Latvijas 3×3 basketbolisti sīvā mačā zaudē Lietuvai un paliek bez olimpiskajām medaļām

Manas dīvānā pirdēja versijas:
1. Visu izlika pirmajās spēlēs, nepietaupīja beigām, aptrūkās spēks
2. Psiholoģiski nebija gatavi, situācijai, ko darīt, ja kaut kas noiet greizi.
3. ...unnn...a ja nu kāds parēķināja, ka zaudējot spēles likmēs var izcelt vairāk piķi nekā ar zelta medaļu kabatā? :D
Bet nu, ja nopietni, bijai aizraujoši sekot līdzi no pirmās līdz pēdējai spēlei un paldies viņiem par to!

Nu ko, šoreiz šķidri apd irsāmies!✌️

Rinkucis piešķirs Latvijai brīvdienu ?

Bažas par šādu iznākumu radās, kad vienā no pēcspēles intervijām kāds no mūsējiem izteica plaši zināmo frāzi:" Mēs jau esam profesionāļi". Spēles vienmēr šādi beidzās, kad "profesionāļi" cīnās pret amatieriem. Labi varēja redzēt, ka mūsējiem bija doma, mēs te visiem ātri sametīsim, visus uzvarēsim, paņemsim zeltu un brauksim mājās. Vajadzēja vienkārši, bez steigas, trakošanas un neprecīzas mešanas nospēlēt divas spēles.

Lai arī mūsējie it kā visus pārspēja, komanda nepārliecināja, patiesībā tā sadila. Arvien vājāki bija divpunktnieku metieni un soda metieni, pasliktinājās cīņas spars un nebija īstas , stabīlas taktikas. Mani nokaitināja nepamatotā pārliecība par Lietuvas komandas "nomētāšanu ar cepurēm". Visam pāri pateikšu filozofisku patiesību - mēs kā valsts esam ateisti un sportā kā arī ikdienā mums pietrūkst Dieva svētības. Mēs kautrējamies pat pārmest krustu pirkms lieliem pasākumiem. Lietuvieši to darīja arī pirms šīs spēles un noslaucīja mūsu pašpārliecinātību mēslainē. Domāju, ka nākotnē mums ar strīdbasketbolu būs arvien švakāk.

APSVEICU LŪZERUS AR KOKA MEDAĻĀM !

Tak vam i nado !

Vilšanās. Pēc septiņām uzvarām galā čiks. Tā sportā gadās.

"Kārtējo reizi" labākie sēž dīvānos un gudri, pareizāk-stulbi -vērtē.