LOK prezidents Lazdiņš par olimpiādi: Man ļoti gribētos cerēt, ka būs mums lielākā delegācija Latvijas valsts vēsturē

No 6. līdz 22. februārim norisināsies Milānas un Kortīnas olimpiskās spēles, kur Latvijas komanda cer uz lielāko delegāciju valsts vēsturē. Tuvākajā laikā tiks noskaidroti visi sportisti, kuri piedalīsies olimpiādē.

"Mums ir šajā nedēļas nogalē vēl Vinterbergā kamaniņu sports, tur vēl sadalīsim pēdējās kvotas. Tad ir vēl divi posmi bobslejā, kur izšķirās, vai mums būs divas komandas. Tā lenītēm, bet tuvojamies finišam. Man ļoti gribētos cerēt, ka būs mums lielākā delegācija Latvijas valsts vēsturē," stāstīja Lazdiņš.

"Es redzu, ka ir ļoti jauna komanda, ir pieredzējuši sportisi, ir jauni sportisti, un mēs vairāk varbūt skatāmies ne tikai šo spēļu ietvaros, bet jau skatāmies uz franču Alpiem. Mums nav nekāda pamata neticēt, ka ikviens no sportistiem gribēs sasniegt savu augstāko vai labāko rezultātu. Visi ir motivēti, gatavojas kā nekad un grib sevi pierādīt lielajā sporta arēnā," turpināja LOK prezidents.

Viņš apstiprināja, ka olimpiskie tērpi svinīgi tiks parādīti 28. janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī.

Baltijas valstu olimpiskās komitejas ir nosūtījušas vēstuli Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK), paužot bažas par Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību olimpiskajās spēlēs.

"Ne tikai Baltijas valstis, bet arī Ukraina ir šādu vēstuli nosūtījusi. Mēs īsti neizprotam, kā Krievijas darbība Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā šobrīd ir iesaldēta, bet mēs gribam pielaist zem saviem karogiem jaunos atlētus. Baltijas valstis kopā ir paudušas neizpratni par šādu sacensību rīkošanu zem Krievijas un Baltkrievijas karogiem," paziņoja Lazdiņš.

Viņš arī atklāja, ka SOK dod rekomendācijas sporta federācijām, tomēr atzīst, ka šajos procesos ir vēl uzlabojamu lietu.

"Tajā procesā ir ļoti daudz nākotnē uzlabojamu lietu, tai skaitā ceturtās varas pārstāvjiem vai medijiem, ir sava loma jāspēlē, kopīgi skatoties uz katru no tiem atlētiem un dodot informāciju, kas liecinātu par iespējamu sadarbību ar agresorvalsti."

Lazdiņš sniedza arī savu skaidrojumu par prēmiju piešķiršanu sportistiem par izciliem sasniegumiem sportā, kad Aigars Apinis un Rihards Snikus palika bez prēmijām.

"Prēmiju jautājums, jaunais Sporta likums izsauc arvien vairāk diskusiju sabiedrībā, mediju vidē un pašā sporta vidē. Manuprāt, šobrīd ir ļoti raiti jāvirzās uz priekšu ar Sporta likumu un Sporta fonda likumu, jo Sporta fonda likums ir tas, par ko mēs runājām iepriekš par naudas iztrūkumu."

"Ir laiks pievērsties jaunai finansēšas kārtībai. Sporta fonda likums un izveide, gluži tāpat kā Valsts kultūrkapitāla fonds, būtu viens labs neatkarības stāsts, kad ir pārskatāms un redzams, kā finansējums sportā tiek izmantots. Tas arī iedotu sakārtotu vidi, kad ir laicīgi skaidrs sportistiem un sportam, kādi naudas līdzekļi būs iespējami nākošajā gadā, lai varētu gatavoties sacensībām," stāstīja Lazdiņš.

Prēmijas par šo gadu vēl tiks izmaksātas pēc vecās sistēmas, jo, pieņemot likumu vēl šīs Saeimas laikā, tas var stāties spēkā tikai ar 2027. gada 1. janvāri.

Pēc sešu gadu pārtraukumu sportā atgriezīsies Latvijas Jaunatnes olimpiāde, kas vairākus gadus nenotika Covid-19 pandēmijas un finansējuma trūkuma dēļ.

"Visu kopējiem spēkiem mums ir izdevies Jaunatnes olimpiādi atjaunot. Manuprāt, jaunajiem atlētiem tā ir laba sacensību vieta. Mēs radīsim īstu olimpisko garu, olimpisko garu kopā ar kultūru, jo Valmiera ir ļoti pateicīga kā arī kultūru cienoša un atbalstoša pilsēta. Trīs dienas būs plašs sporta un kultūras pasākums," turpināja LOK prezidents.

Trešdienas vakarā Rīgas cirkā "Trīs zvaigžņu balvas" ceremonijā tiks godināti aizvadītā gada labākie sportisti. 21.10 to translēs televīzijas kanāls TV3 un portāls "tv3.lv".

"Šī ir diena, kad godināt un lepoties ar saviem panākumiem. Es aicinu visus skatīties "Trīs zvaigžņu balvu," jo, kā runājām par Parīzes olimpiskajām spēlēm, kad franči provacēja kultūru, tad arī mēs šovakar mūzikā kaut ko paprovacēsim," noslēdza Lazdiņš.