No Zozuļas līdz brāļiem Šiciem un Botai – Latvijas kamaniņu sporta spožākie olimpiskie brīži

Medaļu 2026. gada Milānas un Kortīnas d’Ampeco ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnīja arī šorttrekists Roberts Krūzbergs, kurš 1500 metru distancē ieguva bronzas godalgu. Latvija ar divām medaļām olimpisko spēļu kopvērtējumā ierindojās 24. vietā.

Ja vasaras olimpiskajās spēlēs neatkarīgās Latvijas sportisti izcīnījuši 21 medaļu, tad ziemas spēlēs – gandrīz uz pusi mazāk, 11, piešķirot tām vēl īpašāku vērtību.

Tieši kamaniņu sports katru četrgadi līdzjutējiem sniedz vislielākās cerības uz godalgām. Ne velti – sešas no 11 ziemas olimpiskajām medaļām izcīnītas tieši šajā renes sporta veidā.

Jāpiemin, ka vēl divas medaļas kamaniņu sportā Latvijas sportistes izcīnīja, startējot Padomju Savienības sastāvā.

Portāls "tv3.lv" piedāvā atskatīties uz visām Latvijas izcīnītajām olimpiskajām medaļām kamaniņu sportā.

Vera Zozuļa – zelts 1980. gadā Leikplesidā

Pirmo olimpisko medaļu kamaniņu sportā, kurā izskanēja Latvijas vārds, izcīnīja Vera Zozuļa, triumfējot "Mt. Van Hoevenberg Olympic Bobsled Run" trasē.

Viņa kļuva par pirmo ziemas olimpisko čempioni no Latvijas un joprojām ir vienīgā olimpiskā čempione sieviešu vieninieku konkurencē no valsts, kas nepieder vāciski runājošo valstu lokam.

Olimpiskajās spēlēs Zozuļa startēja trīs reizes: 1976. gadā Insbrukā – devītā vieta, 1980. gadā Leikplesidā – pirmā vieta, 1984. gadā Sarajevā – piektā vieta.

Ingrīda Priedniece (agrāk Amantova) – bronza 1980. gadā Leikplesidā

1980. gada olimpiskās spēles Latvijas līdzjutējiem sagādāja dubultprieku – uz goda pjedestāla trešā pakāpiena stājās arī Ingrīda Priedniece (toreiz Amantova). Četrus gadus vēlāk Sarajevā viņa izcīnīja ceturto vietu.

Mārtiņš Rubenis – bronza 2006. gadā Turīnā

Līdz nākamajai olimpiskajai medaļai kamaniņu sportā nācās gaidīt 26 gadus. 2006. gadā Turīnā bronzu izcīnīja Mārtiņš Rubenis, kļūstot par pirmo sportistu neatkarīgās Latvijas vēsturē, kurš izcīnījis medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs.

Zīmīgi, ka viņa pirmā trenere bija olimpiskā čempione Vera Zozuļa.

Rubenis piedalījās piecās olimpiskajās spēlēs: 1998. gadā Nagano (14. vieta), 2002. gadā Soltleiksitijā (nefinišēja), 2006. gadā Turīnā (bronza), 2010. gadā Vankūverā (11. vieta) un 2014. gadā Sočos (10. vieta).

Andris Šics un Juris Šics – sudrabs 2010. gadā Vankūverā, bronza 2014. gadā Sočos

Brāļi Šici ar trim olimpiskajām medaļām ir vieni no titulētākajiem Latvijas olimpiešiem. Divnieku konkurencē viņi startēja piecās olimpiskajās spēlēs, no divām atgriežoties ar individuālajām medaļām.

Debija 2006. gadā Turīnā noslēdzās ar septīto vietu, bet 2010. gadā Vankūverā viņi izcīnīja sudrabu – pirmo sudraba medaļu Latvijai ziemas olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atjaunošanas.

2014. gadā Sočos izcīnītā bronza ļāva viņiem kļūt par pirmajiem latviešiem, kuri ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījuši vairāk nekā vienu medaļu. 2018. gadā viņi bija sestie, bet 2022. gadā Pekinā – piektie.

Mārtiņš Rubenis, Elīza Tīruma, brāļi Šici – bronza komandu stafetē 2014. gadā Sočos

Komandu stafetes debijā olimpiskajās spēlēs Latvijas kamaniņu braucējiem izdevās parādīt sniegumu, kas vainagojās ar bronzas medaļu.

Rubenis savai kolekcijai pievienoja otro medaļu, brāļi Šici – trešo, bet Elīza Tīruma kļuva par pirmo sievieti pēc neatkarības atjaunošanas, kura ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījusi medaļu.

Kristers Aparjods, Elīza Tīruma, Mārtiņš Bots/Roberts Plūme – bronza komandu stafetē 2022. gadā Pekinā

Pēc neveiksmīgā 2018. gada, kad medaļas izcīnīt neizdevās, Latvijas kamaniņu braucēji Pekinā atgriezās uz pjedestāla. No iepriekšējās stafetes komandas, kas pirms astoņiem gadiem mājās pārveda bronzu, šajā komandā palikusi bija vien Tīruma.

Gan Kristers Aparjods, gan kamaniņu divnieks Mārtiņš Bots un Roberts Plūme bija olimpiskie debitanti, kuri individuālajās sacensībās uzrādīja visaugstākos rezultātus no Latvijas sportistiem. Ar jaunajiem sportistiem sastāvā Latvijas komandai izdevās izcīnīt bronzas medaļas.

Elīna Ieva Bota – sudrabs 2026. gadā Kortīnā d’Ampeco

Elīnai Ievai Botai šīs bija otrās olimpiskās spēles. 2022. gadā Pekinā viņa ierindojās 18. vietā, bet 2026. gadā piedzīvoja 16 pozīciju kāpumu un izcīnīja sudraba medaļu.

Viņa kļuva par pirmo sievieti neatkarīgās Latvijas vēsturē, kura ziemas olimpisko spēļu individuālajās sacensībās izcīnījusi medaļu, vēlreiz apliecinot – kamaniņu sports Latvijai ir īpašs.