Ar pātagu vai burkānu? Kā hokejistus motivējuši Latvijas izlases treneri

Leonīds Beresņevs, 1996-1999, 2004-2006, vairāk pātaga

Viens no diviem Latvijas izlases treneriem, kuriem tuvāka bija pātaga. Lielākajām komandas autoritātēm, piemēram, Oļegam Znarokam, izrādīja pārāk lielu respektu, bet krietni sliktākās attiecībās bija ar vairākiem jaunajiem spēlētājiem. Kā treneris bija pārliecināts par savas taktikas pareizību, un mācēja panākt, ka komanda viņa spēles zīmējumu īsteno uz laukuma. Pātagas lietošana izpaudās kā spēlētāja nosēdināšana uz soliņa un bāršana komandas sapulcēs pietiekami aizvainojošā formā.

Haralds Vasiļjevs, 1999-2001, ne īsti burkāns, ne pātaga

Latviskais treneris ar pavisam nelatvisku temperamentu. Viņa laikā izlasē ienāca jaunie Oļegs Sorokins, Jānis Sprukts. Pazīstams ar savu tiešumu, teica to, ko domāja, tomēr bieži pāršāva pār strīpu. Skaidrs, ka lielāks atbalsts Vasiļjevam bija latviešu hokejistu vidū, bet komandas līderi, jo īpaši starp uzbrucējiem, bija Sergejs Žoltoks, Aleksandrs Beļavskis, Vjačeslavs Fanduļs, Aleksandrs Kerčs… Izteiktu burkānu trenera arsenālā nebija, un arī mēģinājumi lietot pātagu īsti nestrādāja.

Kurts Lindstrems, 2001-2004, izteikti burkāns

Kurts Lindstrems bija viens no izteiktākajiem burkāna lietotājiem. Federācijas prezidents tika pierunāts sakopt Sporta pils ģērbtuves, tur ieklāja aci priecējošu paklāju, Somijā visiem spēlētājiem uz federācijas rēķina tika veikts pedikīrs, Zviedrijā komanda devās uz zirgu skriešanās sacensībām, izlases hokejisti paši sacentās kartinga trasē. Prata izmantot tādus hokejistus kā Vadims Romanovskis un Sergejs Čubars, kas ne tikai debitēja izlasē, bet arī guva vārtus, kas mūsu komandai vienmēr bijis ļoti svarīgi. Sagatavošanās process un labais mikroklimats ļāva 2004.gadā Čehijā izcīnīt 8.vietu.

Pjotrs Vorobjovs, 2006, izteikti pātaga

Ja par kādu treneri var teikt, ka viņa galvenais ierocis bija pātaga, tad tas ir Pjotrs Vorobjovs. Bijušais Rīgas Dinamo hokejists ļoti smalki pārzināja un droši vien joprojām pārzina hokeja nianses. Redzēja un pamanīja visu, kas notika laukumā. No hokejistiem tika pieprasīta 100% spēles disciplīnas ievērošana. Solis pa labi, solis pa kreisi – nošaušana (soliņš uz visu spēli, varbūt pat uz vairākām).

Oļegs Znaroks, 2006-2011, ļoti izteikti burkāns

Lai cik tas neizklausītos paradoksāli vai vismaz negaidīti, izteiktākais burkāna lietotājs starp visiem treneriem. Oļegs jau no pirmās dienas, no pirmās komandas sapulces izlasē radīja pozitīvisma auru. Viņš ar spēlētājiem nevis vienkārši sasveicinājās, Oļegs ar katru apkampās, ar katru mācēja radīt tuvības sajūtu, vienlaikus protot saglabāt vajadzīgo distanci starp treneri un spēlētāju. Znaroks spēlētājos radīja ticību sev, ticību treneriem un, līdz ar to, arī ticību visai komandai. Ļoti daudz zināja un labi saprata hokeju, lielu uzmanību pievērsa video analīzei, atrada pretargumentus pretinieka spēlei. Znaroka darba pēdas joprojām jūtamas Rīgas Dinamo un Latvijas izlases vairākuma izspēlēs. Turklāt arī viņa vadītais treniņprocess bija interesantākais starp visiem pārējiem galvenajiem treneriem.

Teds Nolans, 2011-2014, burkāns

Teda Nolana psiholoģiskā pozitīvisma un motivētāja talants nav noslēpums ne Latvijā, ne Ziemeļamerikā. Kanādiešu treneris, līdzīgi kā Oļegs Znaroks un Kurts Lindstrems, komandā radīja labu mikroklimatu, ap spēlētājiem viņa laikā valdīja laba aura. Noteikti liela personība hokejā un arī dzīvē, arī Latvijas izlasē izpelnoties spēlētāju cieņu un respektu. Atšķirībā no Znaroka, īpaši nejaucās Kārļa Zirņa un Toma Kūlena vadītajā treniņprocesā.