EM piedāvā regulējumu dižpasākumiem un to līdzfinansēšanai, bet ir grūtības to saskaņot

Septembrī saskaņošanai nodoto projektu gan nav saskaņojušas Kultūras ministrija (KM), Finanšu ministrija (FM) un Tieslietu ministrija, kā arī Valsts kanceleja, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība.

Tajā noteikts, ka dižpasākums ir starptautiska mēroga liels un nozīmīgs publisks pasākums vismaz divu dienu garumā, ko plaši atspoguļoto plašsaziņas līdzekļos un kas rada būtisku ietekmi uz uzņemošās valsts ekonomiku.

Lai pasākums skaitītos kā dižpasākums, tam jāpiesaista vismaz 10 000 ārvalstu apmeklētāju no vismaz četrām valstīm un tikpat daudz dalībnieku naktis, kas pavadītas Latvijas tūristu mītnēs vai īstermiņa īres mītnēs.

Tam saskaņošanas procesā iebildusi KM, norādot, ka kultūras lielpasākumos sasniedzamais daudzums ir 6000 līdz 8000 ārvalstu viesu nakšu. Tāpat ministrijai nav saprotams, kā organizatori spēs uzrādīt apmeklētāju nacionālo piederību.

KM arī paudusi neizpratni par piedāvāto prasību, ka dižpasākuma īstenotājam vai sadarbības partnerim būs jābūt starptautiskai pasaules vai Eiropas Savienības mēroga organizācijai, jo visus lielos pasākumus pārsvarā rīko Latvijā reģistrētas kompānijas.

Lai pasākums skaitītos kā dižpasākums, tā īstenošanai nepieciešamajam valsts budžeta līdzfinansējumam būs jābūt vairāk nekā 200 000 eiro, piedāvā EM.

Atbalstu dižpasākuma īstenotājam piešķirs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Pirmo avansa maksājumu tā izmaksās ne vairāk kā 30% apmērā, bet katru nākamo maksājumu – ne mazāk kā 30% apmērā, kad būs iztērēti vai uzņemtas saistības vismaz 80% apmērā no iepriekšējā avansa maksājuma. Kopā avansa maksājumi nevarēs pārsniegt 90% no kopējās atbalsta summas vienam projektam.

Trīs mēnešu laikā pēc dižpasākuma īstenošanas tā rīkotājam būs jāiesniedz LIAA noslēguma pārskats par ārvalstu viesu apmeklētību, pasākuma peļņu un zaudējumu aprēķinu, kā arī izlietotā līdzfinansējuma skaidrojums.

Turklāt EM piedāvā noteikt, ka gadījumā, ja plānotais pasākums tiks atcelts vai netiks īstenots atbilstoši kritērijiem, tā īstenotājam būs jāatmaksā LIAA visu avansā saņemto atbalsta apmēru.

EM finansējumu plāno nodrošināt valdības noteiktajā kārtībā, iesniedzot apropriācijas pārdali.

Dižpasākumu rīkošanu plānots atrunāt arī likumprojektā "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam". Vienlaikus EM rosinās izmaiņas, tai skaitā par līdzfinansējuma apjomu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā otrdien informēja ministrijas pārstāvji.

Sākotnēji tika rosināts, ka līdzfinansējums nepārsniegs 20% no jauno dižpasākumu organizēšanas attiecināmajām izmaksām. Taču tagad tiek piedāvāts atgriezties pie sākotnējā piedāvājuma par līdzfinansējumu 50% apmērā. Šāds piedāvājums sekojis pēc sporta biedrību iebildumiem, jo tām nav pietiekamu līdzekļu vai nav komercvirzītas organizācijas, skaidroja EM.

Tāpat no pastāvīgā regulējuma tiks piedāvāts atcelt valdībā nolemto, ka dižpasākumu rīkotājiem peļņas gadījumā valsts pamatbudžetā būs jāieskaita visu vai daļu no valsts piešķirtā līdzfinansējuma.

Kā skaidroja EM, dižpasākumu, īpaši jaunu pasākumu rīkošana Latvijā, rada finanšu riskus arī pašam uzņēmējam, kurš nereti cieš zaudējumus. Vienlaikus, kā pauda EM, tas nemazinās komersanta motivāciju "riskēt un piesaistīt Latvijai lielos pasākumus".

Šobrīd EM strādā ar trim potenciālajiem dižpasākumiem – "Rimi" Rīgas maratonu un Pasaules čempionāta motokrosa posmu MXGP klasē Latvijā 2025.gadā, kā arī UEFA Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīru 2026.gadā.

Vienlaikus, kā norādīja EM pārstāvji, FM iebildumu dēļ kavējas informatīvā ziņojuma sagatavošana par maratona rīkošanu nākamgad. Arī pēc nodošanas atkārtotai saskaņošanai FM uztur iebildumu, ka valsts finansējuma piešķiršana radītu vispārējās valdības izdevumu pieaugumu un negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Ja pasākums ir noticis iepriekš, tā pienesums ekonomikai un budžetam jau ir ņemts vērā – ietekme no pasākumā gūtajiem nodokļiem un pievienotās vērtības jau ir iestrādāta vispārējās valdības budžeta un makroekonomiskajās prognozēs, atzinumā norādīja FM. Tā aicina regulāriem pasākumiem finansējumu piešķirt esošā budžeta ietvaros uz citu programmu rēķina, vai nodrošinot diskrecionārus ieņēmumus.

Maratona direktors Aigars Nords apakškomisijas sēdē pauda neizpratni par FM uzturētajiem iebildumiem. Viņaprāt, valstij tieši būtu jārūpējas, lai arvien vairāk pasākumu, līdzīgi kā Rīgas maratons, notiktu katru gadu.

Atbalstam var pieteikt arī kultūras un citu jomu pasākumus. EM pārstāvji informēja deputātus, ka bijušas diskusijas par starptautiskās kora olimpiādes rīkošanu, taču organizators pats atsaucis iniciatīvu.

Skaties MXGP Go3 Sport kanālos un nākamās paaudzes televīzijā Go3!