Latvijas Olimpiskās vienības sportisti turpmāk kopā ar algu saņems arī sociālās garantijas

Izglītības ministrijas ieskatā, šobrīd sporta nozarē viens no būtiskākajiem jautājumiem – kā maksimāli efektīvi izmantot valsts budžeta līdzekļus, kuri tiek novirzīti sporta federācijām. Tāpēc svarīgi samazināt administrēšanas izmaksas, lai vairāk līdzekļu tiek novirzīti tieši sportistiem.

"Līdz ar administrēšanas izmaksu samazinājumu tika piešķirts daudz lielāks finansējums sporta federācijām un sportistiem. Piešķirot to sportistiem, mums bija iespēja rast risinājumu tam, ka sportistiem pašlaik ir arī sociālais atbalsts," teic Izglītības un zinātnes ministrijas Ministres biroja vadītāja Kristiāna Strenga.

Lai arī iespēja saņemt algu ar sociālajām garantijām darbojas vien dažas nedēļas, Olimpiskās komitejas prezidents Jānis Buks uzsver, – šis bija ilgi gaidīts notikums: "Visas lietas ir jāvalidē praksē. Ja praksē izrādīsies labi, es teiktu – ļoti labi. Katrā ziņā, nodoms un virziens ir ārkārtīgi pozitīvs. Manuprāt, pagaidām vēl ir par agru prasīt kādu sportistu vērtējumu, bet gan jau drīz būs."

Par svarīgu uzdevumu sporta politikā atzīta arī jaunākās paaudzes pievēršanu sportam. Finansējuma sadalē nākamgad lielāku lomu spēlēs kritēriji par bērnu un jauniešu iesaisti sportā.

"Pārmaiņas ir diezgan būtiskas, un jāsaka, ka neesam sasnieguši fināla vietu, kur mēs gribētu nonākt – ka tiešām bērni un jaunieši būtu maksimāli iesaistīti un būtu arī skaidrība, kādā veidā viņi nonāk profesionālajā ievirzē un tālāk – kā tad kļūst par augsta sasnieguma sportistiem," saka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Garas diskusijas izraisīja arī tas, ka ministrija jau iepriekš divas reizes atlikusi valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu sporta federācijām pamatdarbības nodrošināšanai.

"Dati tur bija ļoti lielā apjomā, tika vērtēti, cik vien bija iespējams tajā brīdī, tāpēc arī periods tika pagarināts," skaidro IZM Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts.

Abos gadījumos iemesls ir šaubas par federāciju iesniegtajiem datiem, pēc kuriem aprēķināts finansējums un noteikti 15 prioritārie sporta veidi, kas saņems ievērojami lielāku materiālo atbalstu.

"Raugoties uz to, ko iesniedz federācijas, viena no būtiskākajām lietām ir datu tīrība un patiesums. Mēs meklējam ceļus, kādā veidā, sadarbojoties ar bērnu sporta un veselības uzraudzību, veidot vienotu datubāzi, lai dati nebūtu jāpieprasa no sporta federācijām," pauž Čakša.

Patlaban uzsākta līgumu slēgšana par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Atbilstoši prioritāro sporta federāciju sarakstam lielāko finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem saņems Latvijas Vieglatlētikas savienība un Latvijas Futbola federācija. Sporta federāciju pamatdarbībai kopumā ir piešķirti 3,22 miljoni eiro.