Valdis Valters par leģendāro Uļjanu Semjonovu: Nožēloju, ka nepaspēju ar viņu kārtīgi izrunāties

Semjonova no 1968. līdz 1987. gadam bija Rīgas TTT komandas un Latvijas izlases līdere – vienpadsmitkārtēja Eiropas čempionu kausa un Liliānas Ronketi Eiropas kausa ieguvēja, četrkārtēja Tautu spartakiādes čempione.

Spēlējot Padomju Savienības izlasē, viņa bija divkārtēja olimpiskā, trīskārtēja pasaules un desmitkārtēja Eiropas čempione.

1993. gadā kā pirmā eiropiete uzņemta Pasaules basketbola Slavas zālē Springfīldā, 1999. gadā – Sieviešu basketbola Slavas zālē, 2007. gadā – FIBA Slavas zālē.

"Mēs nenovērtējām viņas ieguldījumu basketbolā, kā arī viņu kā personību.

Mēs spēlējām paralēli, taču mums nekad īsti nesanāca bieži satikties – tas notika ļoti reti.

Arī pēc tam, kad abi bijām pabeiguši karjeru, tikāmies maz. Nebija nekādu oficiālu kopīgu brīžu. Es ļoti nožēloju, ka nepaspēju ar viņu kārtīgi izrunāties.

Tagad vairāk nodarbojos ar sporta zinātni, tāpēc man būtu ļoti interesanti dzirdēt viņas stāstu – kā viss sākās un kā viņa līdz 16 gadu vecumam izauga līdz basketbola zvaigznes statusam.

Laiks skrien tik ātri, ka nav iespējams visu saplānot. Cilvēks aiziet, un vairs nav kam pajautāt," sacīja Valdis.

Pēc sportistes karjeras beigām Semjonova izveidoja un ilgus gadus vadīja Latvijas Olimpiešu sociālo fondu, organizējot dažāda veida palīdzību sporta veterāniem.

"Sportistam bez izglītības ir ļoti grūti atrast darbu – reizēm to pat nav iespējams izdarīt. Uļjai šajā ziņā cepuri nost. Viņa ļoti daudz ieguldīja gan psiholoģiski, gan materiāli.

Viņas dzīvē bija divas lielas lomas – basketbols un cilvēciskais faktors, kas nekad nedzīvoja atsevišķās paralēlēs," piebilda Valdis.