Portāla "tv3.lv" analīze: Kā Latvijas izlase zaudēja olimpisko ceļazīmi

Jāatgādina, ka Latvija šo mini turnīru noslēdza ar divām uzvarām un diviem pārliecinošiem zaudējumiem. Aptaujājot vairākus basketbola ekspertus, jāsecina, ka kopumā turnīrs aizvadīts vāji. Pie šādas atziņas nonācis arī TV3 un "Go3 Sport" basketbola komentētājs un eksperts Guntars Jonāns.

Guntars Jonāns par Latvijas izlases sniegumu OS kvalifikācijas turnīrā.

Jāatgādina, ka pēc uzvaras pār Gruziju (83:55), sekoja pārliecošs zaudējums pret Filipīnām – 80:89 (Latvijas izlase ne reizi nebija vadībā, vienubrīd Filipīnai bija pat 26 punktu pārsvars. – AUT). Pusfinālā pretī stājās viduvējā Kamerūnas izlase, kuru pārspējām ar 72:59, bet finālā bezierunu zaudējums Brazīlijai – 69:94.

Portāls "tv3.lv" pirms turnīra rakstīja, ka Anžeja Pasečņika atstāšana ārpus sastāva varētu dārgi maksāt, un, diemžēl, tā tas arī notika. Protams, ka šajā gadījumā piestāv teiciens "pēc kara visi gudri", taču izlases galvenais treneris Banki un viņa palīgi ir pelnījuši kritiku.

Pirmkārt, par 216 centimetrus garā Anžeja Pasečņika neiekļaušanu sastāvā. Ja paanalizē spēlētājus, kuri mums sagādāja lielākās problēmas zaudētajos mačos, tad Filipīnām bija 218 centimetrus garais Soto (turnīra labākā spēle tieši pret Latviju – 18 punkti un 7 bumbas), bet Brazīlijai – centra spēlētājs Kabloko (pret Latviju 21+4)

Otrkārt, ir ļoti grūti saprast Jāņa Strēlnieka lomu šajā izlases modelī – Strēlnieks pārbaudes mačos izskatījās solīdi. Stabils sniegums pret Gruziju un Filipīnām (vidēji 7,5 punkti un 4,5 piespēles), taču tad sekoja ļoti mazs spēles laiks pret Kamerūnu un soliņa tālākais gals pret Brazīliju.

Spekulācijām par Jāņa veselību nav vietas – viņš portālam "tv3.lv" apstiprināja, ka bija gatavs doties laukumā un palīdzēt komandai. Ja treneris izvēlas sastāvā iekļaut pieredzējušu saspēles vadītāju, tad turēt viņu uz soliņa ir …neloģiski.

Ja Strēlniekam netiek piešķirta būtiska loma, tad viņa vietā droši varēja ņemt aizsardzības speciālistu Artūru Kurucu.

Sevi neattaisnoja arī pārprodukcija 3. numura pozīcijā – vai tik fiziskais un ar garu augumu apveltītais Mārtiņš Šteinbergs nedotu lielāku ieguldījumu abos laukuma galos par kādu no konkurentiem?

Pabeidzot domu par sastāvu, nevar nepieminēt faktu, ka šis turnīrs notika uzreiz pēc basketbola sezonas beigām, līdz ar to vairāki basketbolisti īsti nebija nedz atpūtušies, nedz morāli gatavi jaunām cīņām.

To pašu var teikt par izlases galveno treneri Luku Banki, kurš vēl nesen piedzīvoja sāpīgu zaudējumu Itālijas čempionāta finālsērijā, atzīstot Milānas basketbolistu pārākumu. Iespējams, ka grūtā sezona un īsais sagatavošanās laiks liedza ģenerēt jaunas un svaigas idejas, kas acīmredzami pietrūka visa turnīra gaitā.

Ļoti iespējams, ka šī publikācija netaptu, ja vāji aizvadītais turnīrs noslēgtos ar uzvaru pret Brazīliju, taču tā nenotika. Portāls "tv3.lv" piedāvā savu versiju par to, kādēļ tika zaudēta svarīgākais basketbola mačs šajā gadā.

