Dagestānas otrā rītausma UFC, dīvainā O’Mallija uzvara un MMA aizkulises no slavena tiesneša skatpunkta

UFC vieglā svara titula cīņā Islams Mahačevs "pārbrauca" pāri Čārlzam Oliveiram. Mahačevs šajā duelī dominēja, kā to ir darījis jau visu pēdējo desmitgadi. Tēlaini izsakoties, Dagestānas restlings pierādīja savu pārākumu pār brazīliešu džiu džitsu. Mahačevs kļuva par sava priekšgājēja Habiba Nurmagomedova troņmantnieku, aizsākot jaunu ēru UFC vieglajā svarā – Dagestānas hronikas 2.

Ar stipri pretrunīgu lēmumu beidzās Šona O’Mallija un Pjotra Jana cīņa, uzvaru ar dalītu tiesnešu lēmumu atdodot amerikānim. Tomaprāt, Jans uzvarēja vismaz divus, ja ne visus trīs raundus.

Podkāstā Toma viesis ir pazīstamais nīderlandiešu MMA tiesnesis Marko Broersens, kurš savā mūžā tiesājis pāri par 10 tūkstošiem visdažādāko cīņu, ieskaitot Habiba cīņu viņa karjeras sākumā.

Klausies podkāstu arī Spotify un Apple Podcasts.

Skaties podkāstu video formātā:

Skaties UFC cīņas TV3 Sport kanālos un nākamās paaudzes televīzijā Go3!

Toma Didriksona un Marko Broersena saruna notika angliski, bet piedāvājam tās tulkojumu latviešu valodā.

Toms Didriksons: Cilvēkiem, kas nezina, kā kāds vispār kļūst par tiesnesi? Pirms cik ilga laika tas bija?

Marko Broersens: Man šķiet, ka sāku aptuveni 1990. gadā

Es pat nebiju vēl dzimis…

M:  1995., aptuveni ap to laiku, es sāku kā taiboksa sāna tiesnesis, bet tad parādījās iespēja kļūt par ringa tiesnesi. Tātad, var teikt, ka sāku kā taiboksa sānu tiesnesis un paralēli arī ringa tiesnesis. Centīšos īsumā izstāstīt.

1995. gadā Holandē parādījās MMA, tas bija interesanti, jo lielajos kikboksa turnīros sāka likt MMA cīņas, tad man vaicāja, vai es varu tiesāt arī to. Es nodarbojos ar džudo, kad biju bērns, bet man nebija nekāda pieredze ar MMA, tādēļ gribēju to pamēģināt. Trenējos ar tādiem vietējiem Holandes cīkstoņiem kā Gilberts Aivels (Gilbert Yvel), Martins de Jongs (Martijn de Jong). Viņi man mācīja, kas ir "armbars", kādi ir ir žņaugšanas paņēmieni, cīņa parterī utt.

Un tas uzreiz piesaistīja manu interesi, tajā brīdī es vēl tiesāju K-1 turnīrus.

T: Jā, cilvēkiem, kas nezina, Holande ir pirmā vieta kikboksam, gandrīz visas lielās leģendas nāk no turienes.

M: Es tiesāju cīņas gan kikboksā, gan taiboksā, 1995. gadā sāku tiesāt pirmās MMA cīņas Holandē. Pietiekami drīz, 97-98. gadā sāku M-1 cīņas, bet tajā laikā tās sauca…

T: Tu domā M-1 Global pirmssākumus?

M: Jā, un to nesauca MMA, bet "Karate Jutsu".

T: Vecā skola.

