Pussolis līdz vēsturiskam titulam – MMA cīkstonis Leisāns dalās sajūtās par sarežģīto turnīru Kiprā
Artūrs nekad nav sev pārmetis par jauniem dzīves izaicinājumiem, jo viņš mīl savu sporta veidu un mīl to, ko dara. Par visu vairāk Artūrs vēlējās atvest čempiona jostu uz mājām, taču šoreiz pietrūka tikai pussolis līdz vēsturiskam titulam. Portāls "tv3.lv" sarunā ar pirmo Latvijas MMA cīkstoni Artūru Leisānu, kurš piedalījās sarežģītajā Kipras "Centurion FC" organizācijas cīņas šovā.
Artūrs 6. septembrī devās uz Kipru un pieņēma savu vienu no dzīves lielākajiem uzdevumiem cīņu sportā, lai varētu cīnīties par "Centurion FC" organizācijas īpašo čempiona jostu.
Čempions šajā turnīrā tika noskaidrots starp četriem cīkstoņiem – Brazīlijas, Spānijas, Kolumbijas un Latvijas. Visi četri vīri bija gatavi cīnīties par CFC versijas pasaules čempiona titulu pussmagajā svara kategorijā.
Turnīra formāts gan bija atšķirīgs no citiem MMA turnīriem, arī priekš skatītājiem ļoti savdabīgs un neierasts. Respektīvi, Artūram uzvarot pirmo cīņu pusfinālā, nāksies aizvadīt vēl vienu dueli tajā pašā vakarā, kas todien tā arī notika. Galu galā Artūrs biju tuvu brīnumam, taču piedzīvoja ļoti sāpīgu neveiksmi finālā.
Emocijas jau norimušās, bet Artūram aizvien ir ļoti grūti samierināties ar to, ka pēc fināla cīņas pārliecinošās dominances savas kļūdas dēļ zaudēja iespēju atvest uz Latviju prestižo "Centurion FC" čempiona jostu.
Lai arī cik dīvaini tas izklausītos, tomēr viņam šis zaudējums var izrādīties īsts dzīves veiksmes stāsts. Pats Artūrs uzskata, ka tas ir tikai pats sākums un viss vēl ir tikai priekšā.
Tu nesen piedalījies aizraujošā un episkā cīņu šovā Kiprā "Centurion FC" organizācijā. Pastāsti vairāk, kas tas ir par turnīru?
Šajā Kipras "Centurion FC" šovā noteikumi ir tādi paši kā citos MMA turnīros. Tajā vakarā bija savādāks formāts nekā ierasts faniem. Uzvarētājs vienā naktī cīnīsies divreiz. Šī organizācija ir viena no atpazīstamākajām Dienvideiropā. Atšķirība arī ir tāda, ka šeit notiek divas svēršanās procedūras, proti, visiem turnīra dalībniekiem ir jāveic svara pārbaude dienu pirms dueļa, kā arī pašā cīņas dienā.
Tas bija mans lielākais izaicinājums. Atlidojot uz Kipru svēru 85 kilogrami, bet man jau nākamajā dienā vajadzēja būt 77,5 kilogramiem. Iedomājoties, ka man pa nepilnām 18 stundām ir jānomet gandrīz astoņi kilogrami, likās pavisam neispējami.
Cipariem ir jābūt tiem pašiem kādi bija pirmajā svēršanās dienā. Satraucos par to kāds es iziešu uz dueli, vai pietiks enerģija un morāli nebūšu jau sagrauts.
Beigās īstenībā jutos labi, svars arī bija perfekts, atjaunojos pēc otrās svēršanās līdz pirmajam duelim – viss bija lieliski. Tālāk gaidīja pusfināla cīņa, kurā nācās parādīt visiem, cik esmu gatavs!
Pusfināla cīņā pārsteidzi pats sevi un pārliecinoši iekļuvi lielajā finālā, lai cīnītos par galveno dārgumu – čempiona jostu. Kāda bija gatavošānās un tavi pretinieki?
Pirms piekritu cīņai, protams, sākotnēji ar savu komandu biju izpētījis visus pretiniekus. Trīs cīkstoņi, kas piedalījās šajā turnīrā bija gan spēcīgi, gan fiziski, gan kaujinieciski noskaņoti, visiem bija viens mērķis – par katru cenu uzvarēt un iegūt titulu, skaisto jostu, tas arī pierādījās manā fināla cīņā.
Katram bija savas stiprās un vājās puses, visi cīkstoņi bija ar lielu pieredzes bagāžu. Pēc pieejamajiem avotiem (video), kas bija atrodami internetā, sapratu, ka vislielākās grūtības varētu sagādāt mans pirmais pusfināla pretinieks – brazīlietis Alisons Mareira.
Es zināju, ka viņš ir sarežģīts pretinieks, tāpēc analizējot pretinieku, pirmais, kas galvā man ienāca – "vai man viss būs kārtībā ar kardio un izturību".
