Krivuņecs par Baltijas futbola līgas sapni: Starpvalstu formāts radītu konkurētspējīgākas spēles

Svētdien ar spēli starp Vanuatu "United" un "Bula" no Fidži starts tiks dots jaunai Okeānijas profesionālajai futbola līgai, kurā spēlēs astoņi Okeānijas Futbola konfederācijas klubi no septiņām valstīm, sacensību uzvarētājam nodrošinot sev vietu FIFA Klubu pasaules kausā.

Šāda starpvalstu līgas izveide ir raisījusi diskusijas par to, vai arī Eiropā kaut kas tāds būtu iespējams. Baltijas līgas idejas autors Krivuņecs intervijā atzina, ka tā šobrīd ir nepieciešamība.

"Vietējais translācijas līgums ir galvenais virzītājspēks jebkurai līgai pasaulē, lai attīstītu klubus, līgu un interesi par sacensībām, un diemžēl mums nav neviena translācijas līguma," viņš sacīja. "Mūsu resursi ir ļoti ierobežoti. Mums nav liels sponsoru tirgus."

Latvijas futbolam par līdzjutēju uzmanību nākas konkurēt arī ar hokeju un basketbolu. Klubi lielā mērā paļaujas uz gudru spēlētāju piesaisti un aizrautīgiem investoriem — tieši tāpēc daudzi no tiem ir izveidoti vai pārveidoti tikai pēdējo 10–15 gadu laikā.

Krivuņecs arī pamatoja, ka klubiem ir grūti kaut ko plānot vairākus gadus uz priekšu, jo "ja kaut kas notiek ar investoru pamatbiznesu, pirmais, kas izzūd, ir atbalsts klubiem."

Viņaprāt, Baltijas līgas izveide radītu ieņēmumus, attīstītu spēlētājus un palīdzētu klubiem augt Eiropas apritē.

Lai gan laika posmā no 2007. līdz 2011. gadam eksistēja Baltijas Futbola līga, Krivuņecs apgalvo, ka šoreiz tā nebūtu tādā formātā kā toreiz.

"Starpvalstu formāts radītu konkurētspējīgākas spēles," turpināja Krivuņecs, uzsverot spēku atšķirības starp Virslīgas spēcīgākajiem un vājākajiem klubiem.

Latvijas desmit komandu Virslīgā, kas norisinās no marta līdz novembrim, klubi pašlaik savā starpā spēlē četras reizes. Baltijas līgā šo spēļu skaitu plānots samazināt līdz vienai mājas un vienai izbraukuma spēlei, pirms četri labākie klubi tiktu sadalīti, lai sacenstos ar attiecīgajām Lietuvas un Igaunijas komandām.

Pārnesot sezonas pirmajā pusē pret pārējiem trim savas valsts klubiem nopelnītos punktus, Latvijas četrinieks pēc tam mājās un izbraukumā sacenstos ar Lietuvas un Igaunijas komandām, lai noteiktu katras valsts čempiona, otrās un pārējās vietas ieguvējus.

Šāds formāts būtu svarīgs, lai katra valsts varētu saglabātu savas pašreizējās UEFA sacensību vietas — ja līgas pilnībā apvienotos, vietu skaits tiktu samazināts. Sezonas beigās tiktu kronēts Baltijas līgas kopvērtējuma uzvarētājs, kas saņemtu balvu fondu.

Savukārt katras valsts sešas vājākās komandas sacenstos, lai noskaidrotu, kuras tiek izslēgtas no līgas un kuras dodas uz izslēgšanas spēļu kārtu par Eiropas vietu pret ceturto spēcīgāko komandu — tas faktiski nodrošinātu, ka katrai komandai līdz sezonas beigām ir par ko cīnīties.

"Visas šīs spēles būtu ārkārtīgi svarīgas," atklāja Krivuņecs. "Un vissvarīgākais ir tas, ka visas spēles vairāk vai mazāk notiktu pret līdzvērtīgu pretinieku."

Viņš uzskata, ka UEFA apsvērtu starpvalstu līgas ieviešanu, ja to pieprasītu iesaistītās valstis. Virslīgas priekšsēdētājs atklāj, ka projektam ir pilnīgs Latvijas klubu un varas iestāžu atbalsts, taču vēl nav pilnībā pārliecināta Igaunija un Lietuva.

"Jo vairāk mēs runājam, jo vairāk skaidrojam, jo vairāk informācijas sniedzam viņu klubiem, jo vairāk situācija mainās," viņš piebilda. "Es uzskatu, ka ir iespējams nākamo trīs gadu laikā kopā ar Lietuvas klubiem parādīt, kā tas varētu darboties. Un tad varētu pievienoties Igaunija."

"Un ideālā situācijā, ja mēs vēlamies maksimāli palielināt tirgu, varbūt nākotnē varētu pievienoties Somija, jo futbola līmenis tur ir diezgan līdzīgs," noslēdza Krivuņecs.