M: Taisnība. Tas bija ar virvju izbēgšanu (ja izlien ārā no ringa, tad atsāk cīņu stājā), tikai 30 sekundes parterī. Tas bija kaut kas pavisam jauns visiem. Es uzreiz sāku tajā iesaistīties, arī noteikumu veidošanā. Tas bija labi, tas bija man kaut kas pilnībā jauns. Pēc katras cīņas es runāju ar pieredzējušiem pro cīkstoņiem, kā viņi vērtēja manu sniegumu kā tiesnesim, kā mēs varētu uzlabot noteikumus. Bet tajos laikos katrā turnīrā bija citi noteikumi. Aptuveni 2000.-2001. gadā notika MMA evolūcija, kad es sāku iegūt ielūgumus Vācijas, Nīderlandes, Krievijas, no visurienes. Tā kā, jā, es sāku M-1 kā galvenais tiesnesis. Ap to laiku noteikumi sāka kļūt skaidrāki, vairāk cilvēku sāka apmeklēt, televīzija sāka iesaistīties.

T: Tu sāki to darīt pirms tas bija stilīgi, tā teikt, pirms tas kļuva par "mainstream" sportu, tev vienkārši bija mīlestība pret šo sportu.

M: Jā, tad es Krievijā sāku trenēt tiesnešus, vēlāk arī Vācijā, Ķīnā, Nīderlandē. Un tas nav mans darbs, tikai mans hobijs. Es apskatīju visu pasauli ar savu hobiju, kļuvu licencēts arī ASV kā tiesnesis, esmu bijis Krievijā kādas 80 reizes, Ķīnā, Japānā, Korejā, visur. Satiku visus leģendāros cīkstoņus.

T: Izklausās diezgan labs hobijs, pareizi?

M: Tieši tā, galu galā es to daru, jo mīlu šo sportu. Lai arī biju kikboksā, MMA manu uzmanību piesaistīja uzreiz. Savā ikdienas darbā es nopelnu savu naudu, esmu operāciju vadītājs transportēšanas loģistikas uzņēmumā, kas strādā ar bīstamām ķimikālijām, kā arī bīstamu kravu eksperts.

T: Tātad, tu esi pieradis būt līdzās bīstamībai.

M: Jā, pa nedēļu bīstamas kravas, brīvdienās bīstami cilvēki.

T: Ja tev būtu jāmin, cik cīņas tu esi tiesājis?

M: Es esmu pazaudējis skaitu. Ja apvieno visu, kikboksu, taiboksu, MMA, tad tas būtu ap 10000 – 15000 cīņas, pavisam noteikti.

T: 15000 cīņas?!

M: Jā, sākumā kikboksā vien bija kādas 30-40-50 cīņas vienā vakarā un tikai divi tiesneši. Un, ja eju piektdienās, sestdienās, svētdienās, ātri vien sakrājas tāds skaits.

T: Klau, ja tu esi piedalījies tik daudz cīņas, kas ir trakākais, ko tu esi ringā piedzīvojis kā tiesnesis? Vai ir kaut kas, kas uzreiz iešaujas tavā prātā, izdzirdot šo jautājumu.

M: Tie parasti ir turnīri, kas notiek pirmo reizi kādā konkrētā vietā. Piemēram, pirmais MMA turnīrs Dānijā. Bija noteikumu sapulce, man vēl šodien patīk tādas rīkot, aprunāties ar cīkstoņiem, kas dosies ringā/būrī, bet tajā laikā, tas bija pirmais turnīrs. Noteikumu sapulce bija dienu pirms turnīra. Manu uzmanību pievērsa, ka vakara galvenās cīņas dalībnieki nav ieradušies.

Cīņas dienā izrādās, ka viņi abi bija bandu vadoņi, kuri vienkārši gribēja izkauties ringā.

T: Tas izklausās jautri.

M: Tieši tā, pagāja aptuveni 30 sekundes, viens savainoja otru, iesitot ar galvu. Tajā laikā mums bija dzeltenās kartītes, es viņam iedevu dzelteno kartīti, viņa treneris ieleca ringā un teica, ka "šīs ir cīņas bez noteikumiem, šeit var darīt, ko vien grib". Atbildēju, ka jūs būtu bijuši vakardienas sapulcē, zinātu, ka sist ar galvu pretiniekam ir aizliegts. Normālā praksē viņš būtu diskvalificēts, bet mēs atsākām cīņu pēc aizrādījuma, jo tad bija citi laiki. Nepagāja ne 20 sekundes, kad atkal bija sitiens ar galvu, es nekavējoties apturēju cīņu. Uzreiz ringā saleca pilns ar cilvēkiem, pilnīgs haoss. Tie bija citi laiki.

