrāvienu" ātriem un agrīniem panākumiem, kas manā skatījumā bērnu sportā nevajadzētu būt mērķim vai prioritātei, jo tas rada papildus spriedzi jauniešos un palielina "izdegšanas" risku. Ļoti maz jauniešu ar šiem riskiem spēj tikt galā un sasniedz elites līmeni, bet lielākā daļa bērnu ar to nespēj tikt galā. Jāpiemin arī svarīgs bērnu attīstības posms – pubertāte. Katrs bērns attīstās dažādi, tāpēc kāds jaunietis, kurš skaitījās top spēlētājs agrā vecumā, var nesaprast, kāpēc pēkšņi kāds par mani ātrāk skrien, lec un kopumā ir stiprāks un labāk spēlē," speciālists aktualizē t.s. ātraudžu lomu sportā. Mateikovičs arī norāda, ka jaunākie pētījumi liecina, ka agrīnās specializācijas un fokusēšanos uz vienu sporta veidu palielina traumu risku gan jaunatnes, gan elites līmeņa sportistos.

Treneris Fomins norāda uz ļoti būtisku aspektu – sporta veidu konkurenci savā starpā, lai piesaistītu konkrētam sporta veidam jaunus dalībniekus: "Mūsdienās sporta veidi ļoti cīnās par iesācēju piesaistīšanu, tāpēc futbols ir priviliģētā stāvoklī. Pēc manas pieredzes, ļoti bieži uz basketbolu pārnāk futbolisti, kuriem ir ļoti labi sagatavota tieši kāju darbība. Arī mēs basketbola treniņos regulāri spēlējam futbolu un citas sporta spēles, lai būtu daudzveidīgi. Vasarā liela uzmanība tiek pievērsta vispārējai fiziskai sagatavošanai."

Pieredzējušais treneris Krūmiņš agrā specializācijā saredz iespēju pareizi iemācīt basketbola pamatus, kas ir ļoti būtiski turpmākā spēlētāja attīstībā. "Pie agrīnās specializācijas plusiem noteikti jāmin tas, ka ir vairāk laika iemācīt pareizi sporta veida pamatus. Pēc pieredzes – labāk, lai bērns atnāk uz treniņu un neko nemāk, nekā ar nepareizām priekšzināšanām, jo pārmācīt pēc tam ir ļoti grūti un bieži – neiespējami. Pie mīnusiem noteikti jāmin, ka bieži sporta veidu bērna vietā izvēlas vecāki, tādēļ var vienkārši netrāpīt ar to, kurā bērns varētu sevi vislabāk realizēt."

Vedot bērnu uz basketbola treniņiem, nenozīmē, ka tur tiks spēlēts tikai basketbols, jo bērni rotaļājas, piedalās dažādās stafetēs, vingro un dara citas lietas. Tās gan tiek organizētas ar basketbola elementiem, akcentē treneris Otersons. Pēc viņa pieredzes, daudzi basketbola treniņus apvieno ar dejošanu, peldēšanu vai kādu citu sporta veidu. Otersons gan min, ka pēdējā laikā manāma tendence, ka jaunie treneri jau no pirmajos gados dzenas pēc uzvarām, tādēļ tiek ziedota vispusība treniņos.

Treneris Jansons kā lielisku piemēru tam, ka basketbolu var lieliski spēlēt arī uzsākot treniņus vēlākā vecumā, ir Latvijas izlases uzbrucējs Andrejs Gražulis, kurš treniņus basketbolā uzsāka 16 gadu vecumā. "Ja jaunietis ir fiziski attīstīts, viņam ir laba koordinācija un fiziskās īpašības, tad apgūt basketbola elementus var ļoti ātri," uzsver treneris.

"Mans sešgadīgais dēls arī iet uz treniņiem, treneri nodarbības organizē, lai 15 minūtes tiktu spēlēts futbols, 15 minūtes volejbols, 15 minūtes basketbols un 15 minūtes dažādas stafetes – šāda pieeja neļauj zaudēt interesi bērniem treniņa laikā," papildina Jansons.

Līdz ar to, agrīna specializācija basketbolā nav primāra – svarīgākais ir attīstīt bērnu vispusīgi, saglabājot interesi par sportu un veselīgu dzīvesveidu. Basketbola pamatelementus var apgūt ātri, ja bērns ir fiziski labi attīstīts. Agrīna specializācija basketbolā ļauj labāk apgūt pamatelementus un tehniku, taču tiek riskēts ar bērna vispusību.

Nākamajā sērijas rakstā tiks rastas atbildes par pirmo uzvaru lomu jaunā basketbolista dzīvē un vai tām vispār ir kāda nozīme.