Latvija turpina centienus novērst agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes olimpiādē

Jaunais regulējums aizliedz visām Latvijas komandu sporta spēļu izlasēm spēlēt ar Krievijas un Baltkrievijas komandām. Uz individuāliem sportistiem aizliegums neattiecas, jo tādā gadījumā karjera faktiski būtu jābeidz, piemēram, Aļonai Ostapenko, jo viņa vairs nevarētu piedalīties starptautiskajos turnīros.

Galīgais balsojums par Sporta likuma labojumiem bija paredzēts ceturtdien, bet, ieilgstot ārpolitikas debatēm, tas pārcelts par nedēļu. Izmaiņas līdz šim atbalstījis pārliecinošs vairākums. Tāpēc sagaidāms, ka tās pieņems, saka Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV): "Es gribu ticēt, ka mēs arī nākamnedēļ pieņemsim trešajā lasījumā šos grozījumus."

Likuma izmaiņas gan neattiecas uz mūsu sportistu dalību vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē, jo tajās nebūs pārstāvētas agresorvalstu komandas. Spēlēm kvalificējušies tikai to individuālie sportisti – astoņi krievi un trīs baltkrievi. Starptautiskā Olimpiskā komiteja viņiem ļāvusi startēt.

Taču Latvijai arī tas ir kategoriski nepieņemami, tāpēc Saeima pirms divām nedēļām nosūtīja vēstules Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un parlamentam, aicinot liegt Francijā iebraukt krievu un baltkrievu olimpiešiem.

"Jāizmanto daudz dažādi diplomātiski instrumenti, es gribētu teikt, lai mainītu šo Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu pielaist agresorvalstu sportistus. Kā arī jāizdara spiediens uz rīkotājvalsti Franciju, lai viņi vispār neielaiž šos agresorvalstu sportistus un principā šis jautājums būtu izšķirts," vērš uzmanību Daugavietis.

Atbilde vēl nav saņemta, tikmēr tapušas 16 jaunas vēstules, ko Daugavietis parakstījis kopā ar Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju Rihardu Kolu (NA). Šonedēļ tās nosūtītas visiem lielākajiem olimpisko spēļu sponsoriem, piemēram, "Coca-Cola", "Panasonic", "Samsung", "Toyota" un citiem, aicinot neatbalstīt spēles ar krievu un baltkrievu dalību. Vēstule nosūtīta arī Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai.

"Šie atkal ir daudz dažādi rīki, kā, kopā to visu saliekot, mēs ceram panākt pozitīvu rezultātu, ka Parīzē plīvos Ukrainas un Latvijas karogs un agresorvalstu sportisti tur nebūs nekādā statusā," teic Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs.

Kā rīkoties, ja agresorvalstu sportistiem tomēr neliegs dalību Parīzes spēlēs, Latvija turpina konsultēties ar Baltijas un Skandināvijas valstīm, kā arī ar Ukrainu, kuras nostājai būs izšķiroša nozīme.

"Tas viss ir tādā procesā šobrīd. Vēl ir diezgan daudz laika, lai būtu atbildes. Vēl pagaidām ir diezgan pāragri spriest, kāds varētu būt šis rezultāts," stāsta ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Kā norāda premjere, Latvijai un citām līdzīgi domājošām valstīm ir vienots viedoklis, ka vēl ir iespējams novērst agresorvalstu sportistu dalību Parīzes spēlēs.