T: Jā, tie bija šī sporta tumšie laiki.

M: Tajā laikā pat varēja atsākt, ja kādam guļošam iesit ar kāju galvā. Promoteris vai kāds atbildīgais pienāk, pasaka, ka tas nebija tīšs sitiens, un varēja atsākt cīņu. Mūsdienās nekas tāds vairs nenotiktu, sporta līmenis ir cēlies. Bet bija jautri!

T: Pavisam noteikti, tagad ir jautri atskatīties uz to. Pasmieties.

T: Man ir līdzīgs jautājums, bet ne gluži. Kas ir lielākais "mismatch" (negodīga spēku sadale), ko esi redzējis savā karjerā? Ka cīkstonis A un cīkstonis B ir divos dažādos līmeņos. Cīņa, kurai nekad nebūtu bijis jānotiek.

M: Man bija jātiesā cīņas Japānā, kad cīnījās Fedors (Fjodors Emeljaņenko) pret Aoki (Shinya Aoki), divi dažādi svari, kuriem nebūtu jācīnās vienam ar otru, bet tā bija paraugdemonstrējumu cīņa, tā nebija īsta.

Tad bija turnīrs Polijā, galvenā vakara cīņa bija starp 120 kologramīgu bodībilderi pret vīrieti striptīzdejotāju. Viens muka prom visu laiku, otrs skrēja pakaļ. Bet es tiesāju PRIDE FC cīņas (viena no leģendārākajām organizācijām, kāda bijusi), es biju pieradis redzēt tāda veida "FREAK FIGHTS" ("ērmu cīņas" – latviski).

T: Jā, šāda veida ērmu cīņas varēja atrast tikai Japānā, viņi prata to lietu darīt.

M: Bet tik un tā, kā tiesnesis es tur esmu, lai cīkstoņi būtu drošībā. Tā ir un būs pirmā lieta. Ja taisi šīs ērmu cīņas un abi ir piekrituši tām, kamēr viņi ievēro noteikumus, nav problēmu. Bet jau pirms cīņas promoterim saku, ja nejaucas manā darbā un ļauj apturēt cīņu, kad uzskatu par vajadzīgu, man nav problēmas tiesāt arī šādas cīņas.

T: Tev, protams, ir milzīga pieredze, tu arī esi tiesājis cīņas daudziem lieliem vārdiem šajā sportā, Fjodors Jmelianenko (Fedor Emelianenko) pirmais ienāk prātā. Vai bija kāda cīņa, kur tu biji sanervozējies pirms tās? Kur tev bija sajūta, WOW, šis ir kaut kas milzīgs.

M: Man bija turnīrs Maskavā. Tas bija turnīrs, kur Fjodors cīnījās pret Džefu Monsonu, viena no pirmajām reizēm, kad Fjodors atgriezās aizvadīt cīņas Krievijā, milzīgā olimpiskajā stadionā. Putins arī tur bija. Tur bija tik daudz cilvēku, ka no pūļa gavilēm pilnīgi uzmetās zosāda. Lieliska atmosfēra.

Bet, lai cik liela bija cīņa, es nekad nebiju nervozs. Manuprāt, iesācēju cīņas ir grūtāk tiesāt nekā profesionāļus, jo ar profiem zini, ko gaidīt, bet ar amatieriem tieši pretēji.

Es tiesāju Fabrisio Verduma cīņu pret Aleksandru Emelianenko, pēc PRIDE noteikumiem Nīderlandē, bet tajā laikā Holandes publika nebija tik izglītota par MMA noteikumiem, bet tas bija liels mačs. Es biju sajūsmā.

