LPK valsts budžeta sadalījuma neskaidrību dēļ nevar sūtīt sportistus uz sacensībām un treniņnometnēm

LPK vēsta, ka tā jau atcēla 6.janvārī paredzēto izpildkomitejas sēdi, kurā galvenais darba kārtības jautājums paredzēja lemšanu par budžeta sadalījumu federācijām, lai tās spētu īstenot savus mērķus.

LPK izpildkomitejas sēdi sākotnēji pārcēla uz 13.janvāri, cerot, ka tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informēs LPK par 2025.gada budžetu paralimpiskajam un pielāgotajam sportam, taču, nesaņēmusi šo informāciju, LPK sēdi ir atcēlusi "uz nenoteiktu laiku", teikts LPK paziņojumā.

"Ja 2023.gada decembrī zinājām vismaz bāzes budžetu, ar kuru varēsim strādāt 2024.gadā, un jau 2024.gada 16.janvārī varējām apstiprināt budžeta sadalījumu federācijām, tad šobrīd par 2025.gada budžetu paralimpiskajam un pielāgotajam sportam informācijas nav vispār," situāciju skaidro LPK prezidente Daiga Dadzīte.

"Esam spiesti iepauzēt – nevaram nosūtīt sportistus uz sacensībām un treniņnometnēm un apmaksāt dalības maksas, nemaz nerunājot par kvalitatīvu un savlaicīgu iespēju sportistiem gatavoties Milānas un Kortīnas olimpiskajām spēlēm, kas notiks 2026.gada martā," IZM vilcināšanās sekas atklāj Dadzīte.

Viņa piebilst, ka šobrīd nav saprotams, ar ko rēķināties, un nav arī zināms, kad IZM sniegs kādu informāciju LPK. Tādējādi tika pieņemts lēmums izpildkomitejas sēdi atcelt.

LPK prezidente neslēpj sašutumu, ka šī situācija rada grūtības ilgtermiņa plānošanā un lēmumu pieņemšanā par plānotajām sacensībām, kas ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem, kam LPK pievērš īpašu uzmanību.

Dadzīte informē, ka situācija kaitē ne tikai federācijām un viņu pārstāvētajiem sportistiem, kuriem nav skaidrības par 2025.gada finansējumu, bet arī LPK darbiniekiem, jo, situācijai nemainoties, februārī algas par janvāri darbiniekiem izmaksāt nebūs iespējams.

Tiek norādīts, ka LPK "vairākkārt ir vērsusies pie IZM ar lūgumu informēt par budžeta sadalījumu paralimpiskajam un pielāgotajam sportam 2025.gadā, kā arī par iespējamo budžetu Latvijas Paralimpiskajai vienībai. Tāpat LPK ir lūgusi viest skaidrību, vai IZM slēgs atsevišķus līgumus ar Latvijas Speciālo olimpiādi un Latvijas Nedzirdīgo sporta federāciju vai finansējums šīm organizācijām tiks iekļauts LPK pamatbudžetā, taču atbildes uz uzdotajiem jautājumiem līdz’šim nav saņemtas.

Sākumā tika nolemts, ka turpmāk valsts finansējumu Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītajām sporta federācijām, Latvijas Sporta federāciju padomei (LNSP), Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) un LPK centralizēti administrēs Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Latvijas valdība 2024.gada janvārī atbalstīja jauno sporta organizāciju finansēšanas kārtību, kas paredz, ka valsts piešķirto finansējumu atzītajām sporta federācijām, Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP) un LPK administrēs Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), IZM uzraugot arī piešķirtā finansējuma izlietošanu.

Februāra sākumā bažas par krīzi sporta sistēmā neskaidrību budžeta jautājuma dēļ pauda toreizējais LOK prezidents Jānis Buks, bet 9.februārī Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) apstiprināja 2024.gada valsts budžeta finansējuma vairāk nekā 51 miljona eiro apmērā sportam sadalījumu.

Tā kā sporta sistēmas maiņa notika gadu mijā, bija cerības, ka neskaidrību 2025.gada budžeta jautājumos vairs nebūs.