Norvēģi – nepārvaramie ziemas sporta čempioni. Kāda ir viņu panākumu atslēga?
Norvēģija atkal apliecinājusi savu dominanci ziemas olimpiskajās spēlēs, izcīnot 18 zelta un kopumā 41 medaļu – vairāk nekā par to daudz lielākas valstis, piemēram, ASV, Ķīna vai Vācija. Valsts ar aptuveni 5,7 miljoniem iedzīvotāju spēj pārspēt sporta lielvaras ar simtiem miljonu iedzīvotāju. Turklāt Norvēģija ziemas spēļu medaļu tabulas augšgalā atrodas jau kopš 2014. gada. Taču aiz panākumiem slēpjas sistēma, kas būtiski atšķiras no daudzu citu valstu pieejas – īpaši attiecībā uz bērnu un jauniešu sportu.
Norvēģijā līdz 12 gadu vecumam bērnu sportā netiek skaitīti rezultāti un nav līgu tabulu. Uzsvars tiek likts uz prieku, nevis uz uzvaru.
Norvēģijas elites sporta direktors Tore Ēvebrē intervijā CNN skaidro: "Daudzas lielas sporta sistēmas vairāk domā par atlasi un atbrīvošanos no bērniem agrīnā vecumā, nevis par attīstību. Mēs esam maz. Mums ir jārūpējas par visiem."
Viņš uzsver, ka atlase būtībā nozīmē daļas bērnu izslēgšanu no sistēmas. Norvēģijā šādu pieeju cenšas nepieļaut.
Rezultāts? Līdz 25 gadu vecumam 93% norvēģu ir piedalījušies organizētā sportā.
Salīdzinājumam – Amerikas Pediatru akadēmija 2024. gadā ziņoja, ka ASV 70% jauniešu pārtrauc sportot līdz 13 gadu vecumam, galvenokārt traumu un izdegšanas dēļ.
Prieks pirms uzvaras
Sporta psiholoģijas profesors Geirs Jordets no Norvēģijas Sporta zinātņu skolas Oslo intervijā CNN skaidro panākumu formulu trīs vārdos:
"Sadarbība, komunikācija un rūpes."
Proti, bērni tiek mudināti izmēģināt vairākus sporta veidus, nevis specializēties pārāk agri. Ja sacensībās viens saņem balvu, to saņem visi – mērķis ir panākt, lai bērni nākamajā sezonā atgrieztos.
Savukārt grāmatu autors Breds Stulbergs, komentējot Norvēģijas modeli, saka: "Bērni sportu pamet divu iemeslu dēļ – tas vairs nav jautri un ir pārāk liels spiediens. Norvēģija šos riskus samazina."
No bērnu prieka līdz olimpiskajam zeltam
Norvēģijas panākumi nav nejaušība – valsts dominē distanču slēpošanā, biatlonā un tramplīnlēkšanā. Jāatgādina, ka šī gada Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs norvēģu distanču slēpotājs, kurš slēpošanas sprintā kļuva arī par pasaules sensāciju, Juhanness Klēbo vien izcīnīja sešas zelta medaļas.
Taču šis modelis darbojas arī ārpus ziemas sporta. Norvēģija pēdējos gados izcēlusies ar pasaules līmeņa atlētiem dažādos sporta veidos – no futbola līdz vieglatlētikai.
Būtiska loma ir arī pieejamībai – Norvēģijā sports nav luksuss, vēsta "The Guardian". Atšķirībā no, piemēram, daļas ASV jauniešu sporta programmu, kur ģimenēm jāiegulda desmitiem tūkstošu dolāru sezonā, Norvēģijā nav finansiālu šķēršļu dalībai.
Bijušais olimpietis Mortens Āsens jau iepriekš norādījis: "Mēs nenodarbojamies ar skeletonu vai bobsleju, jo tas ir pārāk dārgi. Mēs esam bagāta valsts, bet ticam, ka panākumiem jābalstās kopīgā darbā."
Zinātne un sadarbība elites līmenī
Kad sportisti sasniedz elites līmeni, viņi nonāk sistēmā, kur cieši sadarbojas zinātne un sports. Elites sporta centrs atrodas blakus Sporta universitātei, un starp dažādiem sporta veidiem notiek aktīva zināšanu apmaiņa.
"Jo mazāka valsts, jo īsāks ceļš starp cilvēkiem," skaidro sporta psiholoģijas profesors Geirs Jordets. "Tas atvieglo sadarbību."
Paši sportisti mēdz jokot, ka Norvēģija uzvar, jo "mums ir daudz aukstuma". Taču ar klimatu vien nepietiek – arī Zviedrijai, Austrijai vai Šveicei ir līdzīgi apstākļi.
Galvenā atšķirība ir pieeja bērniem un jauniešiem: mazāk spiediena, vairāk prieka, ilgtermiņa attīstība, nevis agrīna atlase.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