Spēlētāji neuzbrūk grozam no labām pozīcijām

Bijušais Latvijas izlases treneris Ainars Bagatskis ir teicis, ka "labākā piespēle ir metiens". Latvijas izlases viens no spēcīgākajiem ieročiem allaž ir bijis metiens no distances – arī šajā izlases sastāvā praktiski visi spēlētāji var sekmīgi uzbrukt no tālās distances.

Mačā pret Brazīliju jau pirmajās minūtēs pie labām metiena pozīcijām tiek Žagars un Mejeris, taču izvēles neuzbrukt grozam un turpinājumā mēs punktus šajos uzbrukumos tā arī negūstam. Augsta līmeņa basketbolā nemest brīvu metienu ir pielīdzināmi kļūdai.

Nesaprotama "pick&roll" aizsardzība

Tas, ko finālmača sākumā "pick&roll" aizsardzībā izpildīja atsevišķi Latvijas izlases spēlētāji ir liela mīkla. Esam pieraduši, ka Latvijas izlases spēlētāju augumi ļauj mainīties pie visiem blokiem, nepieciešamības gadījumā norotējot, glābjot no neizdevīgām divcīņām.

Brazīlijas izlases štābs savus uzbrukumus centās veidot nevis caur 41. gadu veco saspēles vadītāju Huertasu, bet citiem ārējiem spēlētājiem, kas, acīmredzot, sajauca Latvijas izlases kārtis tik ļoti, ka savākt tās mača gaitā tā arī neizdevās. Rotācijas pēc pirmā bloka rada ļoti daudz jautājumus par komunikāciju mūsu aizsardzībā.

Individuālas kļūdas aizsardzībā un nekvalitatīvs "step-out"

Kritiku pelnījuši arī atsevišķi basketbolisti, kuri mača sākumā aizsardzībā darbojās pārāk agresīvi un neapdomīgi. Dārgi maksāja Lomaža "palīdzība", kas bija nelaikā un nevietā, bet pats galvenais – īsti neko nedeva komandas biedram.

Vairākās epizodēs "step-out" (garais spēlētājs agresīvi dodas uz pretinieku ar bumbu, palīdzot savam komandas biedram. – AUT) devās Rolands Šmits, kas apmulsināja komandas biedrus, bet ne pretiniekus – bumba ātri atrada brīvo un mūsu grozā lidoja precīzi tālmetieni.

Kopumā ir redzams, ka Latvijas izlases spēlētāji nebija 100% gatavi šīm epizodēm, jo bieži tika veiktas pat absurdas rotācijas. Piemēri, studijā!

Pēdējos pāris gados Latvijas izlase un treneris Banki mūs ir pieradinājis pie augsta līmeņa basketbola un uzvarām. Sasniegtais FIBA Pasaules kausā ir jānovērtē kā izcils sasniegums, kas, iespējams, ilgu laiku būs nepārspēts. Jāsecina, ka izlases sniegums šajā vasarā nebija tik augstvērtīgs un ir pelnījis kritiku.

Jāpiekrīt Latvijas izlases kapteinim Dairim Bertānam, ka šai izlasei vēl būs priekšā svarīgi mači, taču secinājumi ir jāizdara jau tagad: "Šis zaudējums parādīs, kādi mēs esam, jo ir viegli būt labai komandai, kad vienmēr uzvari un viss padodas. Pēc šādas sarūgtinošas neveiksmes redzēsim, kas mēs esam, domājot par nākotni un nākamo Eiropas čempionātu."

2025. gadā Rīgā notiks Eiropas čempionāts basketbolā, kuram Latvijas izlase kā turnīra organizatore ir jau kvalificējusies.

Latvijas izlases lielākā zvaigzne Kristaps Porziņģis šajā vasarā pēdas savainojuma dēļ Latvijas izlasei nevarēja palīdzēt.

P.S. Publikācijas attēlam nav tikai ilustratīva nozīme.