T: Mums arī jāparunā par iepriekšējās nedēļas cīņām. Divas titula cīņas, arī kāds strīdīgs tiesnešu lēmums. Pirmais, ko gribu pajautāt ir par Sterlinga un Dilašova cīņu. Kad Dilašovs ieradās uz cīņu jau savainots pirms tam. Kad tiesnesim būtu jāiejaucas šādā situācijā, jo tas bija acīmredzams no pirmās minūtes. Šādā situācijā, kurā brīdī tiesnesim ir jāizglābj cīkstonis pašam no sevis?

M: Es domāju, ka Marks Godards (tās cīņas tiesnesis) izdarīja ļoti labu lietu, jo, kamēr cīkstonis tehniski un mentāli spēj sevi aizsargāt, kas gan esmu es, lai iejauktos. Tomēr, pirmkārt, svarīgākais ir cīkstoņa veselība. Roka ir roka, protams, var cīnīties arī ar vienu, bet šis gala lēmums būtu jāpieņem ārstam. Ja ārsts saka, ka var turpināt, tad es neiebilstu. Bet šajā cīņā pēc pāris minūtēm bija skaidrs, ka viņam ir savainots plecs. Tāpēc man patika, kā Godards nostrādāja, turpināja viņam prasīt, vai viņam viss ir kārtībā, vai var turpināt.

T: Jā, cīkstoņi bieži vien ir pārāk izturīgi un viņus ir jāglābj no pašiem. Un Dilašovs, kā jau visi zinām, ir karotājs un nepadotos. Būtu gatavs cīnīties visus 5 raundus ar vienu roku. Marks izdarīja labu darbu, apturot otrajā raundā. Viņš deva pietiekami daudz iespējas Dilašovam, kamēr viņam dauzīja galvu parterī.

M: Tieši tā, milzīga cieņa cīkstonim, kas spēj iet tam visam cauri un turpināt. Ja amatieru cīkstonis ir noķerts pārāk iztaisnotā armbarā, es apturēšu cīņu. Bet, ja pro cīkstonis ir tādā situācijā, manā uztverē tas ir ļoti vienkārši, vai nu tapo, vai salauz savu roku. Tas ir viņa darbs, labāk jūt savu ķermeni. Citiem ekstremitātes ir lokanākas, citiem ne tik ļoti. Ja lūzt, tad lūzt. Ja tas pats notiek ar kāju, un viņš sāk klibot, es viņam prasīšu "vai tu vari turpināt, vai tu gribi turpināt?". Jāturpina runāt ar viņu. Ja viņš ir spējīgs turpināt, es cīņu neapturēšu.

T: Kā tiesnesis tu nevēlies apturēt leģendāru cīņu, leģendāru "COMEBACK". Piemēram, kā Neits Diazs, mēs visi zinām, ka viņš spēj atgriezties no bezcerīgām cīņām, un tu kā tiesnesis vari viņam nozagt šo momentu, esam vairākkārt redzējuši šādas situācijas.

M: Es esmu apturējis cīņas, kur ar vienu sitienu nokautē kādu. Tajā pašā brīdī ir cīņas, kur divi cīkstoņi viens otru dauza visus raundus un abi nespēj noturēties kājās. Raundiem ejot, cīņas gaita ļoti var mainīties. Tiesnesim ir jājūt mačs.

T: Tev nāk kāda cīņa prātā, kur tu pie sevis domāji "wow, šis ir fantastiski, es mīlu savu darbu"!

M: Man ir ļoti daudz tādu. Ļoti daudz labu cīņu. UFC vai pat augstākā līmenī. Arī Islamu Mahačevu, kurš nupat cīnījās, tiesāju viņa cīņas Krievijā. Tādi cīkstoņi kā ir Kaukāzā – čečeni, ingušeti, dagestāņi, tiem cilvēkiem ir kaut kas ūdenim pieliets. Man ir ļoti paveicies, ka esmu tiesājis ļoti daudz labu cīņu. Varētu nosaukt desmitiem.

T: Tu jau pieminēji vienu no iepriekšējās nedēļas dalībniekiem, Islams Mahačevs. Kad tu tiesāji viņa cīņas, vai tu jau tajā laikā varēji redzēt, ka šis cīkstonis ir īpašs un viņš būs zvaigzne?

