Sietla un "SuperSonics" – pilsēta, kurai nozaga NBA komandu

Sietla nodēvēta par vietu, kurā "līst deviņus mēnešus gadā" un tā, visticamāk, nebūs pirmais tūrisma galamērķis ASV, taču šajā ziemeļrietumu pilsētā ar izeju uz Kluso okeānu ir dzimušas lietas, ko atpazīst visā pasaulē. Piemēram, populārā kafejnīcu ķēde "Starbucks" vai grandža mūzikas leģendas ar Kurtu Kobeinu un grupu "Nirvana" priekšgalā. Tāpat, iespējams, kāds atpazīs "Space Needle" skatu torni. Tomēr sporta kontekstā daudziem šajos platuma grādos pirmā asociācija visdrīzāk būs basketbola komanda "SuperSonics".

Pēdējos gados pašmāju sporta līdzjutējiem Sietlas vārds biežāk dzirdams saistībā ar NHL, jo tur mājvietu atradusi jaunākā līgas vienība "Kraken". Šī apdzīvotā vieta Vašingtonas štatā kopā ar Lasvegasu ik pa laikam minēta kā viena no potenciālajām lokācijām līgas paplašināšanās sakarā. Atšķirībā no netālu esošās Vankūveras, kur NBA basketbols tā arī neiedzīvojās, Sietlā ir savas gadu desmitiem koptas tradīcijas. Un vēl ne tik sen atpakaļ pilsētā notika augstākā līmeņa basketbols. Kas nogāja greizi?

Pacelties debesīs

Kaut arī klubs nav bijis bāzēts kādā no lielajām pilsētām, "SuperSonics" var lepoties ar gana spilgtām vēstures lappusēm. Komanda basketbola mekai pievienojās 1967. gadā – kā vēsta "NBA.com", nosaukums radies pateicoties aviācijas rūpniecībai pilsētā, kur tolaik atradusies "Boeing" ražotne. Tajā izstrādāto lidmašīnas modeli bijis plānots saukt par "Supersonic Transport", un kaut arī šim gaisa kuģim nebija lemts pacelties debesīs, tas iedvesmoja vietējos iedzīvotājus. Brīdī, kad notika balsojums par komandas nosaukumu, "SuperSonics" variants ieguva pārliecinošu atbalstu.

41 gada laikā NBA laukumos šo klubu ir pārstāvējušas tādas leģendas kā Lenijs Vilkinss, kurš vēlāk kļuva par komandas treneri, Spensers Hejvuds, Džeks Sikma, Šons Kemps, Gerijs Peitons un Kevins Durants, kurš Sietlā aizvadījis savu debijas sezonu. Vienu gadu šajā klubā aizvadījis arī lietuvietis Šarūns Mačurļonis. Vēl vēsturē ierakstītāms arī Rasela Vestbruka vārds, kuru NBA draftā izraudzījās "SuperSonics", bet laukumā viņš izgāja jau kā par Oklahomsitijas "Thunder" pārsauktās komandas spēlētājs.

Basketbola mānija pilsētā

Sietlas komanda ievērojamākos panākumus guva divās ērās – 1970. gadu beigās un 1990. gados. Pirmajās sezonās pēc nonākšanas basketbola augstākajās aprindās klubs biežāk zaudēja nekā uzvarēja. Uzlabojot sniegumu un iemantojot līdzjutēju simpātijas, "SuperSonics" desmit gadu laikā kļuva par vienu no vienu no līgas spēcīgākajām vienībām. 1978. gadā komanda bija pavisam tuvu titulam, taču septiņās spēlēs NBA finālā piekāpās Vašingtonas "Bullets" vienībai.

Reizēm sporta komandu sacensībās pēc kādas spilgtas sezonas seko atkritiens atpakaļ, taču par prieku saviem līdzjutējiem 1979. gadā "SuperSonics" bija atpakaļ izlēgšanas spēļu finālā un ar Gasu Viljamsu, Denisu Džonsonu un Džeku Sikmu sastāvā revanšējās "Bullets" basketbolistiem. Rezultāts sērijā – 4:1 un par vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Džonsons. Tas arī bija pirmais un vienīgais Sietlas NBA čempionu tituls. Pilsētā valdīja ekstāze – ielās izgāja 250 000 iedzīvotāju, tērpušies komandas zaļi dzeltenajās krāsās.

