Latvijas džudisti boikotēs sacensības agresorvalsts Krievijas sportistu dēļ

Līdzīgi, kā lielākā daļa agresorvalsts atlētu, arī Krievijas džudistiem kopš 2022. gada bija liegta iespēja startēt zem sava asiņainā karoga. Taču ceturtdien Starptautiskā Džudo federācija paziņoja, ka tā, tāpat, kā iepriekš Baltkrieviju, nu arī Krieviju pilnībā atgriež sacensību apritē, ļaujot agresorvalsts džudistiem sacensības piedalīties ar savu karogu, simboliem un himnu.

"Tas bija šoks, jo sagaidīt šāda lēmuma pieņemšanu tik strauji, tik ātri. Bet mēs jau jutām, ka tas virzās uz to pusi, jo Baltkrievija, manuprāt, jau no jūlija beigām jau startēja zem savas simbolikas, zem sava karoga un tas bija šoks. Jo tādam momentam tu nevari sagatavoties, nevari būt gatavs," pauž Latvijas Džudo federācijas ģenerālsekretāre Jūlija Ļeščinska.

Kopš vasaras Latvijas džudisti esot izlaiduši visas sacensības, kurās ar savu karogu startē Baltkrievijas atlēti. Taču Krievijas atgriešanās apritē, raisījusi vēl vairāk jautājumu, jo tur šim sportam jau izsenis bijusi cieša saikne ar Kremli.

Krievijā džudo nekad nav bijis tikai sports. Tas vienmēr īpašs ir bijis arī diktatoram Vladimiram Putinam, kurš gadiem ilgi sevi demonstrējis, kā lielu šī sporta veida piekritēju.

Medijos ik pa brīdim parādās arī video, kuros redzams, kā sirmais diktators Putins teatrāli demonstrē dažādus džudo metienus. Turklāt Kremļa saimniekam ir bijušas ciešas attiecības ar ilggadējo Starptautiskās džudo federācijas prezidentu Mariušu Vizeru, kura vadības laikā Putinam tika piešķirts pat federācijas goda prezidenta tituls, kas gan tika atņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Taču Latvijas džudo federācijas nostāja, pat neraugoties uz to, ka Sporta likums aizliedz sacensties pret Krievijas un Baltkrievijas sporta spēļu izlasēm, bet neaizliedz startēt pret individuāliem sportistiem, šajā jautājumā joprojām ir stingra.

"Un tā nostāja ir tāda, ka tagad mūsu sportisti nepiedalīsies nākamajās brīvdienās sacensībās. Mūsu sportisti, kas tagad atrodas Tokijā, viņi ir Latvijas olimpiskās vienības sportisti. Tas starts bija, kā pēdējais atlases punkts, lai izpildītu LOV kritērijus. Un, protams, šis ir ļoti smags lēmums. Jo sportistiem ir liegta iespēja izpildīt Latvijas olimpiskās vienības kritērijus, lai arī nākamgad būtu LOV sastāvā," saka Ļeščinska.

Sportistiem būt Olimpiskās vienības sastāvā ir svarīgi, jo tas nodrošina finansējumu, medicīnisko atbalstu un profesionālus treniņus, ļaujot koncentrēties uz sportu un gatavoties starptautiskām sacensībām. Izglītības ministrija gan šodien pauda – ņemto vērā šo situāciju, viņi gatavi Džudo federācijai nākt pretī.

"Jau šodien runājām ar federāciju, ka mēs izskatīsim viņu pieteikumus individuālā kārtā. Skaidrs, ka viņiem būtu iespēja parādīt tos rezultātus un izpildīt kritērijus, kas ļautu pretendēt uz finansējumu un, ja viņi cienot valstisku pozīciju, vienkārši nepiedalās sacensībās, tad mēs, protams, nāksim mūsu sportistiem pretī," norāda Izglītības ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs.

Vai un kā mūsu džudisti varēs aizvadīt sacensības nākamgad, tas gan vēl skaidrs nav. Taču paredzams, ka turpmāk jautājums par mūsu atlētu dalību dažādās sacensībās kļūs tikai saspringtāks, jo arvien biežāk Krievijas sportistiem ļauj atgriezties sacensību apritē.

Tieši šī iemesla dēļ joprojām ir neskaidra decembra beigās gaidāmā Pasaules kausa posma kamaniņās norise Siguldā, kā arī nav zināms, kā nākamgad paralimpiskajās spēlēs startēs mūsu ziemas parasportisti, jo arī šajā olimpiskajā kustībā vērojama labvēlīga attieksme pret agresorvalsts sportistiem.