M: Jā, bet es tiesāju arī Habiba cīņu, ja nemaldos, karjeras sākuma posmā.

T: Tu esi tiesājis 15000 cīņas, piedosim tev, ja kādu aizmirsīsi

M: Tas gan, jā. Ir daudz cīkstoņu no tā reģiona, pat amatieros, kurus pēc tam ieraugi UFC. Mahačevs un Habibs ir spilgti piemēri. Citreiz skatos UFC un domāju, hei, es zinu šito čali, kaut kad sen tiesāju viņa cīņu.

Bet, jā, es Mahačevu atceros, sekoju arī viņa UFC karjerai. Daudzi pārmet, ka viņam nebija labu pretinieku utt., bet tāpat, MMA ir spēle, kur tu vari uzvarēt visu vai zaudēt visu. Par Mahačevu vienmēr bija iespaids, ka viņš var uzvarēt jebkuru.

T: Jā, cīkstoņi no Dagestānas ir kaut kas cits. Tu vari iet pa Mahačkalas ielu un satikt ONE FC čempionu, olimpisko brīvās cīņas čempionu. Cīņas kultūra tur ir pavisam citā līmenī.

M: Jā, pavisam noteikti. Tas viņiem visiem nāk dabīgi.

T: Jā, viņi jau piedzimst ar lauztām ausīm.

M: Man ir bijis tas gods būt Dagestānā, Čečenijā, Ingušijā, šajos reģionos. Viņiem jau pat tajā laikā bija ļoti augsta līmeņa cīņu šovi.

T: Vai tiesāji kādu no turnīriem, kas tika rīkoti zem klajas debess? Atceros viņiem bija turnīri kalnos, Ingušijā. Kā tas bija? Tiesāt tādā unikālā vietā.

M: Jā, tas bija Ingušijā, kalnos. Vēl unikālāku vietu grūti iedomāties, ārā, kalnos. Cīņas sākās no paša rīta un beidzās, kad kļūst tumšs, jo jātiek ārā no kalniem. Bija dienas, kad visu laiku līst, bija karstas dienas. Tas bija lieliski!

T: Jā, žēl, ka citas organizācijas neko tādu nerīko, šādiem pasākumiem ir tāds gladiatoru senlaicīgais piesitiens.

M: Pat ceļš uz turieni ir sarežģīts, kamēr visi tiek augšā kalnos. Cilvēki ārā rīko BBQ, viena liela ballīte. Aptuveni kādi 23000 cilvēki tur bija, augšā kalnos.

T: Man šķiet, ka Mahačevs arī cīnījās vienā no šiem turnīriem. Atceros, ka skatījos šīs cīņas.

M: Jā, taisnība. Es arī to atceros.

T: Trešā cīņa, par kuru mums jāparunā, Jans pret O’Malliju. Man komentējot šķita, ka Jans savāca gandrīz visus raundus sev, divus noteikti. Kā jau tu zini, uzvaru atdeva Omalijam. Kāds ir tavs viedoklis?

M: Es, kad skatos UFC, esmu relaksējies, tāpat kā visi citi. Laikam jau jāpiemin, ka TV mēs redzam cīņu no tik daudz leņķiem. Tu redzi gandrīz katru sitienu. Bet uz vietas, 3 sānu tiesneši, viņi redz citu skatu. Cīņa bija tuva. Pirmo raundu atdevu Janam, kā arī trešo. Otro atdevu O’Mallijam. Grūti spriest, jo skatījos kā skatītājs, nevis tiesnesis. Tā bija tuva cīņa, bet atdevu Janam. Negribu teikt, ka apzaga Janu, bet es biju pārsteigts par rezultātu.

T: Zini, ir bieži šīs līdzīgās cīņas, bet tu ļoti labi saproti, kurš uzvarēja tuvā cīņā. Es tev piekrītu, manuprāt, Jans uzvarēja divus raundus, pat pats O’Mallijs neticēja rezultātam.

M: Es domāju tieši tāpat. Viņa seja izteica visu.