Panākumi Sietlā radīja īstu basketbola māniju un 1979./80. gada sezonā "SuperSonics" uzstādīja tā laika NBA apmeklējuma rekordu – vidēji ik maču klātienē raudzījās 21 725 skatītāju. Komanda spēja aizspēlēties līdz Rietumu konferences finālam taču piedzīvoja zaudējumu nākamajiem čempioniem Losandželosas "Lakers" ar Maģisko Džonsonu ierindā.

Kemps, Peitons un jaunas cerības

Turpmākajā dekādē Sietlas komanda demonstrēja visai nepastāvīgu sniegumu – uzplaiksnījumi mijās ar neiekļūšanu izslēgšanas spēlēs un kopumā 1980. gadus komandai var raksturot kā stagnācijas periodu. Taču pamati gaišākai nākotnei tika ielikti 1989. un 1990. gada draftos, kad klubs izraudzījās attiecīgi eksplozīvo uzbrucēju Šonu Kempu un aizsardzības speciālistu Gariju Peitonu, kuri kļuva par "SuperSonics" vizītkarti deviņdesmitajos gados.

1992. gada janvārī Sietlas komandas vadības grožus uzņēmās treneris Džordžs Karls un turpmāk klubs kļuva par vienu no NBA līdervienībām. Nākamās sezonas izslēgšanas spēlēs sietliešiem līdz finālam pietrūka pavisam maz – Rietumu konferences finālā septiņās spēlēs tika atzīts Fīniksas "Suns" pārākums.

Dominance un izgāšanās

Pēcāk klubs dominēja regulārajā sezonā, taču tas uzreiz negarantē titulus, par ko "SuperSonics" īpaši sāpīgi pārliecinājās 1993./94. gada izslēgšanas spēlēs. Iesoļojot izslēgšanas spēlēs ar labāko uzvaru bilanci visā līgā (63-19), vēstures grāmatās "Sonics" iegāja kā tobrīd vienīgā komanda NBA vēsturē, kura sākot "play-off" kā 1. numurs zaudē 8. labākajai vienībai Denveras "Nuggets".

Jāpiezīmē, ka tobrīd līgā bija labvēlīga situācija, lai pārtrauktu Čikāgas "Bulls" dominanci. Maikls Džordans bija negaidīti paziņojis par basketbolista karjeras beigām un pievērsās beisbolam, tāpēc viņa ierastie konkurenti berzēja rokas. Šajā divu sezonu "logā" (Džordans atgriezās 1995. gada martā, bet vēl ne optimālajā formā) Sietlai neskatoties uz Kempa, Peitona un vācieša Detlefa Šrempa faktoru tā arī neizdevās pārvarēt "play-off" pirmo kārtu.

(Ne)iespējamā misija pret Džordanu

Pēdējā patiesi spilgtā sezona klubam izdevās 1995./96. gadā, kad "Sonics" regulārajā čempionātā atkal varēja lepoties ar labāko uzvaru bilanci līgā. Šoreiz pirmās kārtas lāsts tika lauzts un klubam izdevās tikt līdz finālam, kur viņiem pretī stājās Čikāgas "Bulls".

Pirmajās trīs spēlēs Sietlai tā arī neizdevās atrast argumentus pret Džordanu, Skotiju Pipenu, Denisu Rodmenu un pārējo kompāniju. Peitons, kurš tosezon tika atzīts par līgas labāko aizsardzības spēlētāju, jau sērijas sākumā vēlējās individuāli segt Džordanu, taču "Sonics" treneris Karls, bažījoties par to, ka viņš varētu atsvaidzināt ikra savainojumu, to neļāva.

Atrodoties bezdibeņa malā pie rezultāta 0-3 sērijā, treneris beidzot mainīja stratēģiju un Peitons apliecināja to, kāpēc viņam ir iesauka "The Glove" ("Cimds" – no angļu val.). Viņa sniegums gan aizsardzībā, gan uzbrukumā un, iespējams, arī fakts, ka "Bulls" basketbolisti bija atslābinājušies, ļāva Sietlai uzvarēt nākamajās divās spēles savu skatītāju priekšā. Taču sērijas sestajā mačā Čikāgā vietējie "Bulls" atkal pārņēma vadības grožus savās rokās un Sietlas sapnis par titulu bija beidzies.

