Latviju Parīzes olimpiskajās spēlēs varētu pārstāvēt kuplākais sportistu skaits kopš neatkarības atgūšanas
Pēc gada šajā laikā Parīzē norisināsies vasaras olimpiskās spēles, un šodien Latvija arī oficiāli saņēmusi ielūgumu uz šo četrgades lielāko sporta notikumu. Lai gan šobrīd spēlēm kvalificējies tikai viens mūsu atlēts, Olimpiskā komiteja ir optimistiska un prognozē, ka veiksmes gadījumā Latvijas delegācija nākamgad varētu būt pat viena no lielākajām vēsturē, vēsta TV3 Ziņas.
Kad līdz lielākajām pasaules sporta forumam atlicis mazāk nekā gads, šodien Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidenta Tomasa Baha parakstītu ielūgumu piedalīties spēlēs saņēma arī Latvija.
"Viss jau ir sācies, mēs esam procesā iekšā, un tagad mēs varam vēl mērķtiecīgāk darboties, un mums ir jau pirmā šķēpmetēja, kura ir jau kvalificējusies olimpiskajām spēlēm."
Olimpisko normatīvu izpildīt izdevies šķēpmetējai Līnai Mūze, kura patlaban ir arī vienīgā Latvijas pārstāve, kas Parīzes spēlēm kvalificējusies. Sporta funkcionāri gan uzskata, ka to paveikt izdosies vēl virknei vieglatlētu. Tāpat lielas cerības tiek liktas uz pludmales volejbolu, arī 3×3 basketbolistiem, kuri pirms trim gadiem Tokijā spēja izcīnīt olimpisko zeltu. Ja spēlēm kvalificēsies arī šobrīd veiksmīgu kursu uzņēmusī vīriešu basketbola izlase, Latvijas delegācija Parīzē nākamgad varētu būt pat viena no kuplākajām kopš neatkarības atgūšanas.
"Mēs ļoti ceram, ka basketbols arī varētu kvalificēties, tad atlētu skaits varētu būt no 42 līdz 47. Ja mēs runājam par individuālajiem, tad tie varētu būt no 30-35. Bet, protams, tā ir tāda zināma fortūna, visi šie kvalifikācijas mači. Mums ir cerības, ir atsevišķi sporta veidi, kuros jau rāda cienījamu sniegumu, bet konkretizēt es šobrīd – gadu pirms spēlēm – labprāt izvairītos."
Latvijas Olimpiskā komiteja nesen arī atgriezusies no Francijas, kur bija devusies iepazīties ar spēļu norises vietas gatavību sportistu uzņemšanai un apstākļiem, kādos uzturēsies mūsu atlēti. Vizītē secināts – spēles būs augstākajā līmenī un Parīze tām būs pilnībā gatava.
"Olimpiskajā ciematā viņi jau veic fasādes darbus un ķeras klāt arī iekšdarbiem. Visiem sportistiem ir jārēķinās, ka kartona gultas ir un būs, ja mēs runājam no tāda ilgtspējas viedokļa," sacīja Lejnieks.
Vienlaikus aizvien neskaidra ir agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas dalība Parīzes spēles. Lai gan tās nav saņēmušas ielūgumu, vēl nav izslēgta abu agresorvalstu sportistu dalība kā neitrāliem atlētiem. Mūsu olimpiskās komiteja gan stingri nosoda arī šādu iespēju.
"Krievijas jeb agresorvalstu sportistiem ne zem kādiem karogiem nevajadzētu startēt olimpiskajās spēles. Es esmu diezgan principiāls šajā jautājumā. Olimpiskā komiteja vēl nav definējusi savu viedokli, kas gan, es domāju, būtiski neatšķiras no mana personiskā viedokļa," neslēpa Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents.
Vienlaikus Buks atzina, viņus esot izbrīnījis pašas Ukrainas lēmums atļaut saviem sportistiem piedalīties sacensībās, kurās ir arī agresorvalstu pārstāvji. Tādēļ šonedēļ plānota Latvijas un Ukrainas olimpisko komiteju attālinātā tikšanās, pēc kuras tiks arī definēta precīza Latvijas nostājā šajā jautājumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
