Ullas un Dženiferas vēsturiskie ieraksti Latvijas kalnu slēpošanā – meita mātes pēdās vai vēl tālāk?

Ullas un Dženiferas vārdi tālu skanējuši divos dažādos Latvijas laikos – pirms vairāk kā 30 gadiem un šobrīd. Māte un meita katra savā laikā sasniegušas augstus rezultātus, ļaujot Latvijas vārdam skaļi izskanēt arī kalnu slēpošanas elitē.

"tv3.lv" ļauj atskatīties uz Ullas ieliktajiem pamatiem, kurus Dženiferai, iespējams, jau ir izdevies pārspēt.

Ulla Ģērmane

Ulla savus lielākos panākumus guva 20. gadsimta 80. gadu beigās, startējot PSRS izlases sastāvā.

No tiem nozīmīgākie:

• 1988. gadā bronzas medaļa Pasaules junioru čempionātā nobrauciena disciplīnā Madonnā di Kampiljo, ko viņa paveica 16 gadu vecumā;
• 10. vieta 1989. gada junioru čempionātā;
• Pasaules kausa sacensībās ceturtā vieta supergigantā 1989. gada februārī Stīmboutspringsā (ASV);
• 1989. gada pasaules čempionātā Veilā 14. vieta nobraucienā.

PSRS laikā tieši Ulla bija augstākos rezultātus sasniegusī Latvijas sportiste Pasaules kausa posmos, vairākas reizes iekļūstot labāko piecpadsmitniekā un uz ilgu laiku kļūstot par Latvijas kalnu slēpošanas etalonu.

Dženifera Ģērmane

Dženifera savu starptautisko karjeru arī sāka agrā vecumā. 2019. gada novembrī, būdama 16 gadus veca, viņa debitēja FIS sacensībās, bet jau 1. decembrī izcīnīja savu pirmo uzvaru.

2020. gadā viņa startēja Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs, kurās slalomā un milzu slalomā neizdevās finišēt. 2021. gadā 17 gadu vecumā debitēja Pasaules čempionātā, slalomā ieņemot 24. vietu.

Smags kritiens treniņā 2021. gada decembrī liedza Dženiferai startēt 2022. gada olimpiskajās spēlēs, tomēr viņa ne tikai spēja atgriezties, bet izdarīja to ar vērienu.

Divus gadus pēc traumas viņa pirmo reizi izcīnīja Pasaules kausa punktus, un kopš tā brīža sekojuši vairāki Latvijas kalnu slēpošanas vēsturē nozīmīgi panākumi.

Starp nozīmīgākajiem sasniegumiem jāizceļ:

• 12. vieta Pasaules kausa posmā Kraņska Gorā;
• divas uzvaras Eiropas kausa posmos slalomā;
• 8. vieta Pasaules kausa posmos Flahavā un Jasnā;
• zelta medaļa 2024. gada Pasaules junioru čempionātā slalomā, kas bija pirmais zelts Latvijas kalnu slēpošanas vēsturē;
• kvalificēšanās Pasaules kausa finālsacensībām un 19. vieta slaloma kopvērtējumā;
• 7. vieta Pasaules kausa posmā 2025. gada janvārī, kas ir visu laiku augstākais Latvijas sasniegums sieviešu kalnu slēpošanā neatkarības periodā.

Lai gan Dženifera vēl nav pārspējusi savas mātes izcīnīto augsto ceturto vietu Pasaules kausa sacensībās, šķiet, ka ar katrām sacensībām viņa nostiprina savu vietu pasaules elites slēpotāju vidū un tuvojas brīdim, kad Latvijas kalnu slēpošanas vēsturē tiks atvērta jauna lappuse.

Tuvākās sacensības, kurās Latvija varēs turēt īkšķus par Dženiferu, būs Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskās spēles, kurās slēpotāja līdzās vēl 34 sportistiem piedzīvos savu olimpisko debiju.