Man bija jāiet uz pilnu banku un, ja gribēju sasniegt finālu, tad man bija "jāizslēdz gaisma" pusfināla pretiniekam jau priekšlaicīgi, kas arī notika otrā raunda sākumā. Nākamā pietura bija lielais fināls.
Tomēr finālā cieti sāpīgu neveiksmi, kaut gan izskatījās, ka cīņu viegli kontrolēji. Kas līdz galam nesanāca, lai mājās atvestu jostu?
Pirmos divus raundu dominēju, nogurdināju pretinieku, izdarīju visu, kas bija manos spēkos. Man bija diezgan liels pārsvars pār viņu, es jutos lieliski, gan fiziski, gan morāli. Enerģija bija daudz, neskatoties, ka pusfināla cīņu aizvadīju tajā pašā vakarā.
Sākoties trešajam raundam, redzēju, ka fināla pretinieks no Kolumbijas ir ļoti saguris, tāpēc izlēmu pabeigt cīņu ātrāk, bet sitot tā saucamo "overhandu", otrā roka (bloka) atradās nolaista un uzņēmu pretinieka pirmo sitienu par visām gandrīz 13 minūtēm. Izrādījās, ka viņa sitiens bija izšķirošais un mans fināla duelis bija noslēdzies. Čempiona josta devās uz Kolumbiju.
Atceries, ka pēc lietus vienmēr spīd saule! Kā tagad jūties?
Ir vēl jopprojām grūti apzināties to, ka mēs bijām tik tuvu, bet tomēr tik tālu. Visu cieņu Kolombijas sportistam, iespējams, viņam šī uzvara bija vairāk nepieciešama kā man. Šoreiz zvaigznes tā sastājās. Attaisnojumus varam meklēt daudz, bet ir jāmācās no savām kļūdām, jāstrādā pie tām un tad viss būs kārtībā.
Jūtu, ka ar katru cīņu palieku arvien spēcīgāks un gudrāks. Drīz pienāks mans laiks, esmu ļoti gandarīts ar savu sniegumu šajā šovā. Man ir komanda un ģimene, kas tic manam sapnim. Tas man iedod papildus enerģiju un motivāciju nepadoties, kā arī turpināt tiekties pēc visaugstākajiem mērķiem.
Tavs vienīgais mērķis bija triumfēt finālā. Ko tev tas nozīmētu – patstāvīgu līgumu ar šo cīņas sporta organizāciju vai atpazīstamību?
Man vienmēr ir svarīgi parādīt savu labāko sniegumu, skatītājiem un atbalstītājiem. Pasniegt interesantas un aizraujošas cīņas, kā rezultātā censties izcīnīt lielas uzvaras.
Pēc sāpīgā zaudējuma fināla cīņā, pie manis pienāca "Centurion FC" cīņas turnīra galvenais organizators, kurš man jautāja vai viss ir kārtībā. Atbildēju viņam ar tā brīža emocijām: "Nekas nav kārtībā, es tikko zaudēju jostu".
Neskatoties uz zaudējumu finālā, viņš teica: "Lai es neuztraucos – es astoņstūrī atstāju patīkamu iespaidu un man būs garantēts kontrakts ar šo organizāciju".
Tagad tikai jāsakārto viss pa attiecīgājiem "plauktiņiem" un jādomā par nākamājiem karjeras plāniem, bet apzinos, ka esmu uz pareizā ceļa.
Pēc sarežģītā turnīra soctīklos ierakstīji, ka esi lepns būt latvietis. Kā tev šķiet, vai tā ir tava iespēja nest Latvijas vārdu pasaulē?
Varu likt roku uz sirds un droši teikt, ka lepojos, ka nesu Latvijas vārdu pasaulē ar cīņu sportu. Atskatoties arī uz citu sporta veida panākumiem – hokejā vai basketbolā. Puiši atstājuši visu un izcīnījuši augstas vietas, tas ir tiešām milzīgs prieks.
Latvija var un tas visam ir tikai sākums. Mēs esam stipra un saliedēta tauta!
Tāpat arī zinu, ka Latvijā cīņa sports strauji attīstas un ir daudz spēcīgi talantīgi cīkstoņi, kuri var pārsteigt pasauli.
Intervijas nobeigumā – kādi būs tavi nākotnes plāni cīņu sportā?
Plāni paliek nemainīgi, turpināt smagi trenēties, strādāt pie pielaistajām kļūdām. Pavisam noteikti zinu, ka nākamajā cīņā es būšu gudrāks, precīzāks un spēcīgāks.
Tagad esmu atgreizies no Kirpas un meties iekšā atpakaļ treniņos, tagad gaidīsim nākamos cīņas piedāvājumus.
Tavas karjeras virsotnes ir tikai priekšā. Paldies par interviju, Artūr!
Paldies!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