Lejupslīde un beigu sākums

Nākamajās pāris sezonās "Sonics" vēl demonstrēja atzīstamu sniegumu un pacīnījās "play-off", taču vienību pameta Kemps, kā arī citi nozīmīgi spēlētāji un tas neizbēgami atstāja iespaidu arī uz rezultātiem. Kā vēlāk izteicies Peitons, viņa lielākā vilšanās bija par to, ka šajā laikā kluba vadība nav spējusi noturēt komandas kodolu. Basketbolists ir pārliecināts, ka "Sonics" bija pa spēkam paveikt lielas lietas.

2001. gadā par komandas līdzīpašnieku kļuva jau iepriekš minētās kafejnīcu ķēdes "Starbucks" vadītājs Hovards Šulcs. Diemžēl turpmākajos piecos gados viņa vadībā "SuperSonics" piedzīvoja finansiālus zaudējumus. Tāpat Šulcam it kā disciplīnas jautājumu dēļ radās konflikts ar Peitonu un ilggadējais komandas vilcējs drīz vien tika aizmainīts. Komanda piedzīvoja pārvērtības. Par tās līderiem kļuva pret Peitonu iemainītais snaiperis Rejs Alens un pašu izaudzinātais Rašards Luiss, bet 2004./05. gada sezona bija pēdējā, kad vietējie fani varēja vērot "play-off" spēles. Klubam sākās melnā svītra, gan sportiski, gan finansiāli.

Īpašnieka ultimāts pilsētai

Lai gūtu lielāku peļņu no biļešu tirdzniecības, Šulcam bija plāns paplašināt Sietlas kluba mājvietu "KeyArena", kura bija vismazāk ietilpīgā visā līgā vai arī uzcelt jaunu sporta būvi. Taču viņš nevēlējās to darīt no savas kabatas un aicināja par naudu gādāt vietējai pašvaldībai, brīdinot, ka pretējā gadījumā komandu nāksies pārdot. Lai arī "SuperSonics" bija iemīļoti pilsētā, Šulca ultimatīvais pieprasījums tika noraidīts un 2006. gada jūlijā piepildījās sliktākais scenārijs – viņš paziņoja, ka komanda tiek pārdota. Tas bija beigu sākums NBA basketbolam Sietlā.

Klubu pārņēma Kleja Beneta vadītā īpašnieku grupa no Oklahomas un 2006. gada oktobrī darījums tika apstiprināts par 350 miljoniem dolāru. Pārdodot komandu, Šulcs līgumā bija iestrādājis nosacījumu, ka tai jāpaliek Sietlā un, lai arī nākamie īpašnieki sākumā paflirtēja ar idejām par jaunas arēnas celtniecību pilsētā, kā izrādās, viņu plānos jau no paša sākuma ir bijis pārcelt klubu uz Oklahomu. Tas noveda pie tiesu darbiem ar vietējo pašvaldību un bijušo īpašnieku, taču bija jau par vēlu…

"Tie varējām būt mēs…"

Vietējie sporta līdzjutēji bija satriekti par šādām aizkulišu spēlēm un rīkoja protesta akcijas. Daudzi jutās piemānīti un, ka viņu iemīļotā komanda, kuru atbalstījuši sietlieši vairākās paaudzēs ir nozagta. Kā izriet no sporta medija "SB Nation", toreizējam NBA komisāram Deividam Stērnam bija pieejami instrumenti, kas ļautu pacīnīties par "SuperSonics" palikšanu Sietlā, taču viņš tos neizmantoja un šis stāsts ir nedaudz aptraipījis viņa visādi citādi cienījamo devumu līgas vēsturē.

Var tikai iztēloties "SuperSonics" fanu frustrāciju redzot, kā četrus gadus vēlāk Oklahomsitijas "Thunder" iziet laukumā NBA finālā. Tas viss varēja notikt pie viņiem… Atgriežoties pilsētā uz pirmssezonas pārbaudes spēli 2018. gadā, Kevins Durants nu jau kā Goldensteitas "Warriors" spēlētājs kā cieņas apliecinājumu vietējiem faniem uzvilka "SuperSonics" formastērpu un uzsvēra, ka NBA basketbolam ir jāatgriežas Sietlā.

Vai tam būs lemts piepildīties – tas ir atvērts jautājums. Šā gada sākumā NBA komisārs Adams Silvers kā reālāko līgas pilsētu-jaunpienācēju minējis Lasvegasu. Taču joprojām starp pretendentiem izskan arī Sietlas vārds. Pēc visiem šiem netaisnīguma pilnajiem brīžiem, turienes līdzjutēji būtu pelnījuši, lai basketbola ziņā pie viņiem uzspīd kāds saules stariņš.