Bet viņš mani pārsteidza, jo es pat draudzenei teicu, ka šī cīņa nesagaidīs otro raundu, domāju, ka Jans viņu iznīcinās.

T: Es tev piekrītu, O’Mallija akcijas noteikti pacēlās pēc šīs cīņas. Es viņam nedevu tik lielas iespējas, un viņš mani pārsteidza. Es domāju, ka Jans uzvarēs, jo uzskatu viņu ne tikai par vienu no labākajiem savā svarā, bet arī P4P ("Pound for Pound"). Viņam ir labs bokss, laba cīņa, laba teikdaunu aizsardzība, super kardio.

M: Jā, Janam vajadzēja izdarīt vairāk, lai pārliecinātu sāna tiesnešus. Bija dalīts tiesnešu lēmums, pareizi? Manās acīs bija 29-28 Jans.

T: Piekrītu, es tāpat saskaitīju. Man šķiet, ka parunājām par šo pietiekami. Labāk pastāsti, kas gaidāms tiesneša Marko tuvākajos plānos?

M: Šajā nedēļas nogalē dodos uz Hamburgu, K1 cīņas. Mans labs draugs rīko šo turnīru, tādēļ es katru gadu turp dodos tiesāt.

T: Kā tradīcija.

M: Pavisam noteikti, jā. Tad es pabūšu nedēļu mājās un došos uz Taizemi, amatieru GAMMA Āzijas čempionāts.

T: Nupat bija arī Eiropas čempionāts Gruzijā, biji tur?

M: Jā, Gruzijā. Satiku arī latviešus. Man vienmēr patikuši cilvēki no Latvijas, viņi ir īsti cīnītāji. Ļoti draudzīgi cilvēki.

Pēc tam dodos uz Angliju, tiesāt turnīru, kur mani aicina mans labs draugs, UFC komentētājs Īans Frīmans, kuram tur ir savs reģionālais turnīrs. Kad man ir laiks, braucu viņu apciemot un patiesāt cīņas. Esam apceļojuši pusi pasaules kopā, pats viņš arī cīnījās UFC. Mums ir īpaša saikne.

T: Es tev piekrītu. Manuprāt, nekas nesatuvina divus cilvēkus tā, kā kopīgi aizvadīta cīņa, cīņas sports. Tā ir saikne uz dzīvi.

M: Jā, tas pats arī Mahačeva cīņā bija. Nav problēmu iziet aci pret aci, degunu pret degunu, beigās izrādot cieņu viens otram. Kopā pēc cīņas aiziet uz bāru, iedzert. Tāpēc es mīlu MMA. Daudz reizes redzēts, kur pirms cīņas viens otru nevar ciest, bet pēc cīņas kļūst par labākajiem draugiem.

T: Es nebūtu pateicis to labāk. Tev sanāk daudz ceļot, tava sieva, gan jau, par to nepriecājās, haha.

M: Viņa nemaz citādāku mani nemaz nezina. Viņa mani iepazina pirms 20 gadiem, tajā laikā es biju prom katras brīvdienas. Tagad esmu vecāks, man nav bērnu, tā kā reizi nedēļā tagad tikai kaut kur dodos. Kļūstu vecāks, jāpierod pie normālās dzīves.

T: Viņa zina uz ko parakstījās, pareizi?

M: Tieši tā!

T: Klausies, mums ir beidzies laiks, bija ļoti jautri ar tevi atkal parunāt pēc ilgiem laikiem. Man ir priekšnojauta, ka tu būsi atpakaļ šeit drīz, it īpaši, ja kādā no turnīriem notiks kas strīdīgs no tiesnešiem.

M: Tāpat kā tu, es vienmēr saku, ko domāju, tādēļ es labprāt atgrieztos. Protams, ir viegli no malas pārmest tiesnešiem, bet mums katram ir savs viedoklis par lietām. Tā kā, ja vēlies dzirdēt manu viedokli, vienmēr esmu gatavs.

Tev ir mani kontakti!

Skaties UFC cīņas Go3 Sport kanālos un nākamās paaudzes televīzijā Go3!